Latvijā: Valsts kontrole tiecas kļūt par naudas piedzinēju 3 komentāri
 
Latvijā

Valsts kontrole tiecas kļūt par naudas piedzinēju

 
VAI BŪS TURPINĀJUMS? Pašreizējās valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas kandidatūra ir izvirzīta arī otram amata termiņam. Par to lems Saeima / F64

Šomēnes (23. janvārī) beidzas pilnvaru termiņš valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai. Par to, kurš nākamos četrus gadus vadīs šo iestādi, lems Saeima, tomēr, kā 6K norāda atsevišķi parlamenta deputāti, ir liela iespējamība, ka amatu saglabās E. Krūmiņa. Valsts kontrole (VK) regulāri atklāj būtiskus pārkāpumus valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī nesaimnieciski izlietotus līdzekļus simtiem tūkstošu eiro apmērā. Tomēr šīs iestādes atklājumi nereti paliek ziņu virsrakstu līmenī. To gan iecerēts mainīt.

Ik gadu VK darbinieki veic ap pussimtu revīziju valsts un pašvaldību struktūrās, un gandrīz katru reizi tiek atklātas dažādas ierēdņu kļūdas, nolaidība, nesaimnieciska rīcība vai finansējuma izšķērdēšana. Retākos gadījumos - budžeta naudas nelikumīga tērēšana privātām vajadzībām. Piemēram, pērn VK atklāja, ka ministrijas 2015. gadā apšaubāmiem mērķiem izlietojušas 49 miljonus eiro, un par Veselības un Kultūras ministrijās atklātajiem pārkāpumiem revidenti vērsušies Ģenerālprokuratūrā. Atklāts arī, ka bankas Citadele pārdošanas norise neesot notikusi Latvijas valsts interesēs; ka miljoniem vērtos valsts elektroniskos pakalpojumus izmantojot vien daži procenti iedzīvotāju; ka atsevišķi valsts uzņēmumi nelikumīgi ziedojot naudu, bet tikmēr Latvijas pārvaldē būtiski pieaugot izmaksāto prēmiju apmēri - no 11 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 18 miljoniem eiro 2015. gadā.

Tāpat tapis zināms, ka vismaz 100 000 eiro izšķērdēti Latvijas prezidentūras ES Padomē organizēšanai. Puse no šīs summas samaksāta par piekļuves kontroles sistēmu valdības ēkā, kas ekspluatācijā nodota gandrīz mēnesi pēc prezidentūras beigām. Tāpat neesot tikuši izmantoti četri īpaši dārgi datori 16 tūkstošu eiro vērtībā, kā arī bagāžas kontroles rentgena iekārta, kas prezidentūras vajadzībām nopirkta par gandrīz 36 000 eiro. Valsts kancelejas pārstāve Lita JuberteKrūmiņa 6K skaidro, ka minētais aprīkojums pašlaik tomēr tiekot izmantots: «Kopējā piekļuves kontroles sistēma valdības ēkā un bagāžas kontroles rentgena iekārta sniedz būtisku atbalstu, lai savlaicīgi novērstu aizliegtu un bīstamu priekšmetu ienešanu Ministru kabineta ēku kompleksā, savukārt četri sertificētie portatīvie datori darbam ar dokumentiem dienesta vajadzībām tiek izmantoti ikdienas darbā.»

Lielākie grēkāži - Finanšu ministrija

Viena no VK apjomīgākajām ir finanšu revīzija Par Latvijas Republikas 2015. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem. Tās rezultāti atklāj, ka amatpersonu un sistēmas dēļ pērn budžetā nenonāca vairāki desmiti miljoni eiro. Tas pievērsis Saeimas deputātu uzmanību, tomēr atbildīgās iestādes saņēmušas vien ieteikumus, lai līdzīgas situācijas un nesaimnieciska rīcība neatkārtotos. Visvairāk ar pirkstu kratīts Finanšu ministrijai (FM), Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai. Jāpiebilst, ka FM bijusi dāsnākā prēmiju piešķiršanā savu struktūru darbiniekiem - gadā izmaksāti trīs miljoni eiro. Tās pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests (VID) esot viens no ilgtermiņa grēkāžiem. VK iestādē regulāri atklājot vienas un tās pašas nepilnības. Piemēram, mērķtiecīgu rīcības trūkumu darbā ar nodokļu parādiem, kas jau sasnieguši 1,4 miljardus eiro jeb sesto daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpinot pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds, kas jau pārsniedzot 900 miljonu eiro.

Atklāti arī daudzi praktiska rakstura pārkāpumi, kas ietekmē valsts vērtības, tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Piemēram, neesot skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas. Savukārt Labklājības ministrijas neefektīvas rīcības dēļ vardarbībā cietušās personas nesaņem likumā paredzēto palīdzību. Tāpat Latvijā tiekot pārkāptas arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju intereses, jo valstī nav šo īpašumu apsaimniekošanas politikas, turklāt gandrīz 80 procentu šāda tipa ēku apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan sākotnēji šāds risinājums bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā. Tā ir vien maza daļa no visiem konstatētajiem pārkāpumiem, un to novēršana ir pašu pārkāpēju ziņā.

Valsts kontroliere atzīst, ka iestādes darbiniekiem bieži vien, īpaši pašvaldībās, nākas būt sava veida skolotāja lomā: «To nosaka reālā situācija, ar kādu saskaras revidenti, - daudz kur pietrūkst izpratnes par likumdošanu, uzskaites principiem, iespējām, kādas ir pieejamas pašvaldībām, nodrošinot pakalpojumus sociālajā jomā un citās.»

No ierēdņa par kriminālsodīto

Ja nebūtu VK revīzijas, tad virkne pārkāpumu, visticamāk, netiktu atklāti nekad. Taču vai un cik bieži tiek noskaidroti un pie atbildības saukti vainīgie? «Spēkā esošie likumi paredz amatpersonu atbildību, tomēr institūcijas, kuru pienākums būtu izvērtēt savu amatpersonu un darbinieku atbildību, attiecīgajos gadījumos arī piedzenot zaudējumus, vairākumā gadījumu izvēlas šīs likuma normas nepiemērot,» 6K atklāj E. Krūmiņa. Līdz ar to daudzi pārkāpēji paliek nesodīti un nesaimnieciskā prakse mēdz turpināties.

Taču nopietnākos gadījumos vainīgie tiek saukti pie atbildības - trīs gadu laikā reālu sodu saņēmušas 36 personas; vēl 65 personām piemērots samērā viegls soda mērs - disciplināratbildība, bet vienā no pašvaldībām pēc VK revīzijā konstatētā ir atmaksāti darbiniekiem nelikumīgi izmaksātie līdzekļi 42 000 eiro apmērā. Pieci kriminālprocesi no policijas nosūtīti uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai, bet vēl septiņi atrodas tiesā.

Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola norāda, ka teorētiski esot iespējams aprēķināt arī to, cik lielu finansiālu ieguvumu valsts budžets gūst VK revīziju un tam sekojošo darbību rezultātā: «Pirmo reizi VK vēsturē šāda aplēse tika veikta 2013. gadā un aptvēra kopš 2008. gada sniegtos revīziju ieteikumus. Šajā periodā tie veicinājuši budžeta ieņēmumu palielinājumu vismaz 122 miljonu apmērā; budžeta izdevumu samazinājumu vismaz 42 miljonu apmērā; valsts un pašvaldību aktīvu novērtēšanu un uzskaiti patiesajā vērtībā vismaz divu miljardu eiro apmērā.» Piemēram, tieši VK darba rezultātā ātrās palīdzības mašīnas Rīgas reģionā pārņemtas valsts uzraudzībā un tās vairs netiek nomātas no privātas firmas. VK bija atklājusi, ka, nomājot ātrās palīdzības auto ārpakalpojumā, valsts pārmaksājusi dubulti.

Tuvākajos plānos - pilnvaru paplašināšana

Valsts kontroliere jau iepriekš norādījusi, ka esot svarīgi kompensēt radušos zaudējumus, bet tikpat svarīgi esot nepieļaut turpmākus pārkāpumus, un VK darbinieki šim aspektam pievēršoties īpaši. Iestādē lepojas ar to, ka daudzās iestādēs, kur agrāk bijis daudz pārkāpumu, to skaits VK sniegto ieteikumu rezultātā katru gadu mazinās. Lai gan VK uzsver, ka tā nav ne policija, ne prokuratūra, ne tiesa un ka demokrātijas valstīs augstāko revidējošo iestāžu uzdevums ir neatkarīgi un profesionāli kontrolēt valdības rīcību ar publiskajiem līdzekļiem un, atklājot neatbilstības, sniegt rekomendācijas, iestādes vadība tomēr vēlas paplašināt pilnvaras. Šāds likumprojekts pašlaik atrodas Saeimā otrajā lasījumā un paredz, ka VK būs tiesības sākt finanšu zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus. Precīzāk - VK drīkstēs izdot administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu, savukārt apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. E. Krūmiņa skaidro, ka grozījumi attiekšoties uz amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nesaimnieciskas rīcības rezultātā radītu kaitējumu, kā tas notiekot visbiežāk. Turklāt vērā tikšot ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Tāpat plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

«Cilvēki no ierēdniecības var trāpīties zem nopietna sitiena, tāpēc jāapsver, lai VK iespējamās jaunās pilnvaras netiktu izmantotas ļaunprātīgi un personiski,» viedokli pauž Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS). Viņaprāt, drīzāk vajadzētu ieviest normu, ka pašai iestādei, kurā pārkāpumi konstatēti, jāsauc pie atbildības vainīgie darbinieki. Tajā pašā laikā deputāts atzinīgi vērtē VK darbu: «Tās uzdevums ir palīdzēt sakārtot lietas valstī, un esmu pārliecināts, ka virzība ir uz pozitīvo pusi. Taču VK nevajadzētu meklēt konkrētus vainīgos - tas jādara tiesībsargājošajām iestādēm.»

***

UZZIŅAI

Valsts kontroles revīziju rezultātā no 2013. līdz 2016. gada novembrim:

• kriminālsods piemērots 5 personām;

• KNAB administratīvi sodījis 11 personu;

• IUB piemērojis administratīvo sodu 14 personām;

• VID sodījis 5 personas;

• VDI - 1 personu;

• iestādēs, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumos konstatētos pārkāpumus, disciplināratbildība piemērota 65 personām;

• kādā pašvaldībā pēc Valsts kontroles revīzijā konstatētā atmaksāti darbiniekiem nelikumīgi izmaksātie līdzekļi 42 000 eiro apmērā.

Avots: VK

Valsts kontroles budžets, eiro

2013. gads 3,7 miljoni

2014. gads 4,7 miljoni

2015. gads 5,4 miljoni

2016. gads 5,5 miljoni

2017. gads 5,9 miljoni

Avots: FM



Komentāri [3]
#
OO 10.janvāris 2017 17:20 atbildēt
Bāc! Krūmiņkundzei šavka atmiņa. Kad VK sāka darbību, tās tiesībās bija noteikt revidējamām iestādēm uzrēķinus. Gatavojoties iestājai ES, tika pieprasīts izstrādāt jaunu VK likumu un uzrēķinus izbeigt. VK atzinumi ne vienmēr ir precīzi un neapstrīdami. Tāpat jau VK uzrēķini, ja līdz tam nonāks, tiks apstrīdēti administratīvajā tiesā. Uz tiesāšanos izies milzīgs resurss un valstij būs tikai zaudējumi.
 
#
Atigila 10.janvāris 2017 12:24 atbildēt
Nu jauki- valsts ierēdņi izšķērdē manus nodokļus un viņus par to tikai norāj- iesaka turpmāk neatkārtot kļūdas! Man- kā uzņēmējam, kurš šos nodokļus maksā- nedod dievs nokļūdīties to aprēķinā vai savlaicīgi nenomaksāt- VID neko neiesaka, uzreiz uzrēķina tāāādu soda naudu ka strādāt vairs neatmaksājas.
 
#
Fēlis 10.janvāris 2017 9:08 atbildēt
pietiek.com/raksti/valsts_kontrole_un_stalina_personiskais_izlukdienests
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers