Ticēsim un vēlēsim, lai pasaulē pirmās komerciālajai ekspluatācijai domātās lidmašīnas Bombardier CS300 nonākšana Latvijas aviokompānijas airBaltic rīcībā apliecina sakāmvārdus – kas lēni nāk, tas labi nāk un, ja beigas labas, tad viss ir labs.
Neatkarīgās lappusēs jaunā lidmašīna ielidoja plastmasas modelīša izskatā 2012. gada 11. jūlijā. Tajā dienā avīze stāstīja un rādīja, kā Farnboro (lidlauks netālu no Londonas) aviācijas festivāla laikā airBaltic prezidents Martins Gauss un Kanādā bāzēta uzņēmuma Bombardier Commercial Aircraft prezidents Maiks Arkamons parakstīja dokumentus, kuros aviobūvētāji apņēmās uzbūvēt un aviosabiedrība apņēmās līdz 2015. gada beigām nopirkt desmit neesošas lidmašīnas par 764 miljoniem ASV dolāru, kas atbilda 437 miljoniem toreizējo latu. Vēlāk abas puses turpināja kuplināt vēl citus aviošovus ar nākamo dokumentu parakstīšanu, pasūtījuma apjomu dubultojot. Pienāca un pagāja 2015. gads bez lidmašīnām, bet ar šaubām par abu pušu spējām un pat par vēlēšanos šīs vienošanās pildīt, jo tas izrādījās ļoti sarežģīti.
Kanādiešu projekta jēga bija apvienot reaktīvās lidmašīnas ātrumu un tālumu ar propellerlidmašīnas lidojuma salīdzinoši zemākām izmaksām. Ja tas būtu viegli izdarāms, tad būtu izdarīts jau sen. Pēdējo gadu laikā vairāki aviorūpniecības uzņēmumi beidzot tomēr ir piedāvājuši pabeigtus risinājumus šai problēmai. Arī tagad vēl ir vajadzīgi gadi, pirms noskaidrosies, cik šīs lidmašīnas ir drošas, cik to ekspluatācija ir ekonomiska un cik veiksmīgi iespējams pāriet no šo lidmašīnu izmēģinājuma eksemplāru radīšanas uz būvi sērijveidā. No Latvijas iedzīvotāju viedokļa raugoties, daudz labāk saprotama ir mūsu parastā problēma - naudas trūkums patiešām lieliem projektiem, ja naudu nedāvina Eiropas Savienība. Šīs problēmas atrisinājums publiski nav izskaidrots, bet vismaz viena airBaltic piegādātā lidmašīna Rīgas lidostā piezemējās 29. novembrī.
Apmēram gadu Bombardier CS300 ražotāji un pircēji izteicās aizvien aktīvāk, ka lidmašīnas būs tūlīt vai tikai mazliet vēlāk nekā tūlīt. 27. jūlijā par jaunas lidmašīnu sērijas CS ražošanas uzsākšanu atbildīgais Bombardier viceprezidents Robs Devārs bija ieradies Rīgā nevis ar jauno lidmašīnu, bet reklāmas filmiņām, kas rādīja jauno lidmašīnu montēšanu Kanādā un cilvēku sajūsmu par pirmās ekspluatācijai gatavās, bet mazliet mazākās Bombardier CS100 lidmašīnas parādīšanos Šveicē. 28. jūlijā Neatkarīgā sniedza M. Gausa skaidrojumu par darījuma finansēšanu, kas esot tāds pats kā ar nekustamajiem īpašumiem. Proti, bankas kreditē 80% no darījuma summas un no pircēja prasa 20% ieguldījumu, kā arī pirkumu par ķīlu. Lidsabiedrības airBaltic mājaslapa vēsta, ka uzņēmums saistošā veidā pieteicies uz septiņām no vispār iecerētajām 20 CS300 lidmašīnām un ka pirkuma kopējā cena pēc kataloga būtu 506 miljoni ASV dolāru. Tas atbilst 479 miljoniem eiro, no kuriem piektā daļa būtu 95 miljoni eiro. Lidmašīnu pirmajiem pircējiem un uzticīgajiem gaidītājiem vajadzētu pienākties atlaidei no parastās lidmašīnu cenas.
Vēl dažus mēnešus vēlāk kanādieši jau spēja atlidot līdz Rīgai ar savas jaunās CS300 lidmašīnas testa versiju. Tā apliecināja sevi lidojumā pāri Atlantijas okeānam, kas pārsniedz lidmašīnai ieplānotos drošo komerclidojumu attālumu. Tieši tāpat savā gaitā līdz Rīgai tika arī komercreisu lidmašīna ar ierobežotu pasažieru skaitu. Testa lidmašīnas sagaidīšanas pasākumā 27. septembrī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš sarunā ar Neatkarīgo grozīja pirkuma izpildes versiju, ka airBaltic gadījumā notiekot nevis aizņemšanās, bet «investīcijās balstīts darījums». Tam nu gan jāpiekrīt, ka Latvija ir investējusi airBaltic daudz naudas, bet tiešām panākusi, ka Baltijā un vēl citās Latvijai tuvākās valstīs nav ne tuvu tik jaudīgas aviokompānijas kā airBaltic. Jācer, ka jauno lidmašīnu sasniegtā jauda un lidojumu bauda pārvērtīsies naudā, kas sasniedz arī Latvijas Valsts kasi.
