Bez progresa Minskas vienošanās izpildē nevar runāt par ierobežojošo pasākumu pret Krieviju pārskatīšanu, uzsvērts ASV un Baltijas valstu drošības sadarbības dialoga sanāksmē.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), šāds viedoklis pausts novembra nogalē Vašingtonā notikušās "Paplašinātās partnerības Ziemeļeiropā" sanāksmē, kurā piedalījās politiskie direktori no ASV, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Pelšs.
Pārrunājot aktuālos drošības jautājumus, tika izteiktas bažas par Krievijas destabilizējošām aktivitātēm. Attiecībā uz situāciju Ukrainā sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka bez progresa Minskas vienošanās izpildē nevar runāt par ierobežojošo pasākumu pret Krieviju pārskatīšanu.
Dalībniekiem tiekoties ar ASV valsts sekretāra palīdzi Eiropas un Eirāzijas lietās Viktoriju Ņūlandi, Pelšs izteica pateicību esošajai ASV administrācijai par ciešo sadarbību, kas Latvijai ir bijusi ļoti nozīmīga. Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis vienmēr ir bijuši un būs uzticami ASV partneri.
Sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka energodrošība joprojām ir prioritāte reģionā. Līdzšinējā sadarbība sekmējusi dabasgāzes un elektrības tirgus attīstību, kā arī piegāžu avotu dažādošanu. Viedokļu apmaiņā par "Nord Stream II" projektu Pelšs uzsvēra, ka šis projekts jāvērtē gan Eiropas gāzes tirgus liberalizācijas, gan arī reģionālās drošības kontekstā.
Sanāksmē tāpat tika apspriesti migrācijas jautājumi un ar to saistītie izaicinājumi. Dalībnieki atzinīgi vērtēja ANO Ģenerālās asamblejas samitā panākto vienošanos par vienotu globālu pieeju un globāliem risinājumiem migrācijas krīzei.
30.novembrī notika pirmā ASV un Baltijas valstu drošības sadarbības dialoga sanāksme, kurā piedalījās arī pārstāvji no Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Dialoga mērķis ir veicināt reģionālu projektu veidošanu, sadarbojoties vairākām nozaru ministrijām. Tāpat Vašingtonā notika tikšanās ar ASV Valsts departamenta un Nacionālās drošības padomes amatpersonām, lai pārrunātu Latvijas un ASV divpusējās sadarbības jautājumus.
"Paplašinātās partnerības Ziemeļeiropā" jeb "e-PINE" iniciatīva tika sākta 2003.gadā kā ASV un Baltijas valstu partnerības hartas turpinājums plašākā mērogā, lai pastiprinātu un saglabātu ASV sadarbību ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstu reģionu. "e-PINE" galvenie sadarbības virzieni ir drošības politika, kaimiņpolitika un aktīva ekonomisko attiecību attīstība.
