Politiķiem, žurnālistiem un sabiedrībai kopumā nepieciešams kritiski izvērtēt saņemto informāciju, lai nepakļautos dezinformācijai un nepatiesām ziņām, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Vējonis pēc tikšanās ar Kučinski, komentējot pret Baltijas valstīm vērstās dezinformācijas un nepatieso ziņu pieaugumu, norādīja, ka valdība pašlaik strādā pie nepieciešamo risinājumu rašanas, taču nepieciešami mehānismi, lai skolās un mediju vidē audzinātu kritisko domāšanu.
Par pozitīvo piemēru Vējonis minēja Baltijas Mediju ekselences centru, kurā tiek apmācīti žurnālisti, lai tie "neuzķertos uz nepatiesu informāciju".
"Protams, svarīgākais ir tas, ka mums visiem jābūt kritiski domājošiem, tajā skaitā politiķiem," sacīja prezidents. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pēdējā laikā sociālo mediju vidē novērojams nepatiesas informācijas pieaugums. Cilvēki, bieži vien neiedziļinoties saturā, dalās ar šāda veida informāciju, tādejādi iesaistoties tās apritē.
"Mums jābūt atbildīgiem, tostarp žurnālistiem, politiķiem, sabiedrībai kopumā. Mums kritiski jāvērtē saņemtā informācija. Ja to nedarīsim, kāds to var izmantot, lai sabiedrībā radītu neapmierinātību," sacīja Vējonis.
Savukārt Kučinskis atgādināja, ka par šiem jautājumiem runājis Briselē, tostarp ar Eiropas Savienības (ES) izveidotās "East StratCom Task Force" komandas pārstāvjiem. Arī premjerministra ieskatā pareizais risinājums būtu kritiskās domāšanas attīstīšana, lai izprastu - kura informācija ir patiesa, bet kura nav.
"Neuzticieties tikai vienam avotam, informācija ir jāpārbauda. Tikai kopā strādājot varam gūt panākumus. Kopā ar žurnālistiem un valsts pārvaldes darbiniekiem," aicināja Kučinskis, atzīstot, ka šis ir jauns jautājuma spektrs, taču Latvija aktīvi apgūst nepieciešamās zināšanas.
LETA jau vēstīja, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām un Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma par rezolūciju, kurā dalībvalstis aicinātas cīnīties ar propagandu, būtiski ir pieaugusi pret Baltijas valstīm vērstā Krievijas dezinformācija.
Tāpat Latvijā darbojas tādas savstarpēji saistītās interneta vietnes, kā "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki", kuras ir Drošības policijas redzeslokā. Tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
Mārketinga speciālists Jānis Polis savā blogā "ardomu.lv" pirmdien publicējis pētījumu, kas atklāj, ka portālu "nozagts.com" un "ukradeno.com" īpašnieks ir prokremliskais aktīvists Ivans Staļnojs. Šīs vietnes publicē no dažādiem interneta resursiem savāktus materiālus pārsvarā par dažādām negācijām un to, cik Latvijā dzīvot ir slikti. Nesen Staļnoja īpašumā nonākusi arī izklaidējošu foto un video saturu pārpublicējošā "Facebook" lapa "Toma joki", kurai ir aptuveni 150 000 sekotāju, un citas ar to saistītas lapas ar lielu sekotāju skaitu. Tagad arī šis populārais resurss sācis dalīties ar "nozagts.com" savāktajiem materiāliem.
Polis izpētījis, ka Staļnojs agrāk bijis Edgars Zālītis, bet 2001. gadā oficiāli mainījis savu vārdu, kā arī tautību no latvieša uz krievu. Tolaik viņš vadījis ar partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL, tagad - Latvijas Krievu savienība) saistīto jauniešu organizāciju "Solidaritāte", kas organizēja protestus pret krievu skolu reformu un vēlāk pārtapa par PCTVL jaunatnes nodaļu. Staļnojs strādājis uzņēmumā, kuru vadījis Krievijas vēsturnieks Valērijs Engelss, kurš drošības iestāžu redzeslokā nonācis saistībā ar Krievijas tā dēvētā tautiešu finansējuma saņemšanu un Krievijas interešu īstenošanu. 2012. gadā Staļnojs piedalījies biedrības "Jaunie federālisti" dibināšanā kopā ar citu prokremlisko aktīvistu un sevi par antifašistu dēvējošo Jāni Kuzinu.
Drošības policijā (DP) aģentūrai LETA skaidroja, ka tā atbilstoši savai kompetencei rūpīgi seko politiskajiem procesiem valstī, tostarp informatīvajā telpā, un informē valsts augstākās amatpersonas par riskiem, ja tādi tiek konstatēti. DP ir informēta par minēto interneta vietņu darbību, taču sīkākus komentārus dienests šobrīd nevar sniegt. Tāpat DP nekomentē tā rīcībā esošu informāciju par konkrētām personām.
DP atzīst, ka internets arvien vairāk tiek piepildīts ar nepārbaudītu informāciju un pseidoziņu vietnēm, un tā ir problēma, ar ko saskaras valstis visā pasaulē. Tas, kā šādu vietņu saturs ietekmē sabiedrisko domu, ir atkarīgs no sabiedrības izglītotības un spējas kritiski vērtēt informāciju.
