Pēdējā pusotra gada laikā mikrouzņēmumu nodoklis tika mētāts kā karsts kartupelis un, lai arī kurā rokā to paņemtu, tas dedzināja pirkstus. Amatpersonu sākotnējie skaidrojumi tā arī neatvēsināja sakarsētos prātus, un daļa mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju jau rudenī slēdza savu darbību vai atlaida darbiniekus.
Tomēr īsi pirms Ziemassvētkiem likumdošana vēlreiz tika mainīta, taču tas, visticamāk, atturēja no plašākas uzņēmējdarbības likvidācijas, nevis atgrieza aizgājušos.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja Dina Neatkarīgajai atklāja, ka arī viņa, visticamāk, būtu aizgājusi no MUN režīma, ja tomēr netiktu mainīta likumdošana. «Kalendārā pie 14. decembrī plānotajiem darbiem biju ierakstījusi, ka šajā dienā man jāizreģistrējas no MUN statusa,» atzinās sieviete. Taču, tā kā likumdošana pēdējā brīdī tika mainīta, viņa nolēma palikt šajā nodokļa režīmā, jo mazajam uzņēmējam tas tomēr esot visērtākais.
Likuma līkloči
Dina, līdzīgi kā citi vairāki desmiti tūkstošu MUN maksātāju, pēdējā gada laikā izbaudīja visus šā likuma līkločus - sākot ar pagājušajā gadā pieņemto regulējumu, kas liegtu šajā nodokļa režīmā darboties 37 nozaru pārstāvjiem, prasību maksāt minimālo sociālo nodokli neatkarīgi no darba apjoma, pēc tam atceļot aizlieguma regulējumu, bet tajā pašā laikā nolemjot vispār pārtraukt šo nodokļa režīmu. «Man pat trūkst vārdu, lai aprakstītu to ārprātu, kas pēdējā pusotra gada laikā darījās ap mikrouzņēmumu nodokli. Likuma grozījumi tika pieņemti, tad atcelti, tad aizvietoti ar jaunām normām. Tuvojās decembra vidus, bet mums joprojām nebija skaidrs, kas ar mums notiks,» sacīja Dina. Viņasprāt, daudzus mazos uzņēmumus izputinātu tieši prasība maksāt minimālo sociālo nodokli neatkarīgi no padarītā darba apjoma vai ieņēmumiem. «Ja amatpersonas uzskata, ka daļa uzņēmēju mikrouzņēmumu nodokli izmanto, lai krāptos, tad vajadzētu sodīt tos, kas krāpjas, nevis visus mazos uzņēmējus,» teic Dina. Lai ierobežotu iespēju likumu apiet ar līkumu, viņasprāt, vajadzētu noteikt zemākus griestus šai uzņēmējdarbības formai. Šobrīd tie ir 100 000 eiro gadā.
Jaunā norma - adekvātāka
Nule kā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā Dina vērtē pozitīvi: grozījumi paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12%, savukārt MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%, un tiek atceltas normas, kas noteica darba devējiem pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem.
Lai gan viņai nākamgad mikrouzņēmumu nodoklī būs jāmaksā vairāk nekā šogad, viņasprāt, jaunās likmes mazajam biznesam ir adekvātas. Šogad, apgrozījumam esot 7000 eiro gadā, MU nodoklī ir jāsamaksā 630 eiro, nākamgad ar šādu pašu apgrozījumu - 840 eiro. Savukārt iepriekš paredzētā norma par minimālo sociālo nodokli un 5% no apgrozījuma šādam mazam uzņēmējam nodokļos liktu samaksāt 1515,92 eiro, liecina Neatkarīgās aprēķini.
Arī Finanšu ministrija uzsver, ka, stājoties spēkā jaunajam režīmam, kopumā būtiski lielākajai daļai mikrouzņēmumu nodokļu slogs pret iepriekš plānoto (MUN likmes samazināšana un minimālā VSAOI ieviešana) samazināsies, jo to apgrozījums ir zemāks par vidējo. Maza apjoma komersanti un saimnieciskās darbības veicēji varēs turpināt piemērot vienkārši administrējamo MUN režīmu. Tāpat šādā veidā tiks veicināta MUN sistēmas progresivitāte, jo mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu būs mazāks nodokļu slogs. Tiem mikrouzņēmumiem, kas darbojas sezonāli, nebūs jāmaksā nodokļi laikā, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība.
Daļa likvidē, daļa nogaida
Vēl rudenī Latvijā bija reģistrēti 50 000 MUN maksātāju. 2016. gada pirmajā pusgadā MUN maksātāji ir deklarējuši apgrozījumu 327,3 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo pusgadu ir par 25,1 miljonu eiro jeb 8,3% vairāk. Šo nodokļu maksātāju aprēķinātais mikrouzņēmumu nodoklis šā gada pirmajā pusgadā ir bijis 29,6 miljonus eiro liels, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 8,3% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Līdz decembra sākumam aptuveni 2000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju atteicās no šā statusa. Daļa no viņiem ir pārreģistrējušies kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, daļa vēl nebija izlēmuši, kādā režīmā strādāt, bet citi uzņēmējdarbību jau izbeiguši.
