Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš aizvadītajā gadā atstāja amatu pēc tam, kad atklājās fakts par viņa ārpusrindas ārstēšanos Rīgas Austrumu slimnīcā, tagad vērsies tiesā par goda un cieņas aizskārumu un 100 000 eiro mantiskās kompensācijas piedziņu no Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidenta Pētera Apiņa.
Savukārt sabiedrībai paslīdējis garām cits tiesas process, kurā bijusī Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča uzvarēja Veselības ministriju, jo tiesa atzina par prettiesisku ministrijas, konkrēti - bijušā veselības ministra, inspirētu disciplinārlietu.
Vēršas pret kritizētāju
Guntis Belēvičs vērsies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, kas lietu paredzējusi skatīt jau šā gada 9. februārī. Paskaidrojumā tiesai G. Belēvičs norāda, ka viņš veic aktīvu sabiedrisko darbību un palīdz sabiedrības locekļiem, tāpēc bijušajam ministram ir svarīgs viņa «kā godīga cilvēka, zinoša profesionāļa, spējīga vadītāja novērtējums profesionāļu jeb ārstu, medicīnas personāla, pacientu un arī sabiedrības acīs». Jāatgādina, viņš demisionēja pēc tam, kad presē parādījās informācija, ka, būdams ministrs, viņš saņēmis ārpus rindas veselības pakalpojumus Latvijas Onkoloģijas centrā, turklāt amatu atstāja tikai vēlāk, jo sākumā aizbildinājās, ka veselības aprūpi saņēmis privātā iestādē. Medijos pagājušā gada notikumu apskatos G. Belēvičs pat nodēvēts par «gada pacientu». Pats sevi bijušais ministrs gan nosauca par «kreiso pacientu».
Pieprasa atvainošanos
Iesniegumā tiesai G. Belēvičs raksta, ka P. Apinis aktīvi nodarbojas ar publicistiku, tomēr ne vienmēr ir objektīvs un patiess, un nereti esot pilnīgi nepamatoti aizskarošs. G. Belēvičs uzskata, ka Apinis pret viņu esot izvērsis plašu apmelošanas, goda un cieņas aizskaršanas kampaņu, kuras mērķis esot bijis «nodarīt būtisku kaitējumu prasītājam, diskreditējot viņu pēc iespējas plašāk sabiedrības un atsevišķu indivīdu acīs». Ministrs norāda publikācijas, kas, pēc viņa domām, ir neobjektīvas un nepatiesas. G. Belēviča ieskatā P. Apinis šādu pretministra kampaņu izvērtis, jo ministrs atteicies «apmierināt atbildētāja godkāri un finansiālo ieinteresētību sev vēlamajā amata saņemšanā». G. Belēvičs lūdz tiesu atzīt par nepatiesām un prasītāja godu un cieņu aizskarošām konkrētas ziņas, uzlikt par pienākumu P. Apinim atsaukt šīs ziņas, atsaukumu publicējot tajos pašos plašsaziņas līdzekļos, kuros tās tika izplatītas, tādā pašā formātā un vietā, apmērā un ilgumā. Eksministrs arī vēlas, lai P. Apinis viņam atvainojas. P. Apinis Neatkarīgajai atzina, ka viņš bijušā ministra lēmumu nekomentēs.
Pagājušajā gadā tiesa atzina par prettiesisku bijušā veselības ministra rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu bijušajai Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktorei Ingunai Adovičai. Diemžēl pašam ministram nekādi šīs tiesāšanās sekas nebija jāizjūt un atbildība nebija jāuzņemas, jo viņš jau bija demisionējis.
Kā rīkojas pats?
Jāatgādina lietas būtība - G. Belēvičs kā Saules aptiekas valdes loceklis un Baltacon pilnvarotā persona, būdams neapmierināts ar ZVA rīcību pret abiem uzņēmumiem, 2014. gadā vērsās ar sūdzību, kurā lūdza saukt pie disciplinārās atbildības toreizējo ZVA direktori. Veselības ministrija šo sūdzību noraidīja, nekonstatējot I. Adovičas rīcībā nekādus tiesību normu pārkāpumus. Kad G. Belēvičs kļuva par ministru, tajā pašā gadā no abiem uzņēmumiem (to vadību G. Belēvičs formāli bija pametis) tika saņemta atkārtota sūdzība, un nu jau kā ministrs viņš izveidoja pārbaudes komisiju, kas pēc tam ierosināja disciplinārlietu pret I. Adoviču un piemēroja disciplinārsodu. Tagad I. Adoviča sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka vērsties tiesā bija vienīgā iespēja pierādīt taisnību un aizstāvēt Zāļu aģentūras labo slavu, ekspertu profesionalitāti un darba kvalitāti. «Jā, man bija jāvēršas tiesā kā privātpersonai pret valsti Veselības ministrijas personā, jāalgo advokāts un jāmēģina pierādīt acīmredzamu taisnību, ko zināja kolēģi aģentūrā un arī Veselības ministrijas ierēdņi, cilvēki, kuri lēmumu par manis sodīšanu parakstīja, nāca un atvainojās…» tagad stāsta I. Adoviča. Šāda situācija bijusi iespējama, jo «politiskā konjuktūra pilnībā aizēnoja profesionalitāti». Viņa pieļauj, ka ierēdnim teorētiski, ja viņš redz netaisnību un kļūdainu vai apzināti melīgu lietas virzību, ir iespēja protestēt, bet reālajā dzīvē pie šādiem apstākļiem tas nenotiek.
Pierādīt taisnību
Par situācijas absurdumu tobrīd liecināja arī toreizējās premjeres Straujumas lūgums valdības sēdē apturēt augstas ZVA ierēdnes pārcelšanu darbā uz Valsts tiesu medicīnas centru jeb morgu, kā to sauc tautā, jo tas apdraudētu ZVA politisko neitralitāti. Tomēr pat premjere bija bezspēcīga. No sarunas ar I. Adoviču izriet, ka pret pašu G. Belēviču vērsties tiesā viņa neplānojot, jo nav atriebīga un mērķis prasībai bija cits - aizstāvēt ZVA profesionalitāti. «Tagad sabiedrība sasēdusies ložās un skatās, kas notiks tiesas procesā pret Apini,» saka I. Adoviča, «es gribu ticēt, ka sabiedrība kādreiz kļūs drosmīga un, redzot netaisnību, protestēs.»
Adoviča no darba ZVA aizgāja pagājušā gada novembrī, kad beidzās darba līgums, ko ministrs nepagarināja. ZVA viņa vadīja desmit gadu no brīža, kad traģiskā autoavārijā gāja bojā iepriekšējais ZVA direktors Jānis Ozoliņš. Divus mēnešus pirms tam darbā ZVA bija iecelts Veselības ministrijas ierēdnis Svens Henkuzens, kas, Adovičai aizejot, kļuva par ZVA vadītāju. Konkurss uz šo amatu netika rīkots.
