Šā gada pirmo deviņu mēnešu bilancē Valsts kase uzrāda valsts ieņēmumu un naudas pārpalikuma pieaugumu pret pagājuša gada deviņiem mēnešiem.
Valsts konsolidētajā kopbudžetā, kas ietver valsts un pašvaldību iestāžu bilances, deviņos mēnešos ievākti 6,76 miljardi eiro un izdoti 6,45 miljardi eiro, atstājot pārpalikumu 303,6 miljonu eiro apmērā. Pērn šajā pašā laikā naudas plūsma bija 6,69 miljardi eiro ieņēmumos, 6,51 miljards - izdevumos un 127,6 miljoni - pārpalikumā.
Šogad vairāk nekā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā. Tur sakrātie 106,8 miljoni eiro pārsniedz pagājušā gada deviņu mēnešu finanšu pārpalikumu par 71,3 miljoniem eiro. Rīgas pilsēta šogad saimniekojusi ar 37 miljonu eiro pārpalikumu.
Redzams, ka valsts kopumā iemanījusies samazināt tēriņus un audzēt pārpalikumu, kas izraisa pretējas emocijas. Vienlaikus gribas apsveikt valsts naudas neizšķērdēšanu un saukt, lai taču tomēr finansē iedzīvotājiem ļoti nepieciešamus pakalpojumus medicīnā un citur.
Īstenībā pārpalikuma pieaugums ir pat pārāk mazs gadam, kad valsts vairāk naudas atguva gala norēķinos par Eiropas Savienības fondu finansētajiem 2007. - 2013. gada projektiem, kuru pabeigšana iestiepās pērnajā un pat šajā gadā, nekā ieguldīja 2014. - 2020. gada projektos. Šāds pārpalikums neļauj valstij neko uzņemties papildus, jo daudzu gadu pieredze rāda, ka valsts un pašvaldības pamanās gada pēdējos mēnešos iztērēt vēl lielāku pārpalikumu tā, lai gads beigtos ar deficītu simtu miljonu eiro apmērā.
Vairāk naudas Latvijas valstij sagādājis Valsts ieņēmumu dienests, ko tagad vada pienākumu pildītāju komanda ar Daci Pelēko priekšgalā. VID sagatavotais pārskats par darbu deviņos mēnešos parāda +0,8% jeb + 48,5 miljonus pret ieņēmumu plānu šim laika periodam. Vēl svarīgāk, ka pārsniegtais plāns ir bijis jūtami palielināts pret pērnā gada periodu. Rezultātā valsts ieņēmumos +7,4% jeb + 410,2 miljoni eiro, par ko ar nelielu pārspīlējumu jau var teikt, ka valstij ticis pusmiljards eiro klāt. Nākamais ļoti būtiskais apstāklis ir tāds, ka ieņēmumu plāns tika balstīts uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu +5,2%, bet dzīvē statistiķi ar vislielākajām pūlēm nespēja uzrādīt vairāk par +2,5% šā gada pirmajā pusē. Līdz ar to divi jautājumi: no kurienes nauda izrauta, un kāpēc valsts iespējas apsaimniekot lielāku naudas daudzumu nedod iespēju uzlabot valsts iedzīvotāju caurmēra pašsajūtu?
VID vadītāju sagatavotais skaidrojums lika domāt, ka naudu uzoduši VID dienesta suņi, no kuriem daļa tiešām esot izdresēta atrast naudas slēptuves. Pavisam nopietni sakot, VID vadītāji tik tiešām runāja par jebko un vislabprātāk par suņiem, lai tikai nebūtu jāsaka nekas saistībā ar kārtējo reizi noplūdušo informāciju, kādā veidā un apmērā no VID tiek izkrāptas pievienotās vērtības nodokļa atmaksas. Šādas shēmas nebūtu iespējamas bez VID darbinieku līdzdalības.
Vēl viens mēģinājums padarīt simpātiskāku VID un tā vadītāju tēlus bija stāsts par to, cik pašaizliedzīgi šie ļaudis ķerot narkotiku kontrabandistus. Nav šaubu, ka narkotiku izplatītāji nodara lielu ļaunumu saviem klientiem un visiem tiem, kuri saistīti ar narkomāniem. VID stāstā par narkomānijas apkarošanu trūka tā, kā ir trūcis vienmēr. Proti, trūka ziņu par to, ka kāds par šiem noziegumiem būtu saņēmis reālu sodu. Praktiski tas pats attiecas uz visām personām, kuras VID Finanšu policija, muita vai vēl citas instances skaitās pieķērušas noziedzīgu darbību veikšanā.
Visticamāk, ka lauvas tiesa no VID uzrādītā ieņēmumu pieauguma ir tīri virtuāls jeb grāmatvedības produkts, transformējot valsts izdevumu pieaugumu ieņēmumu pieaugumā un otrādi. Jāsāk ar deputātu un ierēdņu algu paaugstināšanu, kuras dēļ valsts aizvien lielāku naudas daudzumu samaksā pati sev kā šo cilvēku nodokļu un sociālo iemaksu maksājumus, no kuriem atkal var paaugstināt ierēdņu algas utt. Tālāk valsts uzņēmums Latvenergo paaugstina elektrības cenas un iekasē vairāk naudas par elektrības piegādi no ministrijām un visām citām valsts un pašvaldību iestādēm, bet atdod šo naudu dividendēs valstij, kas par šo naudu apmaksā šo pašu iestāžu tālāko pastāvēšanu.
