Latvijā: Taupība bērniem liedz ģimeni 1 komentāri
 
Latvijā

Taupība bērniem liedz ģimeni

 
Skatīt 2 bildes
Ilustratīva bilde
Ilustratīva bilde
Ekrānšāviņš no avīzes
 
Taupība bērniem liedz ģimeni
1 / 2 Bildes 
 
 

«Nav lietderīgi nodrošināt aprūpi audžuģimenē un nav iespējams nodrošināt bērna aprūpi pie aizbildņa, jo meitenei nav radinieku un neviena persona nav izteikusi vēlmi kļūt par bērna aizbildni.» «Pašlaik nav bērna vecumam un vajadzībām piemērotas audžuģimenes, kas varētu uzņemties bērna aprūpi.» «Pašlaik nav informācijas par bērnu vajadzībām un veselības stāvokli, tāpēc nav iespējams nodrošināt aprūpi audžuģimenē.» Tie ir tikai daži no Tiesībsarga biroja secinājumiem, izpētot visu bērnu aprūpes centros dzīvojošo mazuļu līdz divu gadu vecumam lietas.

Latvijā bez vecāku gādības palikušos bērnus ievieto bērnu aprūpes centros (līdz divu gadu vecumam - valsts sociālās aprūpes centros, pēc divu gadu vecuma - pašvaldību bērnunamos), aizbildņu vai audžuģimenēs. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem šāgada 1. janvārī ārpusģimenes aprūpē Latvijā atradās 7200 bērnu vecumā līdz 18 gadiem - visvairāk bērnu atradās aizbildnībā - 3757, audžuģimenēs - 1207 bērni, bet pārējie bērni - arī pavisam mazi bērni līdz divu gadu vecumam - sociālās aprūpes iestādēs. Tiesībsargs pārbaudes lietā centās noskaidrot, kāpēc bērni kopš dzimšanas līdz divu gadu vecumam, kas bērna attīstībai ir ļoti svarīgs laiks, neatrodas audžuģimenēs vai pie aizbildņiem? Labklājības ministrijas speciālisti gan uzsver, ka pēdējo četru gadu laikā institūcijās esošo bērnu, kas jaunāki par diviem gadiem, skaits sarucis vairāk nekā divas reizes (2012. gadā tie bija 196 bērni, bet šāgada 1. novembrī - 80 bērnu), tomēr - vai ir izdarīts viss, lai neviens mazulis bērnunamā nenonāktu?

Nav izdevies

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere stāsta, ka Tiesībsarga birojs izpētījis visas valsts sociālās aprūpes iestādēs pašlaik dzīvojošo mazuļu lietas, cenšoties atrast informāciju, kas ir darīts, lai bērniem atrastu ģimeni, un kādi ir argumenti, kāpēc bērns tomēr ievietots bērnunamā. «Lielākajā daļā lietu mēs lasām, ka nav izdevies atrast audžuģimeni vai aizbildņus, bet nav neviena vārda, kas konkrēti ir darīts, lai ģimeni atrastu? Ir bāriņtiesu lēmumi, kur mēs redzam skaidru rīcību - apzināti visi iespējamie radinieki, noskaidroti iemesli, kāpēc viņi nevar uzņemties rūpes par bērnu, apzinātas visas audžuģimenes, bet lielākoties - lēmumos šādas informācijas nav,» stāsta L. Grāvere. Toties lēmumos ir šādi secinājumi: «nav lietderīgi nodrošināt aprūpi audžuģimenē», «tuvākie radinieki nav izteikuši vēlmi uzņemties bērna aprūpi, kā arī neviena cita persona nav vērsusies bāriņtiesā ar attiecīgu lūgumu», «neviena persona nav izteikusi vēlmi kļūt par bērna aizbildni». «Ja tuvākie radinieki nav izteikuši vēlmi, vai ir meklēti citi, jo, kā zināms, par aizbildni var kļūt ikviens cilvēks? Ja neviena persona nav vērsusies bāriņtiesā - vai tādas ir meklētas? Tas no bērnu lietām nav skaidrs,» secina L. Grāvere. Tajā pašā laikā nevarot arī vispārināt, ir bāriņtiesas, kuras dara visu iespējamo bērnu interesēs un pēdējos gados neviens bērns nenonāk bērnu iestādēs, un, ja nonāk, tad ir pamatojums - kāpēc. Kā piemēru speciāliste min bērnu ar smagiem veselības traucējumiem, kuram, iespējams, patiešām labākais risinājums ir atrasties aprūpes centrā, bet «tikai - iespējams», jo izvērtējums nav ticis veikts.

Bāriņtiesu lēmumos parādās tendence, kas vienlaikus ir pretrunā ar bērnu tiesību aizsardzību vienlaikus - šķirt vienas ģimenes bērnus. Kā piemēru var minēt septiņu bērnu ģimeni, kurā vismazākajam bērnam bija tikai desmit mēnešu, mazulis ievietots valsts aprūpes centrā, bet pārējie bērni pašvaldības bērnunamā. Lielākie bērni pārdzīvo situāciju, ka viņi ir šķirti no mazuļa. «Te parādās pretruna - kad meklē audžuģimeni, to meklē visiem bērniem uzreiz, un skaidrs, ka visus septiņus bērnus viena ģimene uzreiz nevarēs uzņemt, taču, kad jāievieto bērnu iestādēs, tad bērnus šķir diezgan vienkārši - mazākos valsts aprūpē, pārējos - pašvaldības,» vērtē l. Grāvere. Vēl līdzīgs gadījums no pārbaudes lietām: sākumā divi mazuļi - brālis un māsa - ievietoti valsts sociālās aprūpes centrā, bet, tiklīdz lielākais sasniedzis divu gadu vecumu, automātiski tiek pārcelts uz citu bērnunamu…

Vai naudas taupīšanas dēļ?

«Atklātie gadījumi liecina, ka, visticamāk, lai ietaupītu pašvaldību resursus, tiek ziedota bērna pilnvērtīga attīstība - zīdaiņus ievieto valsts sociālās aprūpes centros, nevis audžuģimenēs vai pie aizbildņa, jo par valsts sociālās aprūpes centriem maksā valsts, bet par audžuģimenēm - attiecīgā pašvaldība, savukārt aizbildnis ir jāatrod, un tas prasa darbu,» uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Arī audžuģimeņu aptauja apliecināja, ka uz to brīdi, kad tiesībsargs veica pārbaudi, ģimenes varēja uzņemt vismaz 83 bērnus. Jau pirms vairākiem gadiem Tiesībsarga birojs secināja, ka ir saistība starp bērnu ievietošanu bērnunamos, internātskolās un naudas plūsmu, proti, atsevišķās pašvaldībās ir redzams, ka bērnu likteni nosaka finansiālais izdevīgums. Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kurās neviens bērns iestādē netiek ievietots - tikai ģimeniskā aprūpē.

Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības Terēze vadītāja Ārija Martukāne saka: «Kad aptaujājām Latgales ģimenes, viņas teica: neviens mums nav mazuļus piedāvājis uzņemt ģimenē, ko mēs ļoti vēlētos. Man ir dziļas pārdomas par to, jo redzam arī faktu, ka brīdī, kad bērnam paliek divi gadi un viņš jāuzņem pašvaldības bērnunamā, pašvaldības atrod gan audžuģimenes, gan aizbildņus. Taču sekas pēc diviem gadiem bērnunamā ir neatgriezeniskas.» Tiesa, Ā. Martukāne arī uzsvēra, ka daudzas audžuģimenes uzņemt bērnus ar veselības problēmām kavē sociālo un veselības pakalpojumu trūkums - ja bērniņš tiek uzņemts Latgalē un viņam vajadzīga nopietna medicīniska palīdzība, tas nozīmē, ka trīs reizes nedēļā būs jādodas uz Rīgu.

Bērnunamā tikai krīzes situācijā

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa stāsta, ka pašlaik Saeimā tiek skatīti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot, ka bērnu iestādē ievietos tikai izņēmuma gadījumā vai krīzes situācijās. Bērniem līdz trīs gadu vecumam institūcijā paredzēts uzturēties ne ilgāk par trīs mēnešiem (izņēmuma situācijās ne ilgāk par sešiem mēnešiem), bet bērniem no četriem gadiem - ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Jāatgādina, ka šāda apņemšanās valstī bija jau arī pirms vairākiem gadiem (kad Latvijā bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija), ka bērni iestādēs tiktu ievietoti tikai krīzes situācijās. Tagad - joprojām aktuāli.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, audžuģimenes statuss ir 569 audžuģimenēm, taču skaits ir mainīgs. Ik gadu audžuģimeņu statusu no jauna iegūst ap 35 līdz 70 personu, ap 30 audžuģimeņu statuss tiek izbeigts vai atņemts. L. Āboliņa norāda, ka kļūt par audžuģimeni un savā ģimenē uzņemt bērnus var tikai tās ģimenes vai personas, kuras ir apguvušas atbilstošu apmācību. 2015. gadā 71 audžuģimenē nebija neviena bērna, bet 46 no tām pamatotu iemeslu dēļ nebija varējušas bērnus uzņemt. «Iemesli tam ir dažādi - veselības stāvoklis, vēlme atpūsties, arī izdegšana,» saka L. Āboliņa. No 2018. gada Latvijā plānots veidot specializētās audžuģimenes, kuras būs sagatavotas arī bērnu ar invaliditāti uzņemšanai.

***

Uzziņai

Tiesībsarga konstatētie ieraksti bāriņtiesu lēmumos par bērnu līdz divu gadu vecumam ievietošanu aprūpes iestādēs

• Bērns no ģimenes izņemts 2016. gada janvārī. «Ievietošana institūcijā ir atbilstošākais ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanas veids, kamēr bāriņtiesa atradīs aizbildni vai audžuģimeni.»

• Bērns no ģimenes izņemts 2016. gada maijā. «Tuvākajā laikā tiks meklēts bērna interesēm un iespējām atbilstošs ārpusģimenes aprūpes veids.»

• Bērns no ģimenes izņemts 2016. gada maijā. «Tik īsā laikā nav izdevies atrast aizbildni vai audžuģimeni. Tuvākajā laikā tiks meklēts bērna interesēm atbilstošs ārpusģimenes aprūpes veids.»

• «Ņemot vērā, ka Y viņa vecumā nepieciešama īpaša aprūpe un uzraudzība, bāriņtiesas ieskatā ievietošana institūcijā atbilst viņa interesēm.» Vispār nav vērtēta cita iespēja, māte no bērna atteikusies slimnīcā.

Atklātās situācijas

• Vienlaikus izņemti 7 bērni: 5 puikas, 2 meitenes vecumā no 10 mēnešiem līdz 9 gadiem. Lēmumā rakstīts, ka 7 gadus vecā māsa ļoti pārdzīvo par brālīti (10 mēnešu), kurš nav kopā ar viņu pašvaldības bērnunamā.

• Vienlaikus izņemti 2 bērni. Brāļa un māsas šķiršana un katra ievietošana savā bērnunamā pamatota ar bērnu interesēm (kādas ir šīs intereses - nav paskaidrots).

• Izņēma no ģimenes meitenīti (2 mēneši) kopā ar brāli (1 gads un 3 mēneši). Vecāmāte mutiski izteikusi vēlmi ņemt bērnus aizbildnībā, bet nav iesniegusi dokumentus. Bāriņtiesa secina, ka ievietošana institūcijā ir atbilstošākais ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanas veids. Abus kopā ievietoja valsts sociālās aprūpes iestādē. Kad brālis sasniedza 2 gadu vecumu, bērnus izšķīra, jo brāli ievietoja pašvaldības bērnunamā.

***

Ārpusģimenes aprūpē Latvijā

7200 bērnu vecumā līdz 18 gadiem

3757 aizbildnībā, no viņiem 2888 aizbildnībā pie vecvecākiem vai citiem radiniekiem

joprojām dzīvo aprūpes iestādēs nedaudz virs 2000 bērnu

1207 audžuģimenēs, no viņiem 111 mazuļu nav vēl sasnieguši divu gadu vecumu

***

Pēdējo četru gadu laikā institūcijās esošo bērnu skaits, kas jaunāki par diviem gadiem, sarucis vairāk nekā divas reizes

2016. g. 1. nov. 80

2015 102

2014 115

2013 166

2012 196

Avots: Labklājības ministrija


i

Komentāri [1]
#
1 15.novembris 2016 8:15 atbildēt
Vai tiešām nebij neviena, kurš palīdz vecmammai uzrakstīt to iesniegumu ???? KAUNS par tām bāriņtiesas darbiniecēm! Attieksme kā pret priekšmetiem, kam jauna vieta jāatrod, nevis DZĪVIEM CILVĒCIŅIEM, ar sirsniņu...
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers