Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šoziem jau trešo gadu sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) organizē drošas ziemas braukšanas bezmaksas konsultācijas, lai uzlabotu braukšanas iemaņas ziemas apstākļos.
Rīgā nodarbības notiek Biķernieku trasē, Rēzeknē - Ančupānu kartodromā, Gulbenē - pie CSDD nodaļas un Talsos - Talsu lidlaukā. Šādas apmācības ir ieplānotas arī Liepājā. Tās vēju pilsētā notiks, tiklīdz būs piemēroti laika apstākļi. Rīgā, Biķernieku trasē, kā arī Rēzeknē, Gulbenē un Talsos šo iespēju kopumā jau izmantojuši vairāk nekā 600 autovadītāju, savukārt trīs gadu laikā - pat vairāk nekā 2000 autovadītāju. Šobrīd plānotās nodarbības lielākoties jau ir beigušās, taču, atgriežoties ziemai un stabilai sniega segai, CSDD, iespējams, turpinās bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas.
Liela interese
Drošas ziemas braukšanas apmācībās piedalās gan vīrieši, gan sievietes. Tās iecienījuši autovadītāji, kuru stāžs ir aptuveni desmit gadu, liecina CSDD pieredze. Lai gan viena nodarbība ilgst aptuveni pusotru stundu, tās ir ļoti piesātinātas. Drošas braukšanas speciālisti nodarbību dalībniekiem no sākuma izskaidro drošas braukšanas pamatprincipus, bremzēšanas ceļa garumu ziemas apstākļos, šķēršļu apbraukšanu un to, kā censties izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem tiek sniegti skaidrojumi par auto riepu stāvokli, to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam. Pēc īsa teorētiskā kursa katrs autovadītājs ar savu automašīnu var drošos poligona apstākļos izmēģināt, kā savaldīt automašīnu uz slidena ceļa, ekstremāli bremzēt, apbraukt uz ceļa pēkšņi parādījušos šķērsli. Tieši šā iemesla dēļ uz konsultāciju ir jāierodas ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.
Tā kā interese par šīm apmācībām ir ļoti liela, sava ierašanās uz konkrēto nodarbību noteikti ir jāsaskaņo.
CSDD Rēzeknes nodaļas vadītājs Vitālijs Keišs stāsta, ka drošas braukšanas apmācībās nereti piedalās autovadītāji ar visai lielu braukšanas stāžu, kas vēl nekad nav izmēģinājuši, ko nozīmē ekstremālā bremzēšana. V. Keišs uzsvēra arī veiksmīgo sadarbību, kas CSDD ir izveidojusies ar Rēzeknes novada pašvaldību - šajās apmācībās parasti piedalās arī Rēzeknes novada vidusskolu audzēkņi, kuri ar pašvaldības finansiālo atbalstu skolā apgūst B kategorijas braukšanas prasmi.
Arī Biķernieku trases drošas braukšanas eksperts un konsultāciju vadītājs Normunds Lagzdiņš atzīst, ka kopumā autovadītāji kļūst zinošāki gan braukšanas prasmju ziņā, gan arī ziemas riepu lietošanas jomā.
Ziemas riepas
Latvijā likumdošana nosaka, ka no 1. decembra līdz 1. martam visiem automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramu, jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Savukārt riepas ar radzēm atļautas no 1. oktobra līdz 1. maijam. Vieglo auto ziemas riepu minimālajam protektora dziļumam jābūt četriem milimetriem, tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Šo kārtību nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.
Diemžēl šos nosacījumus automašīnu īpašnieki ne vienmēr ievēro. Vienlaikus ar bezmaksas konsultācijām tika veikts pētījums par automobiļu riepu stāvokli. Mazākais riepu protektors fiksēts Rīgā - tikai divi milimetri. Savukārt Rēzeknē un Talsos divi spēkrati bija aprīkoti ar vairāk nekā 15 gadu senām riepām. «Vēl aizvien katram desmitajam auto, kas piedalās apmācībās, riepu protektora dziļums ir četri vai mazāk milimetru. Un, ja vēl riepa ir vecāka par desmit gadiem, tad tā auto uz ledaina ceļa noturēt nevar. Šādos gadījumos autovadītāji neapzinās savas rīcības sekas,» uzsvēra N. Lagzdiņš.
CSDD skaidro, ka drošas braukšanas pamatā ir laika un ceļa apstākļiem atbilstošs ātrums, kā arī tehniskā kārtībā esošs transportlīdzeklis, tostarp tā riepas. Tām jāpievērš īpaša uzmanība, jo īpaši ziemā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums. Piemēram, braucot ar ātrumu 50 kilometru stundā, uz sausa seguma un uz slidena ceļa tas atšķiras pat trīs reizes.
CSDD iesaka autovadītājiem neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem vai sešiem gadiem, jo braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas. Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari - pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi - gads, kad riepa ražota.
Lai uzlabotu transportlīdzekļa drošību uz ceļa, no pagājušā 1. decembra vieglo automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem katra ass, kā arī automobiļu ar pilnu masu virs 3500 kilogramiem priekšējā stūrējamā ass jāaprīko ar vienādām riepām - izgatavotājam un protektora zīmējumam jābūt identiskam. Jāņem vērā arī tas, ka vienam auto vienlaikus nedrīkst būt radžotas un neradžotas riepas, uzsvēra CSDD.
Iepriekšējā ziemā no decembra līdz martam 7% no tehniskajā apskatē pārbaudīto auto jeb vairāk nekā 10 000 vieglo transportlīdzekļu tika konstatēts neatbilstošs ziemas riepu protektora dziļums - mazāks par četriem milimetriem. Vidējais pārbaudīto vieglo auto riepu ražošanas gads bija 2010., liecina CSDD informācija.
Janvārī šogad bijuši ļoti mainīgi laika apstākļi - no kārtīgām kupenām uz ceļiem līdz pat atkusnim. Tādos apstākļos, protams, satiksmes negadījumi notiek biežāk, jo ceļu stāvoklis var krasi atšķirties - iepriekšējā dienā vēl auksts laiks, taču jau nākamās dienas rītā lietus un plus grādi. Galvenais avāriju iemesls paliek nemainīgs: slidens ceļš un «plikas» riepas. Par to liecina arī CSDD un Valsts policijas (VP) reidi uz ceļiem. Arī šogad situācija nav ideāla. CSDD un VP reidos Cēsu, Jelgavas un Daugavpils pusē pirmdien noķerti vairāki autovadītāji, kas pārvietojas ar vasaras riepām.
Cēsu pusē no 37 pārbaudītiem auto neatbilstošs riepu protektora dziļums bija pieciem transportlīdzekļiem. Cēsīs īpaši vieglprātīgs bija kāds Opel markas automašīnas šoferis, kura vadītajam spēkratam ziemas riepu vietā bija uzstādītas vasaras riepas ar protektora dziļumu vien 2,4 milimetri. Arī Jelgavas pusē kāds BMW šoferis pārvietojās ar auto, kura riepu protektors nebija lielāks par 2,5 milimetriem. Savukārt kādam citam transportlīdzeklim priekšā bija uzstādītas atbilstošas ziemas riepas, bet aizmugurē - vasaras riepas. CSDD vērš uzmanību, ka vasaras un ziemas riepu «kombinēšana» nav pieļaujama, jo auto vadāmība šādos apstākļos ir neprognozējama.
Tāpat Jelgavā trīs autovadītāji nebija paņēmuši sev līdzi vadītāja apliecību, divu šoferu vadītāju apliecībām bija beidzies derīguma termiņš, savukārt pieci autovadītāji braukuši, nepiesprādzējušies ar drošības jostām.
Latgalē neatbilstošs riepu protektora dziļums tika konstatēts 16 auto, kas ir apmēram 15% no visa auto skaita.
Stingrākas apmācības
Lai palielinātu drošību uz ceļa, no 2016. gada 1. novembra topošo autovadītāju teorētiskās un praktiskās apmācības programmās ir ieviests stingrāks regulējums vadīšanas apmācībām nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, slidena ceļa gadījumā. Tāpat no šā gada CSDD ir tiesības atteikt motocikla vadīšanas eksāmena pieņemšanu sliktos laika apstākļos.
***
VIEDOKĻI
Anatolijs, autovadītājs ar 12 gadu braukšanas pieredzi:
- Lai gan ar automašīnu pārvietojos katru dienu un braucu arī ziemā, tai skaitā sliktos laika apstākļos, un biju pārliecināts, ka manas braukšanas prasmes ir pietiekami labas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajās bezmaksas apmācībās drošai braukšanai ziemā iemācījos arī vairākas jaunas lietas. Man bija liels pārsteigums, ka ziemā ir jābremzē tik ļoti stipri. Biju pieradis ziemā bremzēt tāpat kā vasarā un atsevišķos gadījumos pat maigāk, īpaši, ja aizmugurē bija kāda mašīna. Taču šajās apmācībās praksē sapratu, cik liela nozīme ir pareizai un adekvātai bremzēšanai ziemā. Tāpat stūri jācenšas grozīt pēc iespējas minimāli.
Labi būtu, ja šādus kursus beigtu arī citi autovadītāji, jo īpaši sievietes. Esmu ievērojis, ka daļa autovadītāju, sēžot pie stūres, nerespektē citus satiksmes dalībniekus. Diemžēl šis netikums lielākoties piemīt sievietēm. Vasarā situācijā, kad viens šoferis uz ceļa uzvedas kā karalis, viens pats aizņēmis visu ceļu, vēl ir iespējams izmanevrēt, bet ziemā tas nav iespējams. Tāpēc ceru, ka visi autovadītāji, jo īpaši dāmas, iemācīsies pieklājību uz ceļiem.
Juris, autovadītājs ar 15 gadu braukšanas pieredzi:
- Ar automašīnu diendienā pārvietojos diezgan daudz, jo dzīvoju 40 kilometru attālumā no Rīgas, bet strādāju galvaspilsētā. Lai gan braukšanas eksāmenu CSDD kārtoju ziemā, tādu īstu ziemas braukšanu nemaz vēl nebiju izjutis, jo togad janvāris bija salīdzinoši silts. Raizējoties, par braukšanas prasmi ziemā, biju sarunājis ar savu instruktoru, ka tad, kad sāksies īsta ziema, es paņemšu kādu papildu braukšanas nodarbību, kaut arī man tiesības būs kabatā. Šo ideju arī realizējām, un jau ar iegūtām tiesībām kādā sniegotā ziemas dienā kopā ar instruktoru pāris stundas pabraukāju pa ielām un ceļiem, ieklausoties viņa padomos. Šādu pieredzi varu ieteikt visiem jaunajiem autovadītājiem, jo tas padarītu satiksmi ziemā drošāku.
Diāna, autovadītāja ar 30 gadu braukšanas pieredzi:
- Par CSDD organizēto bezmaksas ziemas braukšanas apmācību sāku interesēties laikus. Tikko bija ziņas, ka varēs pieteikties, izdarīju to jau pirmajā dienā. Pagājušajā gadā šajās apmācībās bija piedalījusies kolēģe un stāstīja, cik tās viņai bijušas vērtīgas. Lai gan ar mašīnu braucu katru ziemu, arī brīžos, kad ceļš ir apledojis, tikai šajās apmācībās izjutu, ko patiesi nozīmē mašīnas sānslīde. Turklāt pirms tam biju dzirdējusi un lasījusi padomus, kā ir jārīkojas šādās situācijās, un nereti šie padomi bija visai pretrunīgi. Šīs apmācības visu salika pa plauktiņiem. No sākuma mums to izstāstīja, pēc tam mēs mēģinājām to izdarīt praktiski. Apmācību beigās instruktors apjautājās, vai nebiju nobijusies. Baiļu nebija, bet adrenalīns gan. Šis instruktora jautājums liecināja, ka autovadītāji pat kontrolētās sānslīdēs mēdz nobīties. Tad ir svarīgi, lai šādās situācijās bailes neņemtu virsroku un būtu pietiekamas prasmes adekvāti rīkoties. Par šādu apmācību būtu gatava arī maksāt naudu.
Santa, autovadītāja ar 22 gadu braukšanas pieredzi:
- CSDD organizētajās ziemas braukšanas apmācībās piedalījos pērn. Iemesls bija jaunā mašīna. Tā kā nebiju droša, kā tā uzvedīsies ziemā uz slidena ceļa, turklāt atšķirībā no iepriekšējās jaunajai mašīnai ir četru riteņu piedziņa, tā ir arī daudz lielāka, nolēmu izmantot iespēju un apgūt drošu ziemas braukšanu. Man iepriekš bija mācīts, ka jābremzē ar ātrumu, taču nebiju pārliecināta, vai visos gadījumos šāda taktika ir pareiza. Tāpat noskaidroju, ka apmācības notiks speciālā laukumā, kas ļauj izmēģināt mašīnas manevrētspēju tādā apjomā, kādā uz ielas, satiksmes plūsmā, to nav iespējams izdarīt. Apgūstot braukšanas prasmi, biju pārsteigta, cik tomēr garš ir bremzēšanas ceļš. Ja iepriekš man šķita, ka mašīnu ar labām bremzēm pat slidenā laikā var apstādināt diezgan efektīvi, prakse pierādīja pretējo. Tagad ziemā ievēroju lielāku distanci un vienmēr pirms gājēju pārejas nedaudz samazinu ātrumu, lai varu apstāties, ja gadījuma kāds izskries uz ceļa.
