Latvijā: KNAB aizrāda tiesībsargam par neatļautu amatu savienošanu 2 komentāri
 
Latvijā

KNAB aizrāda tiesībsargam par neatļautu amatu savienošanu

 
Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizrādījis tiesībsargam Jurim Jansonam par valsts amatpersonai noteikto amata savienošanas ierobežojuma pārkāpšanu saistībā ar viņa darbību izdevuma "Jurista Vārds" Zinātniski konsultatīvajā padomē.

Tiesa šādu biroja lēmumu nav mainījusi.

Rīgas apgabaltiesas spriedumā teikts, ka KNAB pagājušā gada martā izbeidza administratīvo lietvedību par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, atbrīvojot Jansonu no administratīvās atbildības, atzīstot administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un izsakot viņam mutvārdu aizrādījumu.

Jansons sūdzējās pie toreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, taču viņš iestādes lēmumu atstāja negrozīju un Jansona sūdzību noraidīja.

Jansons vērsās Rīgas rajona tiesā, kura iestādes lēmumu atstāja negrozītu.

Atsaucoties uz lietas materiālos esošo žurnāla konsultatīvās padomes sēdes protokola kopiju, žurnālā publicēto rakstu ar nosaukumu "Darbu atsāk "Jurista Vārda" konsultatīvā padome" pirmās instances tiesa secinājusi, ka Jansons ir piedalījies žurnāla konsultatīvās padomes sēdē kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms, kas atbilst amata definīcijai likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", tādējādi padomes locekļa amats ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā un tas neatbilst nevienam no likumā norādītajiem amatiem, kuru savienošana ar tiesībsarga amatu būtu pieļaujama.

Pirmās instances tiesa nepiekrita Jansona viedoklim, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietu nav izvērtējusi pēc būtības, bet balstījusies uz atsevišķiem dokumentiem, kā arī, ka iestāde nav konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu Jansons iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka nav devis piekrišanu darboties Konsultatīvās padomes darbā. Viņš 2015.gada 29.septembra konsultatīvās padomes sēdē piedalījies tikai kā tiesībsargs, nevis kā padomes loceklis.

KNAB savukārt uzskatīja, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka Jansons padomes sēdē ir piedalījies kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs. KNAB norādījis, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" padomes locekļa amats žurnālā ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā.

Rīgas apgabaltiesa pagājušā nedēļā Rīgas rajona tiesas spriedumu atstāja negrozītu un Jansona apelācijas sūdzību noraidīja. Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesībsarga birojā aģentūrai LETA pauda, ka tiesa spriedumā vispār neesot vērtējusi tiesībsarga argumentus, kas liekot aizdomāties, vai apelācijas sūdzības kā personu tiesību aizsardzības līdzekļa nozīme administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā netiek nonivelēta un padarīta par formālu.

Tiesībsarga ieskatā tiesas spriešanā saskatāmi acīmredzami procesuāli pārkāpumi. Šajā konkrētajā gadījumā, neesot iespējai pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā, nav iespējams pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas nolēmuma tiesiskumu un likumību, norāda Tiesībsarga birojā.

Ņemot vērā tiesas spriedumā minētos secinājumus, tiesībsargs vērsīsies Saeimā ar lūgumu vērtēt, vai šis pārkāpums ir savienojams ar Tiesībsarga likumā noteiktajiem amata ieņemšanas kritērijiem. Neatkarīgi no tā, ko secinās parlaments, tiesībsargs rosinās Saeimu izdarīt grozījumus likumā, pieļaujot tiesībsargam ieņemt tādus amatus, kas saistīti ar Tiesībsarga likumā noteikto funkciju izpildi.

Kā norādīja Tiesībsarga birojā, neizpratni rosina arī jautājums par citu amatpersonu dalību žurnāla zinātniski konsultatīvajā padomē. Tajā vienlaicīgi ar tiesībsargu piedalījušies arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Jānis Pleps.

Komentāri [2]
#
Jancis 11.janvāris 2017 12:53 atbildēt
šāmējais jau "aizsargāja" latvuvieša likumīgās iespējas uz reālu REFERENDUMU?!UNGĀRIJA centīsies padzīt visas sorosa "organizācijas" no savas valsts teritorijas,process jau sākts!
 
#
ruksis 10.janvāris 2017 20:50 atbildēt
Šamais jau tāds tuklāks sāk izskatīties.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Izglītība & Karjera

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers