Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šobrīd sniegtie dati par izmaiņām Latvijas komercbanku kopējā kredītportfelī parāda tikai starpbanku kredītu pieaugumu.
2016. gads atnāca un pagāja tāpat kā daudzi iepriekšējie kopš 2008. gada, kad sāka samazināties Latvijas komercbanku izsniegto kredītu kopējā summa. Tās izmaiņas no strauja krituma dažu gadu laikā pārgāja svārstībās, kas ļāva runāt par kredītportfeļa apjoma pāreju no samazināšanās uz palielināšanos visai drīzā nākotnē. Šāda nākotne vēl nav pienākusi, lai gan kredītportfeļa sastāvdaļu izmaiņas atsevišķos laika periodos ir ar plusa zīmi.
2017. gada pirmajās dienās vēl nav pagūts sastādīt pagājušā gada 4. ceturksnī banku izsniegto un atgūto kredītu kopsavilkumu, tāpēc jāiztiek ar to, kas fiksēts uz pagājušā gada 30. septembri. Ja mērķis ir saskatīt kreditēšanas aktivizēšanos, tad to iespējams izdarīt. Proti, kredītportfelis taču kopš 2015. gada 30. septembra skaitās pieaudzis no 14,82 miljardiem eiro līdz 15,11 miljardiem eiro. Tomēr šā pieauguma atšifrējums parāda, ka visam šim pieaugumam pietiek un pāri paliek ar to, ka bankas tikai aktīvāk stumdījušas naudu pašas savā starpā. Rezultātā radies kredītu atlikumu pieaugums no 963 miljoniem eiro līdz 1,45 miljardiem eiro, kas nosedz kreditēšanas sarukumu citos segmentos.
Privātuzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums gada laikā sarucis no 7,38 miljardiem eiro līdz 7,23 miljardiem eiro, bet uz šiem skaitļiem iespējams paraudzīties arī savādāk. Izrādās, ka pagājušā gada martā, t.i., 1. ceturkšņa finālā, tas paguvis paviesoties zem 7 miljardu eiro robežlīnijas, atspēries tur un gājis uz augšu. Nebūtu nekas pārsteidzošs šīs augšupejas turpināšanās arī pagājušā gada 4. ceturksnī.
Kredītu atlikumu izžmiegšanu no mājsaimniecībām parāda kredītu summas samazināšanās no 5,66 līdz 5,57 miljardiem eiro, kas notikusi pa mazliet sarežģītāku trajektoriju nekā uzņēmumiem ar minimumu pagājušā gada martā, pieaugumu vasarā un kritumu uz rudens pusi. Šādi rādītāji ir sliktāki, nekā valdība cerēja, meklējot un atrodot naudu, ar ko daļēji garantēt mājokļu kredītus ģimenēm ar bērniem. Bankas izrādīja atsaucību izsniegt šādiem kredītņēmējiem lielākas summas, nekā valsts garantējusi. Šādām darbībām vajadzēja uzdzīt kredītu kopapjomu mājsaimniecībām vismaz uz garantiju dalīšanas periodu, taču tas neizdevās.
Banku pārstāvji labprāt runā par savu vēlmi kreditēt, turklāt kreditēt ar ļoti zemām procentu likmēm. Latvijas Bankas uzturētā kredītprocentu likmju statistika rāda, ka banku izpratnē zemas likmes privātpersonām sākas vidēji ar 5-6% gada likmēm kredītiem ar ķīlu vai galvojumu un beidzas ar apmēram 23% likmēm patēriņa kredītiem. Bankas noteikti grib aizdot par šādām likmēm naudu, kuru tās iegūst ar negatīvām depozītlikmēm, t.i., ar naudas īpašnieku piemaksāšanu, ka kāds pieņēmis viņu naudu glabāšanā. Tas arī izskaidro banku piekrišanu pieņemt glabāšanā kaut citas bankas naudu, bet tādā gadījumā vismaz līdz pagājušā gada 30. septembrim nebija pamata runām par kredītportfeļa pieaugumu.
