Vakar Saeima uz nākamo pilnvaru termiņu atkārtoti amatā apstiprināja valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu. Par iestādes darba aktualitātēm un rezultātiem saruna ar valsts kontrolieri.
- Ko Valsts kontrolei izdevās sasniegt pēdējo četru gadu laikā?
- Vērtējam pēc auditu veikšanas cikliem, tad četru gadu periods ir visai īss laika posms. Četros gados var veikt trīs pilnu finanšu gadu auditus un četras lielas sistēmiskas likumības un lietderības revīzijas katrā nozarē.
Revīzijas ir ļoti dažādas. Ir finanšu revīzijas, kurās tiek pārbaudīti jautājumi, kas attiecas uz uzskaiti. Tiek vērtēts, vai valsts struktūrā viss ir uzskaitīts un vai uzskaitīts atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tikai pēc tam, kad viss tiek pareizi uzskaitīts un iegrāmatots, var vērtēt, cik lietderīgi vai likumīgi tiek izmantoti uzskaitītie īpašumi. Ir likumības revīzijas, kurās tiek vērtēts, vai visas darbības tika veiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem, un ir lietderības revīzijas, kurās tiek vērtēts, vai līdzekļu izlietojums ir jēgpilns un vai tiek sasniegti tie mērķi, kas tika izvirzīti.
Tāpat kā norisinās valsts attīstība, arī revīziju prakse un pieejas attīstās. Sākumā vispār bija jāpanāk, lai valsts iestādēs būtu skaidrība un sapratne, kas pieder valstij, un lai tas viss tiktu uzskaitīts grāmatvediski pareizi. Valsts pārvaldes institūcijās finanšu revīziju laikā mēs jau visai ilgstoši lielus pārkāpumus neatklājam. Par to var tikai priecāties. Tagad lielākas problēmas ir ar pašvaldību pārbaudēm, kurām pēdējo četru gadu laikā mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību. Jaunums, ko esam uzsākuši pēdējos četros gados, ir lietderības revīzijas. Tajās mēs vērtējam valsts vai pašvaldību līdzekļu jēgpilnu izlietojumu. Minēšu piemēru par eveselību. Var pareizi uzskaitīt vai pareizi iegrāmatot pareizajos grāmatvedības kontos, var līdzekļus izlietot likumīgi, bet vienmēr būs jautājums, kur ir rezultāts. Mēs vērtējam to, vai, iztērējot noteiktu līdzekļu daudzumu, tiek iegūts produkts, kas ir nepieciešams gan sabiedrībai, gan indivīdam. Tas nav viegls process, jo lietderības revīzijas skaitās pašas sarežģītākās, kādas vispār veic augstākās audita iestādes visā pasaulē. Mēs sākām ar to, ka mācījāmies no kolēģiem - Zviedrijas augstākās revīzijas iestādes. Mēs pārņēmām viņu praksi. Tas bija kvalitatīvs lēciens revīziju veikšanā. Es nosaukšu tikai dažas no revīzijām, kuras paveicām: revīzija par maksātnespējas jautājumiem, revīzija par sociālās palīdzības nodrošināšanu, revīzija par medicīniskā transporta ārpakalpojuma iepirkuma lietderību, revīzija par ugunsdrošības sistēmas darbības efektivitāti un daudzas citas. Mēs jau esam iesākuši vērtēt valsts politikas efektivitāti pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā, pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā u.c. Kad aktualizējās jautājums par budžeta veidošanas principiem, mēs uzsākām ļoti apjomīgu revīziju par budžeta veidošanas procesu, sākot no plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas skatpunkta.
Otrs jautājums ir par atbildību. Mēs esam audita iestāde. Līdzīgi kā lielākajā daļā ES valstu, arī mums galvenais darba rezultāts ir ieteikumi, ieteikumi un ieteikumu ieviešanas procents. Audita iestāde, atklājot pārkāpumu, par kuru varētu iestāties kriminālatbildība, informē policiju un prokuratūru. Pārējos gadījumos tiek sagaidīta rīcība vai nu no revidējamās vienības vadības, vai arī augstākstāvošas institūcijas vadības puses. Mēs nevis vienkārši nosūtām materiālus uz policiju vai prokuratūru un aizmirstam par jautājumu, nē, mēs veicam tālāko darbību monitoringu. Ja iesniedzam informāciju prokuratūrai vai policijai par pārkāpumiem, kad varētu iestāties kriminālatbildība, tad mēs šo informāciju uzglabājam un sekojam, kādas darbības veic citas institūcijas. Mums ir bijušas daudzas sarunas ar policiju un prokuratūru, kā uzlabot sadarbību. Diemžēl vēl pirms kāda laika statistikas rādītāji par to, cik personu lietās pēc Valsts kontroles ziņojumu iesniegšanas ir sasniegts tiesas spriedums, nebija iepriecinoši. No 2006. līdz 2012. gadam šādi gadījumi bija tikai trīs personu lietās. No 2013. līdz 2016. gadam pēc Valsts kontroles ziņojumiem tika notiesātas piecas personas, pret septiņām tika sākta kriminālvajāšana un deviņu personu lietas atrodas tiesvedības stadijā. Tas parāda pozitīvu tendenci. Protams, ne jau visi pārkāpumi, kad tiek konstatēta neatbilstība normatīvajam aktam, ir noziedzīgi. Pārkāpumi var būt ļoti dažādi. Lai pārkāpums tiktu klasificēts kā noziedzīgs nodarījums, ir jābūt pierādītām visām noziedzīga nodarījuma pazīmēm - jābūt zaudējuma apmēram, jābūt nozieguma subjektīvajai pusei utt.
Neatkarīgi no tā, kāda līmeņa pārkāpums ir noticis, mēs strādājam, lai revidējamās vienības vadība izvērtētu pārkāpumu, lai iestādes vadība saprastu, kāds bija pārkāpuma iemesls. Iemesli var būt dažādi. Darbinieks var nezināt, kā bija jārīkojas pareizi. Iemesls var būt slinkums vai neizdarība. Iemesls var būt arī ļaunprātība.
Mūsuprāt, ir svarīgi, lai, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, iestādes vadības lēmumi būtu maksimāli efektīvi. Ja kļūdas tika pieļautas tāpēc, ka darbinieks nebija profesionāli sagatavots, viņš ir jāapmāca, ja darbinieks bija slinks, viņš ar kādu darba likumdošanā paredzētu sviru ir jāmudina. Ja ir notikusi ļaunprātība, varbūt no tāda darbinieka ir jāatvadās.
2013. gadā tika atbalstīti mūsu priekšlikumi grozīt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas paredzēja, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma revidējamām vienībām vai to augstākām institūcijām ir jāizvērtē pārkāpumi un jāsniedz Valsts kontrolei informācija. Pēc likuma grozījumu pieņemšanas ziņojumu izvērtēšana notiek daudz lielākā apmērā. No 2006. līdz 2012. gadam pēc Valsts kontroles ziņojuma saņemšanas tika vērtēta 25 atbildīgo personu rīcība. No 2013. gada, pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, tikai divarpus gadu laikā jau ir vērtēta 65 atbildīgo personu rīcība. Atbildības izvērtējumi ir dažādi, sākot ar piezīmes vai rājiena izteikšanu, līdz pat atbrīvošanai no darba. Lai gan likums paredz zaudējumu piedziņu no vainīgā gadījumos, kad kādas atbildīgas personas rīcības rezultātā valstij tikuši nodarīti zaudējumi, tas nenotiek. Tāpēc Valsts kontrole sagatavoja grozījumus Valsts kontroles likumā, kuros mēs ierosinājām, ka gadījumā, ja tiek konstatēti pārkāpumi, kas ir radījuši zaudējumus valstij, no vainīgā ir jāpiedzen zaudējumu apmērs, un, ja to nedara pati iestāde, to var darīt arī Valsts kontrole.
- Kā rīkoties, ja ir aizdomas, ka valstiska problēma tiek izmantota nevis saprātīga risinājuma atrašanai, bet lai izkārtotu pasūtījumus kādai biznesa grupai. Nav šaubu, ka ārkārtas situācijās, piemēram, dabas katastrofu laikā, Latvijas valstij vajadzētu būt uzglabātām degvielas rezervēm. Šim mērķim tiek piešķirti milzīgi līdzekļi, un kāda firma saņem naudu par to, ka kaut kur tālā, tālā zemē it kā uzglabā Latvijas valsts degvielas rezerves. Kā ir iespējams novērtēt lietderību? Tu redzi, ka notiek bezjēdzība, bet kā to pierādīt?
- Jautājums par to, kā vērtēt lietderību, izskan arī no mūsu revidējamajām vienībām. Lietderības revīzijas nav izdomājusi Latvijas Valsts kontrole. Vecās demokrātijas valstīs lietderības revīzijas un lietderības izvērtējums notiek jau desmitiem gadu. Mēs varam mācīties no citu valstu pieredzes. Zviedrijas augstākā revīzijas iestāde ir ar visaugstāko lietderības revīziju un lietderības izvērtējuma pieredzi. Mēs varam apgūt šo pieredzi. Vislabāk ir tad, ja institūcijā jau ir noteikti sasniedzamie rezultāti. Tad var vērtēt, vai ar attiecīgajiem līdzekļiem rezultāti ir sniegti un vai tie vispār ir sasniedzami. Vēl var salīdzināt dažādas institūcijas, meklējot labāko praksi. Var izmantot starptautiskus pētījumus utt. Ir svarīgi, lai revidējamām vienībām būtu sapratne, kā notiek lietderības izvērtējums, kādi ir vērtēšanas kritēriji. Lietderības revīzijas svarīgākais jautājums ir kritēriji, pēc kā tu salīdzini izdarīto, lai vērtētu, vai rīcība un darbības bija vai nebija lietderīgas.
Minēšu vienu piemēru. Vai bija lietderīgi atņemt dzērājšoferiem auto un glabāt to, līdz tiek nomaksāta soda nauda? Dzērājšoferiem auto tika atņemts un pēc tam tas tika glabāts, kamēr sods netika nomaksāts. Revīzijā, novērtējot rezultātu, varējām apšaubīt šādas normas lietderību. Nesamaksāto sodu apjoms auga katru gadu, bet valstij bija jāmaksā par atņemto auto uzglabāšanu. Ja šāda sistēma darbojas gadiem ilgi, tad ir jānovērtē, vai tā ir lietderīga.
Tāpat par identifikācijas kartēm. Tajās ir iestrādāta iespēja autorizēties, bet cilvēki to neizmanto, jo ir ērtāki rīki un citas autorizācijas iespējas, neskatoties uz to, šajā sistēmā tiek ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi.
- Valsts kontrole var izdarīt tikai tik, cik lielā apjomā to finansēs valdošās partijas. Vai šajā ziņā varat būt neatkarīgi?
- Šis jautājums ir ļoti svarīgs. Visā pasaulē ir ļoti svarīgs jautājums par augstāko audita iestāžu neatkarību. Ir svarīgi, lai šādām iestādēm būtu ne tikai neatkarība izvēlēties revīzijas vietu, laiku un tēmu, bet būtu arī finansiālā neatkarība. Lai revīzijas varētu veikt profesionāli, ir jābūt atbilstošam finansiālam nodrošinājumam. Ja līdzekļi ir nepietiekami, ir grūti noalgot augstākā līmeņa profesionāļus. Krīzes laikā - 2009. gadā - mums finansējumu samazināja par 50%, un šobrīd mēs vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes laika finansējuma lielumu, lai gan pēdējos gados finansējums tika palielināts. Papildu finansējums tika piešķirts, lai attīstītu Valsts kontroles prioritātes virzienus un sasniegtu stratēģijā paredzēto. Izmantojot papildu finansējumu, mēs attīstījām lietderības un operatīvās revīzijas, kā arī revīzijas pašvaldībās.
Būtisks ir arī atalgojuma jautājums. Kad mūsu revidenti ierodas ministrijās vai to padotības iestādēs, viņi redz, cik liels atalgojums ir citviet. Pieredzējuši Valsts kontroles darbinieki visai bieži pāriet strādāt uz ministrijām vai valsts iestādēm par iekšējiem auditoriem vai līdzīgos amatos. Kadru mainība Valsts kontrolē ir aptuveni 14% gadā.
- Kāds Neatkarīgās lasītājs ar manu starpniecību lūdz jums pateikt, ka, viņaprāt, pirms Valsts kontrole uzsāka darbu, no valsts vienkārši zaga, bet, kopš ir izveidota Valsts kontrole, no valsts zog tāpat, taču papīri ir sakārtoti. Jums ir atbilde šādam Valsts kontroles darba vērtējumam?
- Valsts kontrole nav operatīva izmeklēšanas iestāde. Mēs esam audita iestāde. Mēs nevaram ar policijas metodēm meklēt noslēptus dokumentus, mēs neizņemam datorus, lai izpētītu to saturu, mēs nedrīkstam nevienu nopratināt, drīkstam tikai intervēt un pārbaudīt dokumentus. Tātad mēs strādājam tikai ar dokumentiem, bet arī tajos atrodam pietiekami daudz pārkāpumu, par kuriem informējam tiesībsargājošās iestādes. Ar tām pilnvarām, kas mums ir dotas, darām visu iespējamo, lai nelikumīga rīcība tiktu izskausta. Mums ir svarīgi nevis tikai sakārtoti papīri, bet lai nākotnē vairāk netiktu pieļauta nelikumīga rīcība.
Pēc mūsu iesniegtās informācijas policijai un prokuratūrai jau ir iespējams izmantot viņu rīcībā esošos izmeklēšanas rīkus un metodes, atklāt noziedzīgos nodarījumus, meklēt un atrast pierādījumus.
Tomēr ir jānorāda, ka mūsdienās Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki vairāk neatļaujas rīkoties līdzīgi tam, ko varējām vērot kādreiz - pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Revidenti, kas strādāja tajā laikā, stāsta, ka toreiz, tiklīdz viņi atvēra jebkuru mapi, pārkāpumi burtiski «lēca virsū».
- Kurš kontrolē Valsts kontroli?
- Mēs aicinām mūsu darbu izvērtēt citu valstu augstāko audita iestāžu revidentiem. Mūsu darbu revidēja ASV, Dānijas, Nīderlandes, Polijas, Slovākijas un citu valstu revidenti, veicot mūsu darbības pārbaudi pēc pilnas programmas, sākot no revīzijām un noslēdzot ar personāla politiku. Secinājumi ir mums iepriecinoši. Latvijas Valsts kontrole strādā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un ir neatkarīga, profesionāla un virzīta uz attīstību.
- Vai jums ir resursi, lai atbalstītu pieredzes nodošanu citu valstu revīzijas un kontroles iestādēm?
- Palīdzēt citiem vajag. Arī mēs, kad sākām veidot Latvijas Republikas Valsts kontroli, saņēmām lielu palīdzību no pieredzējušiem citu zemju kolēģiem. Iespējams, palīdzot un apmācot citus, mēs «atdodam parādus» par savulaik sniegto palīdzību un apmācību mums. Starptautiskā sadarbība parasti tiek samērota ar mūsu pienākumiem Latvijā. Mēs labi sadarbojamies ar Zviedrijas augstāko revīzijas iestādi, lai palīdzētu nodot pieredzi Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Kirgizstānas, Kazahstānas un citu zemju audita iestādēm.
Atšķirības starp mums un viņiem ir ļoti lielas. Kaut vai jautājumā par audita iestādes neatkarību. Lai kā kritizētu Latviju, bet citās zemēs valsts kontrolieri un padomes locekļus mēdz arī nomainīt momentā pēc valdošo politisko spēku nomaiņas.
Zviedrijas Augstākā revīzijas iestāde mūs uzaicināja palīgā sniegt atbalstu postpadomju valstu augstākajām revīzijas iestādēm, jo viņiem - senas demokrātijas valsts auditoriem - ir ļoti grūti saprast, kā zemēs uz dienvidiem un austrumiem no Latvijas var klaji neievērot normatīvos aktus un turklāt lepoties ar to. Mūsu vecākajiem darbiniekiem šādi laiki vēl ir labā atmiņā, tāpēc mums ir vieglāk palīdzēt austrumu puses kolēģiem.
- Kā jūs vērtējat attaisnojošo spriedumu krimināllietā (pirmajā instancē) pret Rīgas brīvostas vadību? Lietu sāka pēc Valsts kontroles revīzijas, bet spriedums ir attaisnojošs.
- Lai detalizēti atbildētu, ir jāredz pilnais sprieduma teksts. To mēs vēl nesam redzējuši. Valsts kontrole, līdzīgi kā citos gadījumus, salīdzināja faktisko rīcību ar likumā atļauto. Pie tādiem pašiem secinājumiem, pie kādiem nonāca Valsts kontrole, nonāca arī policija, kas pārbaudīja mūsu ziņojumu. Pie tādiem pašiem secinājumiem nonāca arī prokuratūra. Kāds ir tiesas pamatojums, to es nezinu. Tikai izlasot tiesas sprieduma pilno tekstu, varēs spriest par tiesas motivāciju. Turklāt jāatceras, ka ne visu pārkāpumu gadījumā iestājas kriminālatbildība. Vienlaikus - pārkāpumi jebkurā gadījumā ir sodāmi.
Bet jautājums ir arī par principiem. Nupat izlasīju interviju ar Loginova kungu, kurā viņš apgalvo, ka viens no valdības lēmumiem liegt izmaksāt prēmijas bijis stulbs. Ikviens drīkst paust emocionālo attieksmi par valdības lēmumiem vai rīkojumiem, bet likumi ir jāievēro pat tad, ja tie nepatīk. Nevienam, nedz man, nedz Loginova kungam, nav dotas tiesības neievērot likuma normas. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un likuma normas ir jāievēro visiem. Ja revidējamās vienības vadība konstatē, ka likumdošanas akti ir nepilnīgi, tad tai ir jāiesniedz priekšlikums, lai likumdošanas aktus mainītu. Tāda ir normāla kārtība.
Jautājums par to, vai spriedums tiks pārsūdzēts, ir jāuzdod prokuratūrai. Tas, ko esmu lasījusi medijos, liecina - prokuratūra gaida pilno sprieduma tekstu un, visticamāk, gatavojas to pārsūdzēt.
