Pirmais jaunās pēc airBaltic pasūtījuma tapušās Bombardier Cseries 300 komercreiss varētu notikt jau šī gada decembrī, atzīst nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība.
Gandrīz jādzied kā dziesmā «... ka tik kāds nenoskauž», jo jauno lidmašīnu piegāde jau kavējusies ne mēnešiem, bet gadiem. Taču šopirmdien Mirabelā (Kanāda) notika tiešām nozīmīgs notikums: pirmā nacionālās aviokompānijas airBaltic lidmašīnas atrādīšana kompānijas vadībai un medijiem, kuri varēja savām acīm pārliecināties: jā, tiešām - Bombardier ir spējīgs ražot lidmašīnu, kas atbilst pasūtītāja iecerēm. Šobrīd ražošanā Bombardier rūpnīcā atrodas astoņas no 20 airBaltic pasūtītajām lidmašīnām. Viena no tām ir gatava lidojumiem, vēl viena gandrīz gatava, pārējās atrodas rūpnīcas konveijerā.
Ilgais ceļš uz lidmašīnu
2012. gadā parakstot līgumu par jaunu, inovatīvu Bombardier Cseries 300 lidmašīnu iegādi, nevienam neienāca prātā, ka lidmašīnas varētu nenonākt līdz pasūtītājam, kā plānots - 2015. gadā. Indīgas replikas par airBaltic toreiz jaunās vadības izvēli izteica vienīgi tās padzītais vadītājs Bertolds Fliks, kas pauda izbrīnu, ka aviokompānija pasūta lidaparātus, ko vēl neviens nav dabā redzējis.
Saskaņā ar tad parakstīto līgumu līdz šī gada beigām būtu jābūt piegādātai jau 20. pasūtītajai lidmašīnai, bet tā vietā Latvijas nacionālā aviokompānija gaida tikai pirmo. Iemesls tam ir finanšu grūtības, kurās visai drīz pēc 2012. gada iegrima Bombardier: milzīgais uzņēmums, kurš ražo ne vien lidmašīnas (arī Dash q400 Nextgen propellerlidmašīnas, kas jau ir airBaltic flotē), bet arī vilcienus un sniega motociklus, bija bankrota priekšā. Lai uzņēmums izķepurotos, talkā nāca Kanādas Kvebekas pavalsts valdība, kura uzņēmumā ir ieguldījusi 6 miljardus Kanādas dolāru. Uzņēmuma restrukturizācijas un finanšu optimizācijas plāns joprojām turpinās, jo nule ir pieņemts lēmums līdz 2018. gadam atlaist 7500 darbiniekus, tādējādi līdz 2018. gadam ietaupot 300 miljonus dolāru. Taču vērienīgās atlaišanas Mirabelā esošo rūpnīcu, kur ražo airBaltic paredzētās lidmašīnas, skars ne tik lielā mērā, jo tajā vispār strādā 2500 cilvēki, turklāt, kā atzina Bombardier viceprezidents Robs Devārs, uzņēmumam būšot iespēja atlaistos darbiniekus pieņemt atpakaļ, ja lietas iešot kalnā. Par to, ka Kvebekas pavalstī ir liela ticība un lojalitāte nacionālā uzņēmuma iespējām atkopties, nācās pārliecināties netieši: uzzinājuši, kādos nolūkos Kanādā ieradušies Latvijas mediju pārstāvji, autobusa šoferīši apliecināja - jā, arī viņi iegādājušies nacionālā uzņēmuma akcijas, jo tic tā nākotnei. Tā ka finanšu grūtībās iegrimušu nacionālo zīmolu kompāniju glābšana ar valdību un iedzīvotāju rokām ir ne tikai Latvijas tradīcija. Bombardier viceprezidents Robs Devārs savukārt norādīja, ka Cseries lidmašīnu projektā ieguldīts 1 miljards dolāru un gan kompānijas vadība, gan Kanādas valdība, kas ar nodokļu maksātāju naudu to atbalsta, ir pārliecināta par projekta sekmīgumu.
Jāteic, ka jauno lidmašīnu ražošana tikai airBaltic vajadzībām laikam nedotu pilnu pārliecību, ka uzņēmumam ir iespējas atkopties, taču Bombardier ir saņēmis jauno Cseries lidmašīnu pasūtījumus arī no citām aviokompānijām - Swissair, Korean Airlines un Delta. Aviomilža Lufthansa meitaskompānija Swissair jau lido ar Cseries 100 lidmašīnām - tas ir vēl viens apliecinājums, ka Bombardier jaunās sērijas lidmašīnas ir spējīgas noturēties gaisā. Cseries 100 lidmašīnas ir par airBaltic pasūtīto Cseries 300 nedaudz mazāks modelis - respektīvi ar mazāku pasažieru vietu skaitu.
Jaunās paaudzes Cseries
Visi, kas iepazinušies ar Cseries lidmašīnām gan no airBaltic, gan Bombardier, gan Swissair, tās slavē kā inovatīvus jaunākās paaudzes lidmašīnu modeļus, salīdzinot ar pierastajām Boeing un Airbus ražotajām reaktīvajām lidmašīnām. Boeing un Airbus lidmašīnas esot vien pagājušā gadsimta 60.-70. gados izstrādāto modeļu uzlabotie un modernizētie varianti, bet Cseries vadības sistēma ir principiāli jauna. Salīdzinājumam varot teikt - Airbus un Boeing lidmašīnas ir kā Nokia podziņtelefoni, bet Cseries esot kā Apple iphone 7. Apskatot Cseries pilota kabīni lidojuma simulatoru centrā Monreālā, par to var pārliecināties - jā, tiešām, kabīnē ir nevis kloķīši un podziņas, bet elektroniski displeji, kur piloti vada lidojuma gaitu un seko tai. Pilots, airBaltic viceprezidents lidojumu vadības jautājumos Pauls Cālītis Neatkarīgajai apliecināja, ka jaunās lidmašīnas tiešām esot salīdzinoši revolucionārs variants, - viņš pats jau esot lidojis ar Cseries 100 lidmašīnu, un pieredze esot pozitīva. Savukārt airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags pastāstīja, ka Swissair, kas ar Cseries 100 lidmašīnām lido kopš šī gada jūlija, lidaparātu tehnisko uzticamību novērtē ar 96-98%, kas esot ārkārtīgi augsts rādītājs jaunām lidmašīnām, - parasti tas esot krietni zemāks, jo pielāgojot tehniskas problēmas rodas vienmēr.
Kā zināms, iepriekš Bombardier propellerlidmašīnas Dash q400 Nextgen sākotnēji visai bieži piemeklēja tehniskas ķibeles, kuru skaits gan ievērojami mazinājās tālākas ekspluatācijas gaitā. Jācer, ka Cseries ekspluatācijas pieredze būs vēl labāka, un, lai tā notiktu, Mirabelas rūpnīcā nepārtraukti uzturas divi airBaltic tehniskā departamenta darbinieki, kā arī jau ir pasūtīti detaļu komplekti. Apmācību, kā darboties ar jaunajām lidmašīnām, iziešot ne vien visi tehniskie darbinieki, bet, protams, arī piloti un stjuartes. Pauls Cālītis teica, ka ar Cseries lidmašīnām mācīsies lidot 80 no 250 airBaltic pilotiem.
AirBaltic prezidents Martins Gauss slavēja lidmašīnu ekonomiskumu, kas ļaušot ekonomēt 18% degvielas, kā arī ērtības pasažieriem, - salonā ir platākas sēdvietas, lielāki logi un lielāki bagāžas nodalījumi virs krēsla. Tāpat Cseries esot mazāks trokšņu līmenis un samazināts CO2 izmešu daudzums. «Tā nebija tikai lidmašīnas cena, kas lika izšķirties par labu Bombardier piedāvājumam,» sacīja M Gauss, apliecinot, ka gadījumā, ja izvēle par jaunām lidmašīnām būtu jāizdara šodien, nevis 2011. gadā, tā būtu tāda pati. «Airbus un Boeing lidmašīnas ir labas, bet ne priekš mums,» viņš uzsvēra, norādot, ka tieši šajā segmentā - lidmašīnas ar 140 pasažieru skaitu vidēji tāliem mērķiem - Bombardier Cseries piedāvājums esot ārpus konkurences.
Palidosim?!
Airbaltic cer uz pirmo komercreisu ar Cseries 300 jau decembrī, pagaidām gan turot noslēpumā, uz kurieni tas būs. Kopumā pakāpeniski un atbilstoši ražošanas tempiem Cseries 300 jāaizstāj visas aviokompānijas rīcībā esošās reaktīvās lidmašīnas. Tādējādi airBaltic cer palielināt galamērķu skaitu un čārtereisu lidojumu iespējas, piemēram, uz Tenerifi un Abū Dabī. Kompānijai esot iespējas atkarībā no pašas attīstības plāniem variēt ar lidmašīnu komplektāciju, piemēram, nepasūtot visas lidmašīnas ar 145 pasažieru vietām, kā standartā, bet, piemēram, 120 vietām.
Būtisks ir jautājums par lidmašīnu cenu - airBaltic ir izteicies, ka plāno maksāt 700 miljonus par 20 lidmašīnām, lai gan, rēķinot pēc rūpnīcas kataloga, darījumu summai būtu jābūt tieši divreiz lielākai. Izskatās, ka finanšu grūtībās nonākušais Bombardier tiešām piedāvājis lidmašīnas par ļoti izdevīgu cenu un valstij nevajadzēs nākt talkā nacionālajai aviokompānijai ar papildu naudu. Taču «uz krīta» gan Bombardier neko piegādāt negrasās - pirmo, jau atrādīto publikai lidmašīnu, airBaltic saņems vien tad, kad būs par to ar Kanādas uzņēmumu pilnībā norēķinājies.
