Latvijas iedzīvotāji Latvijas pensiju sistēmu novērtē kā viduvēju, taču, taujāti, kāds būs viņu ienākumu veids vecumdienās, atbilde skan: valsts vecuma pensija. Tātad pensiju sistēmai īsti netic, bet no tās sagaida atbalstu. Turklāt iedzīvotāju aptaujā atklājies, ka liela daļa vēlētos pietiekami lielu pensiju – teju 900 eiro mēnesī, liecina Swedbank veiktā aptauja.
Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, aiz sevis atstājot gan Igauniju, gan Lietuvu. Sistēmas novērtējumā ņemti vērā tādi rādītāji kā demogrāfiskā situācija, valsts finanšu stāvoklis un pati pensiju sistēma kā tāda, piemēram, pensionēšanās vecums un pensiju maksājumi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Latvija vislabākos rādītājus uzrādījusi valsts finanšu stāvoklī, lai arī cik tas daudziem nešķistu paradoksāli, proti, Latvijai salīdzinājumā ar citām valstīm nav liels kopējais valsts parāds, esošie un prognozētie valsts izdevumi pensijām procentuāli no IKP ir zemā līmenī. Taču dati par izmaksātajām pensijām Latvijā rāda citu ainu, lielākā daļa pensionāru - 70 procentu - saņem pensijas līdz 300 eiro, bet 12 procentu līdz 200 eiro, tātad - lai arī cik ilgtspējīga nebūtu pensiju sistēma, tā nodrošina sevi ilgtermiņā tieši tāpēc, ka jāmaksā nelielas pensijas. Viens no rādītājiem ir valsts pensijas (1. līmeņa) ienākumu atvietojamība, tas ir, cik procentus no darba algas pirms pensionēšanās cilvēks saņems pensijā, un Latvijā arī šis rādītājs nav slikts. Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, komentējot šo rādītāju, norāda, ka Latvija nav apsolījusi, ka pensija būs procentuāli līdzvērtīga ienākumiem strādājot, bet to, kas ir apsolīts, tāds ienākumu atvietojums arī tiek nodrošināts (35 procenti). «Solījumi saprātīgi,» saka P. Stepiņš. Tieši šajā rādītājā vissliktāk novērtētas valstis, kurās pensija «solīta» tuvu algas līmenim, piemēram, Spānija un Luksemburga. Vissliktāk pēc valsts finanšu situācijas novērtētas Grieķija un Itālija, kā arī Francija, kur tiek prognozēts izdevumu samazinājums pensijām nākotnē.
Lai gan starptautiskie eksperti Latvijas pensiju sistēmu novērtējuši augstu, Latvijas iedzīvotāji domā citādi: 43 procenti pensiju sistēmai liek tikai piecas līdz sešas balles. Pietiekami daudz ir cilvēku - 11 procentu -, kuri uzskata, ka pensiju sistēma nemaz nav ilgtspējīga. Vispozitīvāk noskaņotie ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un ar augstākiem ienākumiem, savukārt vispesimistiskāk - iedzīvotāji pirmspensijas vecumā un ar zemiem ienākumiem. Iedzīvotāji pensijas ilgtspēju lielākoties saista ar demogrāfisko (61 procents) un ekonomisko (43 procenti) situāciju, kā arī valdības lēmumiem (39 procenti), bet mazāk saskata savu lomu uzkrājumu veidošanā vecumdienām. Tajā pašā laikā arī šī aptauja apliecina jau iepriekš konstatēto Latvijas iedzīvotāju dubultmorāli vai, kā atzina Swedbank Atklātais pensiju fonda valdes loceklis Kristaps Kopštāls, «labklājības ilūziju», jo iedzīvotāju gaidas un cerības uz pārtikušām vecumdienām nemazinās, tieši otrādi. 71 procents sacījis, ka galvenais iztikas avots vecumdienās būs valsts pensija, turklāt 80 procenti iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 75 procentu apmērā no līdzšinējās algas. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro. «Darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, baudīs kultūru un sportos, taču, vai to varēs nodrošināt pensija un ko darīt, lai situāciju nākotnē uzlabotu, piemēram, veidotu uzkrājumu vecumdienās,» saka K. Kopštāls. 56 procenti aptaujāto norādījuši, ka nākotnes pensijai nekādus uzkrājumus neveido.
***
Dati
Vecuma pensijas sadalījums pēc pensijas apmēra (%)
Zem 200 eiro 12,4
200,01 - 300 eiro 57
300,01 - 500 24,2
Virs 500 6,4
Avots: Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra
Kādu pensiju vēlas saņemt iedzīvotāji, lai ar to būtu pietiekami? (%)
Mazāk par 50% no esošās mēnešalgas pēc nodokļu nomaksas 1
50-74% no pašreizējās mēnešalgas pēc nodokļu nomaksas 6
75-100% no pašreizējās mēnešalgas pēc nodokļu nomaksas 54
Lielāku par esošo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas 26
Cits 5
Man šobrīd nav regulāru ikmēneša ienākumu 5
Cik gados jūs gribētu doties pensijā? (%)
Agrāk par 50 gadu vecumu 8
50-55 gadi 34
58-61 gads 36
62-65 gadi (pašreizējais pensionēšanās vecums) 12
66-70 gadi 2
Pēc 70 gadu vecuma 2
Grūti pateikt 7
Avots: Swedbank pētījums
