Ceturtdiena, 23.marts
Latvijā | 11.janvāris, 14:45
Ziņu aģentūra LETA

Nav vienprātības par iniciatīvu atbrīvot pensionārus no nodokļiem

Skatot sabiedrības iniciatīvu atbrīvot pensijas no nodokļiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien izcēlās asas diskusijas, galvenokārt starp deputātiem un ministriju pārstāvjiem.

Kā komisijas sēdē stāstīja iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks, novērojumi liecina, ka, aizejot pensijā, cilvēkiem ienākumi samazinās pat par 50% pretstatā tam, kādi viņiem bija kā strādājošiem cilvēkiem. Lai gan pensijas ar nodokļiem tiek apliktas lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES), Latvijas labklājības līmenis un pensijas nav tik lielas kā citur, tāpēc nodokļu nepiemērošana dotu manāmu ieguvumu pensionāriem, skaidroja iniciatīvas autors.

Viņš gan nenoliedza, ka pēc tam, kad labklājības līmenis augtu, iedzīvotāju ienākumu nodokli pensijām varētu piemērot, tāpēc ideja paredz nodokļus pirmā līmeņa pensijām nepiemērot no 2020. līdz 2045.gadam.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns sacīja, ka iniciatīvai ir vairākas problēmas. No pensijām nodokļos tiekot iekasēti 77 miljoni eiro, līdz ar to Leiškalns norādīja, ka tad ir jādomā, kur šādu naudu ņemt. Viņš norādīja, ka nodokļu slogu tad nāktos vēl vairāk pārlikt uz nodarbinātajiem.

Leiškalns norādīja, ka arī iniciatīvas iesniedzēji norāda, ka ar šādām izmaiņām pensijas palielinātos 361 000 jeb 64% pensionāru, tomēr pensijas nepalielinātos atlikušajiem 209 000 pensionāru, kuriem tās ir vismazākās, proti, zem noteiktā neapliekamā minimuma - 235 eiro. Līdz ar to Leiškalns aicināja vairāk domāt par to, kā palielināt mazās pensijas.

Eksperts atzina, ka pēc pensionēšanās ienākumi samazinās, tomēr pensionāriem vairs nav jāuztur nepilngadīgi bērni, katru dienu jābrauc uz darbu un tamlīdzīgi. Tam gan nepiekrita deputāts Andrejs Klementjevs (S), norādot, ka pensionāri daudz vairāk tērē medikamentiem un medicīnai. Tāpat Leiškalns norādīja, ka vislielākais neapliekamais minimums no visām sabiedrības grupām, proti, 235 eiro, ir tieši pensionāriem.

Savukārt kā klāstīja Saeimas deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas (LPS) vadītājs Andris Siliņš (ZZS), nodokļu atcelšana pensijām ir neatliekams jautājums, jo arī ar 235 eiro lielām pensijām ir grūti nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni. Federācijas ieskatā, pensiju neapliekamajam minimumam būtu jābūt minimālās algas līmenī.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāves gan norādīja, ka ministrijas ieskatā ienākumi no nodokļiem ir jāmaksā, jo, pirmkārt, no bruto algas vispirms tiek atvilktas sociālās iemaksas un tikai pēc tam pensiju izmaksu periodā tiek atvilks iedzīvotāju ienākumu nodoklis. LM gan pieļauj, ka varētu būt diskusija par neatliekamā minimuma pārskatīšanu.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) stāstīja, ka, atceļot pensiju aplikšanu ar nodokļiem, ietekme uz budžetu būtu 100 miljoni eiro, līdz ar to tie kaut kur būtu jākompensē. Viņš piekrita Leiškalnam, ka darba spēka nodokļi Latvijā jau tā ir lieli. Putra piekrita, ka var diskutēt par neapliekamā minimuma celšanu, tomēr to jāskata kopā ar fiskālo ietekmi.

Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka no ministrijām saistībā ar neapliekamo minimumu vēlas redzēt analīzi par ekonomisko, fiskālo un sociālo ietekmi, lai varētu vērtēt kā mazināt nevienlīdzību. Bērziņš vēlas redzēt, kādu fiskālu ietekmi rada šādi risinājumi, cik daudz atgriežas atpakaļ nodokļos, ja pensionārs nomaksā savus parādus, pērk preces un maksā pievienotās vērtības nodokli (PNV) un tamlīdzīgi. Bērziņš veltīja kritiku arī Leiškalnam, norādot, ka viņš "mētājas ar skaitļiem".

Savukārt Klementjevs vēlējās noskaidrot, no kura gada pensijām tiek piemērots neapliekamais minimums 235 eiro apmērā un kādas bija tā laika pensijas salīdzinot ar mūsdienām, kad šāds apmērs noteikts. Viņš arī norādīja, ka nevajag teikt, ka naudas nav, ja FM var likt reklāmas pilsētā par budžeta izlietojumu, no kurām cilvēkiem labāk nepaliek.

Putra uz to atbildēja, ka Klementjevs jauc "kartupeļus ar konfektēm", uz ko Klementjevs norādīja, lai viņš runā par skaitļiem, nevis kartupeļiem un desām. Putra lūdza komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS) apklusināt Klementjevu, uz ko deputāts Putram norādīja, ka viņš mājās "var apklusināt sievu", un vēlreiz uzstāja, lai FM parlamentārais sekretārs atbild uz jautājumu.

Beigās Putra norādīja, ka atbildi uz Klementjeva jautājumu ministrija sagatavos, tomēr Klementjevu tas neapmierināja, un viņš norādīja, ka parlamentārais sekretārs nevar uz komisijas sēdi nākt nesagatavojies.

Vēlāk pats Klementjevs atrada, ka neapliekamais minimums 235 eiro apmērā pensijām nav mainījies no 2006.gada, kad vidējā pensija bija aptuveni divas reizes mazāka nekā šobrīd. FM gan norādīja, ka minimālā ienākuma līmeni vienai grupai nevar skatīt atsevišķi no citām sabiedrības grupām.

Kopumā deputāti gan piekrita, ka problēma ar pensionāru algām ir jārisina un uzdeva atbildīgajām ministrija izanalizēt un sagatavot iespējami plašus modeļus par šīs iniciatīvas ieviešanu.