Latvijas Pareizticīgā baznīca vakar svinēja Kunga Kristīšanas svētkus un arī Daugavmalā pulcējās cilvēki, kuri iegremdējās ūdenī.
Pareizticīgo tradīcijā Kunga Kristīšanas dienā - 19. janvārī - un arī šīs dienas priekšvakarā tiek uzskatīts, ka šajā laikā var izmantot ūdens dziedinošās īpašības, kā arī cilvēki iegremdējas īpaši iesvētītā ūdenī pēc tam, kad tiek kalpota Lielā ūdens svētīšanas kārta. Vakar Daugavmalā pie Lielā Kristapa pulcējās desmitiem cilvēku, kuri bija gatavi uz mirkli ienirt Daugavas ūdeņos. Šī tradīcija Rīgā notiek jau sesto gadu.
Naktī no 18. uz 19. janvāri ņemts ūdens tiek uzskatīts par iesvētītu, jo nakti pareizticīgie pavada lūgšanās, bet dziednieki šādu ūdeni dēvē par nedzīvu, proti, uzskata, ka tas ārstē, dziedina, attīra mājvietu. Vakar jau no agra rīta neierasti daudz cilvēku gāja uz Rīgas Svētās Trijādības - Sergija sieviešu klosteri Krišjāņa Barona ielā un Pareizticīgo katedrāli - lai saņemtu ar īpašu svētību apveltītu ūdeni, ko turpmāko gadu izmantot ikdienā, mājas attīrīšanā un pret dažādām kaitēm. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka Jēzus Kristus. Latvijas Pareizticīgā baznīca informē, ka Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par lielo agiasmu jeb svētumu. Ticīgie glabā šo svēto ūdeni visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.
Senāk Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpi, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Krusta gājiena tradīcija ir atdzimusi pēdējos gados - tie notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā.
