Saeima, lemjot par 2017. gada budžetu, pieņēmusi striktākus bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas noteikumus – lai iegūtu tiesības saņemt šo pabalstu, nepietiks ar deviņu mēnešu sociālajām iemaksām. Saeimas opozīcija gan sola, ka lūgs Valsts prezidentu šo likumu neizsludināt, jo tas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu.
Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, jau no nākamā gada cilvēkam būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā, to paredz Saeimas pieņemtās izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Pašlaik kvalifikācijas periods bezdarbnieka pabalsta saņemšanai ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā. Šādas izmaiņas rosināja Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, ka darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Pēc Labklājības ministrijas speciālistu stāstītā, esot gadījumi, kad viens darba devējs vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji - zemnieku saimniecībās, ceļu būvē un mežsaimniecībā strādājošie.
Līdz ar ilgāku periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai, varēs novērst pabalsta sezonālo izmantošanu, jo tas nesaskan ar sociālās apdrošināšanas sistēmas uzdevumu - atvietot ienākumus laika periodā, kamēr tiek meklēts darbs, uzsver ministrija. Plānots arī samazināt gadījumu skaitu, kad persona, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, iesaistās nereģistrētā nodarbinātībā. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka no nereģistrēti nodarbinātājām personām aptuveni pieciem procentiem ir bezdarbnieka statuss. Saeima noteica, ka turpmāk persona bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu zaudēs, ja NVA rīcībā būs informācija par to, ka konkrētā persona strādā nelegāli. Likumā gan ir saglabātas tiesības personai strādāt līdz diviem mēnešiem un vienlaikus saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, taču tikai tad, ja par to paziņots NVA.
Tomēr parlamenta sēdē, diskutējot par šo priekšlikumu, opozīcijas partiju politiķi norādīja, ka pieņemt izmaiņas likumā, kuras stāsies spēkā no nākamā gada sākuma un attieksies uz pašlaik strādājošiem cilvēkiem, bet, iespējams, janvārī - uz bezdarbniekiem, ir prettiski. Deputāts Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai) teica: «Cilvēks strādā, viņam ir zināmi apdrošināšanas noteikumi bezdarba iestāšanās gadījumā, pienāk 1. vai 2. janvāris, viņam nav darba, viņš vēršas, lai saņemtu pabalstu. Viņam saka: «Ziniet, mēs esam mainījuši apdrošināšanas noteikumus. Jums tagad vairs nepienākas.» Ticiet man, šis cilvēks tiesā uzvarēs.» Savukārt Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs) sacīja: «Mēs jau gatavojam vēstuli Valsts prezidentam neizsludināt šo likumu.» Viņš uzskata, ka ir ignorēts tiesiskās paļāvības princips, četri spriedumi bijuši par to, ka cilvēkus, kuri apdrošināti, jābrīdina laikus, ka tiek mainīti spēles noteikumi.
***
UZZIŅAI
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 4,5 gadu periodā četri procenti no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu pieprasījuši trīs un vairāk reizes
