Prokurori nav arestējuši nedz reālas akcijas, nedz arī «patiesā labuma guvēja tiesības» Latvijas Avīzes izdevējam – akciju sabiedrībai Lauku avīze, kas pilnībā pieder akciju sabiedrībai Ventbunkers.
Ņemot vērā, ka akciju sabiedrība Lauku avīze tiek gatavota pārdošanai, var izteikt pieņēmumu - prokurori nekādu arestu speciāli nav uzlikuši, lai šo kapitālsabiedrību varētu pārdot bez jebkādām problēmām. Identiska situācija bija ar Latvijas naftas tranzītam piederošajām Ventspils naftas akcijām, kuras pērn tika pārdotas par acīmredzami zemāku cenu nekā to patiesā vērtība.
Mantas arestu «īpatnības»
To, ka Lauku avīzes akcijas nav nekādi apgrūtinātas, liecina Uzņēmumu reģistra datu bāze Firmas.lv, kurā ir reģistrēti visi citi aresti un apgrūtinājumi, kas ir uzlikti t.s. Lemberga prāvas ietvaros.
Tostarp ir arestētas «patiesā labuma guvēja tiesības» līdz pat procenta tūkstošdaļai četrās citās Ventbunkera «meitas» kompānijās un pat vienā «mazmeitas» kompānijā.
Piemēram, arests tika uzlikts SIA Noord Natie Ventspils termināls 9,093% «patiesā labuma guvēja tiesībām», «kuras izriet» no Ventbunkeram piederošajām kapitāla daļām. Arests tika uzlikts 3,802 «patiesā labuma guvēja tiesībām», kas izriet no Ventbunkera «meitas» uzņēmumam SIA Ventrans Rīga piederošajām kapitāla daļām utt. (skat. shēmu «Mantas» aresta īpatnības Ventbunkers holdingā)
Tāpat aresti tika uzlikti Ventbunkera akcionāru «patiesā labuma guvēju tiesībām». Piemēram, arestēti tika 29,076% «patiesā labuma guvēja tiesību», kas «izriet no» kompānijai Yelverton Investments B.V. piederošajām Ventbunkera akcijām. Bet sakarā ar to, ka Aivaram Lembergam pieder 1 (viena) Ventbunkera akcija, arestēti 0,002% «patiesā labuma guvēja tiesību» šajā kapitālsabiedrībā.
Kaut kādu iemeslu dēļ nav arestētas pašas iepriekšminētās Ventbunkera akcijas, bet tikai no tām izrietošās «patiesā labuma guvēja tiesības», tomēr tas jau ir cits stāsts. Neatkarīgā vairākkārt ir mēģinājusi oficiāli noskaidrot, kāpēc vienā gadījumā tiek arestētas «patiesā labuma guvēja tiesības», bet identiskā gadījumā netiek arestēts nekas, tomēr no Ģenerālprokuratūras amatpersonām ir saņēmusi atteikumu skaidrot šo situāciju («procesa virzītājs šobrīd ir tiesa» un tādā garā).
126 miljonu «pazaudēšana»
Kā redzams no shēmas, arestu «ķēdīte» Ventbunkera holdingā apraujas tikai pie diviem īpaši vērtīgiem aktīviem: nekas - nedz akcijas, nedz pat «patiesā labuma guvēja tiesības» - nav arestēts akciju sabiedrībā Latvijas naftas tranzīts (LNT) un akciju sabiedrībā Ventspils nafta, kā arī akciju sabiedrībā Lauku avīze.
Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā gada jau bija pamatīgs skandāls par to, ka arests netika uzlikts LNT akcijām un attiecīgi arī visvērtīgākajam šī holdinga aktīvam - Ventspils naftas akcijām.
Aresta neuzlikšana 43,25% Ventspils naftas akciju noveda pie tā, ka šis daudzums akciju tika pārdots par cenu, kas acīmredzami bija zemāka par tirgus vērtību. Proti, LNT šīs akcijas pārdeva Vitol grupas uzņēmumam Euromin par 1,77 eiro gabalā, bet obligātajā atpirkumā Ventspils naftas akcijas Euromin bija jāatpērk par 4,56 eiro gabalā.
Ņemot vērā, ka kopumā tika pārdoti 45,2 miljoni akciju, viegli aprēķināt, ka starpība starp uzrādīto akciju cenu (1,77 eiro) un oficiāli noteikto cenu obligātajā atpirkumā (4,56 eiro) ir 126 miljoni eiro.
Šo summu var vērtēt arī kā zaudējumus akcionāriem un tātad arī kā zaudējumus arestētajai mantai. Tomēr tiesa norobežojās no šā darījuma vērtēšanas.
«Baltās ķēves» darījums
Ņemot vērā, ka Lauku avīze ir akciju sabiedrība, tās akcionārus Uzņēmumu reģistrā nevar uzzināt. Tomēr tos var uzzināt no citiem publiskiem avotiem - piemēram, akciju sabiedrības Ventbunkers gada pārskatos var lasīt, ka 100% Lauku avīzes akciju pieder Ventbunkeram. Nav šaubu, ka arī prokuroriem bija zināms - Lauku avīze pieder Ventbunkeram.
Pagājušā gada akciju sabiedrības Ventbunkers pārskatā, kas tika publiskots šā gada 15. augustā, nepārprotami teikts, ka Ventbunkers «veic darbības, lai atsavinātu tai piederošo 100% līdzdalību AS Lauku avīze», respektīvi, gatavojas pārdot Latvijas Avīzes un vairāku žurnālu izdevēju.
Jāatgādina, ka augustā Lauku avīzes padomes priekšsēdētājs miljonārs Olafs Berķis Neatkarīgajai skaidroja, ka notiek Ventbunkera aktīvu restrukurizācija un šajā «restrukturizācijā ir uztaisīts meitas uzņēmums, kas acīmredzot tiks pārdots». Tomēr O. Berķis atturējās pastāstīt, kam šis «meitas uzņēmums» tiks pārdots, jo viņš neesot lietu noteicējs Ventbunkerā. «Es tur esmu, kā saka, baltās ķēves piektā augumā akcionārs. Cik es zinu, tad darījums nekāds nav noticis un nekas nav mainījies. Bet galvot es nevaru.»
Zināt, kam pieder Lauku avīze, ir svarīgi un likumīgi, jo 2011. gadā likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem tika ielobēts 10.2. pants Atklāšanās pienākums, kurā teikts: «Masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, ir pienākums Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem.»
Meroni pārņem
Tikmēr no šā gada oktobrī Uzņēmumu reģistrā apstiprinātajām izmaiņām Ventbunkera padomē var redzēt, ka «restrukturizācijas» process lēnām iet uz priekšu. Proti, Ventbunkerā savas pozīcijas nostiprina Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotais Šveices advokāts, Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni.
Proti, 6. oktobrī amatus Ventbunkera padomē zaudēja Vitol Group pārstāvis Roberts Kirkups (visticamāk, šo amatu 2014. gadā bija ieguvis kā miljonāram Oļegam Stepanovam iepriekš piederošo aktīvu pārņēmējs) un miljonāra Igora Skoka menedžeris Mārtiņš Rībens, liecina Firmas.lv.
Viņu vietā nāca Ukrainas pilsone Lidija Hitričenko (Lidiia Khytrychenko), kura ir arī R. Meroni uzņēmuma MS Konsultati valdes locekle.
Tagad Ventbukera padomē bez R. Meroni un viņa četrām uzticamības personām ir vēl tikai O. Berķa dēls Jānis Berķis.
