Liecinot t.s. Lemberga prāvā, Aivars Lembergs līdz šim tiesai ir parādījis jau desmitiem nejēdzību, kas ir iekļautas viņam izvirzītajā apsūdzībā.
Tas acīm redzami tracina prokurorus un liek viņiem meklēt iespējas, kā - ja ne vispār aizliegt A. Lembergam sniegt liecības, tad vismaz piespiest A. Lembergu liecināt atbilstīgi prokuroriem vēlamajam scenārijam. Līdz ar to aizstāvības pusei ik pēc kāda laika ir jāpamato, kāpēc tiek sniegtas šādas liecības.
Kā Neatkarīgā jau rakstīja, A. Lembergs liecības sāka sniegt par 340 Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumiem, par kuriem apsūdzībā teikts - piedaloties šo lēmumu pieņemšanā, A. Lembergs atradies interešu konfliktā un radījis būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Lemberga liecības ir atklājušas, ka, piemēram, viņš tiek apsūdzēts par lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijā, kaut gan protokolā skaidri ir ierakstīts, ka šā lēmuma pieņemšanā viņš nav piedalījies. Tāpat viņam inkriminēti tādi lēmumi, ar kuriem uzaicināts komersanta pārstāvis uz nākamo sēdi; kur ir pieņemts lēmums atlikt jautājuma izskatīšanu; kur tiek nolemts pieņemt dokumentus no komersanta par vides kvalitātes nodrošināšanu; par viena lata darījuma apstiprināšanu, kurš turklāt nav reāli noticis; par autobusa pieturas pārcelšanu no potenciāli bīstamas termināļa teritorijas. Tāpat viņš tiek apsūdzēts par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz citu kompāniju - ne par to, par kuru ir celta apsūdzība, u.tml.
Šādu lēmumu iekļaušana apsūdzībā ir devusi prokuroriem iespēju tās apjomu palielināt līdz 222 lapām. Sniedzot liecības, A. Lembergs regulāri norāda, ka apsūdzēšanai pietiktu jau atrast tikai vienu lēmumu, kuru A. Lembergs tiešām būtu pieņēmis pretēji valsts un sabiedrības interesēm - savai kabatai par labu. Tāpēc ir skaidrs, ka lielais apjoms - 340 lēmumu, 222 apsūdzības lapu, vairāk nekā 200 sējumu u.t.t., u.tml. - ir vajadzīgs propagandas un laika vilkšanas nolūkos.
Spilgta epizode, kā aizstāvībai nācās cīnīties par tiesībām sniegt liecības, risinājās šā gada 1. novembra tiesas sēdē, t.i., septītajā dienā, kopš liecības ir sācis sniegt A. Lembergs. Tiesas sēde sākās ar to, ka prokurors Juris Juriss pēc būtības tiesai pieprasīja liegt A. Lembergam tiesības liecināt. Viņš uzstāja, ka A. Lembergam jāļauj nevis brīvi sniegt liecības par apsūdzību, bet gan jāliek atbildēt uz procesa dalībnieku jautājumiem.
Tiesa šoreiz nepiekrita prokurora viedoklim, tomēr pauda vēlmi, lai A. Lembergs liecina atbilstoši prokuroru izstrādātājam apsūdzības scenārijam, proti, ka A. Lemberga dalība Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumos esot krimināls noziegums, jo šī dalība esot notikusi A. Lemberga un viņa radinieku materiālās ieinteresētības dēļ, kas, savukārt, esot radījis būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, graujot pašvaldības un tās vadītāja tēlu un prestižu.
Lembergs turpretim apgalvo, ka neviens no lēmumiem, kuru pieņemšanā viņš piedalījies, nav un nemaz nav varējis būt saistīts ar viņa vai viņa radinieku mantiskajām interesēm. Lai pierādītu, ka lēmumi, kuru pieņemšanā viņš piedalījies, nav nodarījuši kaitējumu, bet - gluži otrādi - sekmējuši pilsētas un ostas attīstību, nepieciešams izprast pieņemto lēmumu būtību.
Neatkarīgā publicē fragmentu no juridiskajiem cīniņiem 1. novembra tiesas sēdē par līdz šim tiesu praksē neapstrīdētām apsūdzētā tiesībām sniegt liecības par apsūdzību
Prokurors Juris Juriss: - Godātā tiesa, mums tāds organizatorisks viens jautājums.
Tiesnesis Boriss Geimans: - Jā!
Juriss: - Saskaņā ar šo te procedūru, kas šobrīd notiek 503. panta, 503. panta 1., 2., 3. daļas ievērošanas kārtībā. Nu, pirmām kārtām mēs jau ilgāku laiku klausāmies šīs te sniegtās liecības, bet valsts apsūdzības uzturētāji diemžēl nevar identificēt, vai tas vispār atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām. Proti, 503. pantā ir pateikts, ka sākumā jautājumus uzdod aizstāvji, un tad attiecīgi ir tiesības uzdot šos te jautājumus valsts apsūdzības uzturētājiem. Šobrīd nav skaidrs, vai vispārīgi viņiem kāds tos jautājumus uzdod. Ir redzams, ka viņiem neviens neuzdod tos jautājumus. Neviens tāpatās nav mums prasījis, vai mēs vēlamies viņam uzdot jautājumus. Un tikai tad 503. pantā ir pateikts, ka tikai tad, kad viņš nesniedz šīs te liecības, viņam ir tiesības iesniegt rakstveida liecības. Tās rakstveida liecības viņiem ir jāiesniedz, un tad process pasaka, ka tās var nolasīt. Pats process gan nepasaka, kurš tur var nolasīt. Nu, lai viņš viņas lasa, bet šobrīd jau ir izlaista šī te procesuālā kārtība. Neviens viņam jautājumus neuzdod, viņš patvaļīgi pats kaut ko tur stāsta, un mums šajā te sakarā rodas jautājums - vai to, ko šīs te dienas mēs esam dzirdējuši, mēs varam iepazīties ar šīm te rakstveida liecībām? Viņas vispār ir? Kurš ir redzējis tās rakstveida liecības?
Geimans: - Vispār, es vispār šaubos, ka ir rakstveida liecība.
Juriss: - Bet tad kāda panta kārtību mēs šobrīd izpildām? 503. pantā ir ekskluzīvi un pateikts, kas notiek.
Geimans: - Viņš sniedz savu liecību.
Juriss: - Bet kurš viņu pratina?
Tiesnese Ligita Kuzmane: - Neviens, viņš sniedz liecību.
Juriss: - Bet 503. pantā ir pateikts, ka pirmais jautājumus uzdod aizstāvis, pēc tam jautājumus uzdod valsts apsūdzības uzturētāji. Šobrīd neviens šos te jautājumus nav uzdevis. Un tikai pēc tam ir pateikts 503. pantā, ka viņam ir tiesības, ja viņš atsakās, iesniegt šīs te rakstveida liecības. Šobrīd 503. pants vispār nekādā kārtībā netiek izpildīts. Ir patvaļīga kaut kāda runāšana, kas ir ļoti līdzīga debatēm, ja. Debatēs tādu tiesību ir. Apsūdzētais var tur runāt, debatēt pēc katra punkta, kā viņam gribās.
Geimans: - Līdz šim es uzskatīju, ka apsūdzētajam ir tiesības sniegt savu liecību mutvārdos. Pēc tam viņam, tikai pēc tam viņam var uzdot jautājumus.
Juriss: - Sākumā jau tur ir procesā pateikts, ka pirmais jautājumus viņam uzdod aizstāvība. Aizstāvība ir uzdevusi kaut vai vienu jautājumu?
Advokāts Oskars Rode: - Viņš jau nav beidzis liecināt.
Geimans: - Cik es sapratu, viņš vēl nav...
Juriss: - Procesā nav rakstīts, ka viņš patvaļīgi kaut ko sniedz, kaut kādas liecības. Un to jau mēs vakar arī pārliecinājāmies. Ne vakar, bet ne vienu vien reizi, ka, piemēram, cilvēks stāsta par to, kā viņš stāv pie spoguļa un pats ar sevīm runā. Nu, tāpēc jau ir tā procesuālā kārtība tāda, ka sākumā uzdod jautājumus viena puse, pēc tam otra puse, ja viņš nevelk, tad viņš sniedz šīs te rakstveida liecības.
Geimans: - Tā, skaidra jūsu pozīcija. Tad jūs uzskatāt, ka viņš vispār nevar brīvi, teiksim, sniegt savu liecību, viņš var tikai atbildēt uz jautājumiem.
Juriss: - Mēs uzskatām, ka ir jāievēro tā, kā pantā ir rakstīts. Tur ir rakstīts pirmajā daļā, kādā veidā tiek pratināts apsūdzētais. Konkrēti arī ierakstīts. Nu, mums jau no tā 503. panta šobrīd nekas jau netiek izpildīts. Man šķiet, ka vienkārši ir nevis jāinterpretē pants, bet te ir izsmeļoši uzrakstīts - pēc šā panta piecsimtā minētās pierādījumu pārbaudes lietas tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību. Otrā daļa - ja apsūdzētais ir izteicis piekrišanu sniegt liecību, ja ir izteicis tādu, pirmais viņam jautājumus uzdod viņa aizstāvis un citu apsūdzēto aizstāvji. Te ir konkrēti pateikts, ja viņš piekrīt tam vispār.
Geimans: - Nu, es līdz šim esmu šo pantu sapratu mazliet citādāk. Tā, nē, paldies! Tā!
Advokāte Irina Kauke: - Godājamā tiesa, apsūdzētais uzreiz pateica, ka viņš vēlas sniegt liecības, un viņš arī pateica, ka viņš sniegs liecības pēc apsūdzības - pēc 325. panta 2. daļas, un viņš sāka liecināt. Nu, kāda problēma? Viņš noliecinās, pēc tam, protams, mēs uzdosim jautājumus, un pēc tam uzdos jautājumus prokurori, ja viņš, protams, piekritīs atbildēt. Es neredzu nekādu problēmu. Jā, es, protams, varu uzdot formālu jautājumu: «Ko apsūdzētais vēlās liecināt par apsūdzību pēc 325. panta 2. daļas?» Nu, un kas mainīsies?
Geimans: - Tā, paldies! Viss, vairs neviens nevēlas izteikties sakarā ar...?
Advokāts Jānis Rozenbergs: - Es piekrītu kolēģei Kaukei.
Geimans: - Jā!
Lembergs: - Godātā tiesa, drīkst, ja?
Geimans: - Tā, es domāju tomēr, ka, pirmkārt, apsūdzētajam ir tiesības sniegt savu liecību. Bez tam advokāte Kauke pareizi norādīja, ka viņa var uzdot tādu jautājumu.
Kauke: - Jā!
Geimans: - Var uzskatīt, ka jūs jau uzdevāt tādu jautājumu?
Kauke: - Jā, godājamā tiesa. Ko apsūdzētais vēlas liecināt sakarā ar apsūdzību pēc Krimināllikuma 325. panta 2. daļas? Un viņš jau trešo vai ceturto dienu...
Geimans: - Skaidrs! Tad pat formāli, principā, iznāk tā, ka viņš tagad var liecināt. Cita lieta, ka es vēlreiz lūdzu apsūdzētajam sniegt liecības tieši sakarā ar celto apsūdzību. Un jums nav celta apsūdzība par to, ka tāds lēmums ir nepamatots vai... Tā, lūdzu.
Kauke: - Godājamā tiesa, es gaidīju šādu jautājumu, un es gribu pateikt, ka manam aizstāvamajam tiek inkriminēti konkrēti lēmumi, kuros piedalīšanās ir uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu. Aivars Lembergs vairākkārt lūdza tiesu izskaidrot viņam apsūdzību sakarā par būtisku kaitējumu. Neviens neko viņam neizskaidroja, un viņš saprot apsūdzību tā, kā viņš saprot. Un pagaidām neko nevar nostiprināt, ka viņš saprot to nepareizi. Apsūdzētais uzskata par savu procesuālu pienākumu pierādīt, ka nedz viņa piedalīšanās konkrēta lēmuma pieņemšanā, nedz arī pats lēmums nenodarīja nekādu būtisku kaitējumu. Kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, līdz ar ko viņa apsūdzība pēc Krimināllikuma 325. panta 2. daļas ir nepamatota. Bez tam Aivars Lembergs uzskata par savu procesuālu pienākumu pierādīt arī, ka viņa piedalīšanās konkrētā lēmumu pieņemšanā, nedz pats lēmums nevarēja ietekmēt viņa un viņa radinieku materiālās intereses, līdz ar to viņš nav izdarījis arī administratīvo pārkāpumu. Tātad, tā kā apsūdzībā ir norādīti konkrēti lēmumi un tiek apgalvots, ka tieši šo lēmumu pieņemšana ietekmē viņa un viņa radinieku intereses, viņa pienākums pirmām kārtām...
Geimans: - Bet lai viņi par to arī runā!
Kauke: - A, viņš par to arī runā!
Geimans: - Piedodiet! Viņš stāsta mums ļoti daudz ko, pastāstīja par, konkrēti par šiem lēmumiem, ja, cik viņi bija labi, kā viņi, teiksim, kādu labumu viņa pilsētai un tā tālāk.
Kauke: - Nu, a, kas ir sabiedriskās intereses?
Geimans: - Runa iet ne par to. Apsūdzībā ļoti skaidri norādīts, ka viņam inkriminēts tas, ka viņam nebija tiesības piedalīties šo lēmumu pieņemšanā.
Kauke: - Tas ir administratīvs pārkāpums.
Geimans: - Runa nebija par to, ka pats lēmums nodarīja kādu zaudējumu un tā tālāk. No tā neizriet, ka kāds lēmums nodarīja kādu, teiksim, zaudējumu.
Kauke: - Nu, a kā? Tātad pašvaldības priekšsēdētājam jebkura lēmuma pieņemšana uzreiz nodara būtisku kaitējumu?
Geimans: - Ja viņš vēlas, viņš var atspēkot apsūdzības. Arguments par to, ka viņš bija ieinteresēts, ka viņam bija tiesības piedalīties šo lēmumu pieņemšanā, par to viņš var liecināt - ka nebija materiāli ieinteresēts, vai viņa radinieki.
Kauke: - Tas ir interešu konflikts. Bet būtisks kaitējums - tas ir kaut, kaut kas cits.
Geimans: - Nu, tad jums jāpalasa mazliet. Es lūdzu tomēr, advokāte. Es ceru, ka apsūdzētais saprata manu lūgumu. Mums nevajag visu zināt par to, cik šie lēmumi bija labi un tā tālāk.
Aivars Lembergs: - Godātā tiesa, apsūdzībā ir skaidri teikts, ka, pieņemot, piedaloties attiecīgo lēmumu pieņemšanā, tika nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm, līdz ar to nerunāt par lēmumu saturu nevar.
Juriss: - Tur ir konkrēti norādīts apsūdzībā, kā izpaudās būtiskais kaitējums.
Geimans: - Tā, vienu mirkli!
Lembergs: - Es konkrēti par katru lēmumu eju cauri šīm četrām...
Geimans: - Apsūdzētais, vienu mirklīti! Jūs visu laiku lūdzat, lai apsūdzības uzturētāji jums izskaidrotu. Jurisa kungs vēlas kaut ko pateikt sakarā ar to.
Juriss: - Lūdzu, varam sniegt jums vēlreiz, kā saka, to, ko jūs varbūt jau nesaprotiet, man šķiet. Ir norādīts apsūdzībā - «nodarot būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības, sabiedrības sabiedriskajām interesēm, un, proti, un tad iet vesela virkne - vismaz astoņas, deviņas rindkopas-, kādā veidā ir izpaudies šis te būtiskais kaitējums konkrētajā gadījumā. Piemēram, sākās ar to, ka, vienu mirklīti...
Lembergs: - Es arī to analizēju, nu. Mums jau vienāds dokuments.
Juriss: - Nezinu, ko jūs tur analizējāt. Mēs neesam nevienā apsūdzības sadaļā ierakstījuši to, ka lēmums būtu slikts, un ka tāpēc ir nodarīts būtisks kaitējums. Tā būtība ir tāda šajā te apsūdzībā, ka jūs nedrīkstējāt piedalīties šajā procedūrā. Un tur ir rakstīts - nevis lēmums ir slikts, bet lēmuma pieņemšanā. Pašā lēmuma pieņemšanā nedrīkstēja. Un, proti, piemēram, noteiktajā laika periodā, pieņemot Ventspils pilsētas domes lēmumus, atrodoties vienlaikus interešu konflikta situācijā, tāpēc ka - un apsūdzībā ir paskaidrots, caur kādām kompānijām ir šī te interese nodibināta un kā šī te nodibinātā interese ārvalstu kompānijās attiecas uz to Latvijas konkrēto inkriminēto kompāniju, kuras, mūsu ieskatā, valsts apsūdzības uzturētāju, ir inkriminēta. Un viņš kā amatpersona nedrīkstēja piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo Latvijas kompāniju, jo tādā veidā ir pārkāpts interešu konflikta prasības. Tas ir tā būtība. Un te ir uzskaitīts būtiskais kaitējums, kā ir izpaudies.
Geimans: - Tas ir apsūdzības viedoklis.
Lembergs: - Tad lai raksta citu apsūdzību. Godātā tiesa, apsūdzībā tā nav rakstīts.
Juriss: - Apsūdzībā tā tieši ir rakstīts.
Lembergs: - Tad paņemiet un izlasiet apsūdzību.
Juriss: - Par to jau es arī runāju.
Lembergs: - Es tagad sniedzu brīvi, brīvi savas liecības,...
Juriss: - Tieši to mēs arī norādījām.
Lembergs: - ...izejot no apsūdzības. Ir Korupcijas novēršanas likums, kas spēkā līdz 2002. gada maijam. Tur ir skaidri /pateikts/, kad ir, iestājas, kad tiek pārkāptas Korupcijas novēršanas likums. Un tur ir skaidri pateikts - tas iestājas tajā brīdi, kad tiek pieņemts lēmums, esot materiālai ieinteresētībai, materiālām interesēm, kas izpaužas divos veidos. Visā laikā, kamēr spēkā šis likums. 1996. gads - 2002. Tātad, pirmkārt, tie ir jebkāda veida ienākumi. Tātad apsūdzībā bija jānorāda konkrēti. Pieņemot konkrēto lēmumu, kāda veida ienākumus /es guvu/.
Geimans: - Apsūdzētais, par to jums ir tiesības stāstīt.
Lembergs: - Es par ko stāstu?
Geimans: - Nē, jūs arī tur runājat par to... Piedodiet, jūs ļoti daudz laika iztērējiet tādām lietām, ka gribiet mums pierādīt, ka šis lēmums par privatizāciju un tā tālāk bija izdevīgs pilsētai un bija vajadzīgs. To nevajag. Apsūdzība neapgalvo, ka pieņemtie - ar jūsu piedalīšanos - lēmumi nodarīja kādu zaudējumus pilsētai un tā tālāk.
Kauke: - Kaitēja!
Lembergs: - Kā tad nē! Viņiem bija apsūdzībā jānorāda par katru lēmumu, kāda veida ienākumus, pieņemot šo lēmumu, es vai mani radinieki guva. Tas ir punkts pirmais.
Geimans: - Par to jūs varat runāt.
Lembergs: - Un punkts otrais. Kāda veida man piederošā mantas vērtība palielinājās. Punkts otrais. Ja tas ir iestājies, tad iestājas administratīvā atbildība, kura ir beigusies gadu pēc tam, kad...
Geimans: - Tā, paldies!
Lembergs: - Vienu sekundi.
Geimans: - Pietiek, pietiek!
Lembergs: - Lai, lai būtu kriminālatbildība,...
Geimans: - Pietiek, mēs jau...
Lembergs: - ...jābūt ir būtiskam kaitējumam valsts un sabiedrības interesēm.
Geimans: - Apsūdzētais, sēdieties, lūdzu!
Lembergs: - Un tas ir ...
Geimans: - Un, pirmkārt, es gribu jums norādīt, ka tieši šobrīd notiek jūsu pratināšana. Tātad, jūs sniedzat savas liecības.
Lembergs: - Jā!
Geimans: - Par to, ka jūs nebijāt ieinteresēts, ka jūsu radiniekiem nebija ieinteresēti, par to jūs varat liecināt. Es lūdzu tikai vairs nerunāt mums par to, kādi lēmumi bija labi pieņemti. Vai nav skaidrs mans prasījums?
Lembergs: - Jūsu prasība neatbilst apsūdzībai. Man ir izsniegta apsūdzība!
Geimans: - Lūdzu, es jau teicu, lūdzu, sniedziet savas liecības.
Lembergs: - Godātā tiesa, es liecināšu, jo apsūdzība ir par divām sadaļām. Tātad sadaļā, kas faktiski ir administratīvā atbildība, bet kriminālatbildība neiestājas tad, ja nav šī te materiālā ieinteresētība.
Geimans: - Pēc lietas izskatīšanas, pārlikšanas mēs lemsim spriedumā, vai vajag, kas tur bija, un tā tālāk.
Lembergs: - Nu, tā ir, tas ir likumā tā ierakstīts, ja. Jūs jau nevarat pārtaisīt likumu.
Geimans: - Par to jūs varat runāt.
Lembergs: - Un otra sadaļa, kad iestājas...
Geimans: - Vai tiešām jūs nesaprotat, ko jūs norādījāt?
Lembergs: - Nē, godātā tiesa, bet man ir cita apsūdzība, nekā jūs sakāt. Es par to nevaru nerunāt. Tad maināt apsūdzību.
Geimans: - Tā, Kaukes kundze, ko jūs?
Kauke: - Godājamā tiesa, es tikai gribu norādīt uz to, ka sakarā ar Augstākās tiesas judikatūru ir aizliegts pamatot būtisku kaitējumu ar objektīvās puses elementiem. A, ko dara prokurori? Būtisks kaitējums - piedalīšanās, piedalīšanās, piedalīšanās. Tātad piedalīšanās divas sadaļas - gan objektīvā puse, gan arī būtisks kaitējums. Ja viņš nevarēs tagad skaidrot, ka būtiska kaitējuma nebija, mēs pēc tam nevarēsim ne apelācijas sūdzībā to uzrakstīt, ne arī aizstāvēties mēs varam. Es lūdzu dot iespēju viņam sniegt liecības tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu, jo - kas pareizi saprot apsūdzību, kas nepareizi - mēs redzēsim no galīgā nolēmuma.
Lembergs: - Tā, nākošais ir lēmums, kas ir apsūdzībā, kurā ir teikts, ka 2000. gada 25. februārī... Es saprotu, ka es jau par īsu liecinu, tāpēc, ka nav saprotams, kas ir rakstīts apsūdzībā. Un tur ir teikts, ka 2000. gada 25. februārī Aivars Lembergs kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs vadīja Ventspils brīvostas valdes sēdi. Tātad, pirmkārt, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs nekādas Ventspils brīvostas valdes sēdes nevada, jo Ventspils domes priekšsēdētājs Ventspils brīvostas valdē nav nekas. Jo te tā ir rakstīts, ka es vadīju - divos amatos esot - valdes sēdi, ja. Jau tas ir pilnīgs marasms. Bet tas ir ierakstīts apsūdzībā. Nevis es viņu rakstīju, bet apsūdzība rakstīja. Kāds sakars domes priekšsēdētājam ar Ventspils brīvostas valdes sēdi? Nekāda nav sakara! Kurā likumā ir teikts, ka Ventspils domes priekšsēdētājs automātiski ir Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, ka tas ir viens un tas pats amats? Muļķības pilnīgas! Bet te ir rakstīts tā! Tāpēc man par to ir jārunā. Ja te nebūtu rakstīts, ja nebūtu šitādas stulbības sarakstītas, es savu ...
Geimans: - Par to jūs varat runāt. Es jau vairākas reizes jums atkārtoju.
Lembergs: - Labi, es, labi, es, godātā tiesa,...
Geimans: - Ko jūs nevarat, jūs nevarat mums atkal par piesārņojumiem kādiem, teiksim...
Lembergs: - Pagaidiet! Ja tiek apgalvots, ka tas lēmums radīja būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm?
Geimans: - Kur šeit uzrakstīts, ka lēmums nodarīja, teiksim, kaitējumu?
Lembergs: - Kā! Es jau, mani apsūdz par lēmuma pieņemšanu.
Geimans: - Nodarījuma kaitējums pēc apsūdzības viedokļa - tas, ka jūs piedalījāties šo lēmumu pieņemšanā. Jūsu piedalīšanās nodarīja kaitējumu.
Lembergs: - Nē, piedalīšanās, tas ir, tas ir,...
Geimans: - Tas ir, vienu mirkli! Es negribu ar jums tagad strīdēties. Tas ir vienkārši tas, kas uzrakstīts, norādīts apsūdzībā. Un man ir priekšā šī apsūdzība.
Lembergs: - Es viņu saprotu savādāk. Godātā tiesa, apsūdzība ir man. Jūs atteicāties viņu skaidrot. Tagad jūs sākat man kaut ko skaidrot.
Geimans: - Cik reizes man jums vajag skaidrot?
Lembergs: - Es apsūdzību redzu savādāk. Es redzu, ka apsūdzībai ir divas daļas. Viena ir par piedalīšanos lēmumu pieņemšanā interešu konfliktu situācijā, kas ir administratīvs sods, un otra ir par to, ka, pieņemot lēmumu, ir nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Būtisks! Tur ir jābūt materiālai ieinteresētībai. Tātad - lēmums pats ir kaitējums. Lūk, kur ir tā sāls. Jo, ja ir tikai interešu konflikts pārkāpts, tad tas ir administratīvs sods. Tā nav /Krimināllikuma/ 325. panta 2. daļa. Tas ir administratīvs sods, kuram iztek termiņš viena gada laikā.
Geimans: - Paldies, sēdieties, lūdzu! Lūdzu, turpiniet!
