Jau vairākus gadus klusi gruzdošā doma par pazeminātas pievienotās vērtības likmes piemērošanu pārtikas produktiem lēnām pieņemas spēkā. Sākumā samazināto likmi varētu piemērot augļiem un dārzeņiem. Lauksaimnieki cer, ka jaunā kārtība spēkā stāsies līdz ar nākamā gada ražas novākšanu.
Ideja par samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikai nav jauna. Tā Saeimas koridoros virmo jau vairākus sasaukumus, taču atbalstu parlamentā vairākumā nav guvusi. Iespējams tāpēc, ka līdz šim samazinātas likmes nepieciešamība pamatota ar vēlmi palīdzēt mazturīgajiem iedzīvotājiem, kas nesamērīgi lielu savu ienākumu daļu spiesti atvēlēt pārtikai. Šādu argumentāciju valsts naudas maka turētāji noraida, jo PVN pārtikai skartu visus iedzīvotājus, ne tikai mazturīgos un lielākie ieguvēji tomēr būtu turīgākie pircēji. Mazturīgo problēmas politiķi piedāvāja risināt citām metodēm, piemēram, pabalstiem.
Tagad uzsvari mainījušies - samazināta PVN likme pārtikai būtu lielisks atbalsts zemniekiem, kuriem jākonkurē ar Polijas lauksaimnieku produkciju, kurai PVN vispār nepiemēro, tādējādi padarot preci krietni lētāku un patērētājiem pievilcīgāku.
Ar šādu motivāciju lauksaimnieku pārstāvji trešdien viesojās pie finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un saņēma apliecinājumu, ka nākotnē nodokli patiešām varētu samazināt, bet sākotnēji tikai augļiem un dārzeņiem.
«Šajā ziņā ministre bija atbalstoša, taču norādīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams pētījums par ietekmi uz budžetu un tautsaimniecību. Viņa teica, ka neatbalstīs samazinātu likmi, ja šāds solis nedos pozitīvu ietekmi uz nozari,» saka biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa viņu papildina, ka samazināt PVN likmi tikai daļai savas produkcijas lauksaimnieki grib, lai saprastu, cik efektīvi tas strādās. Samazinot likmi visiem pārtikas produktiem, valsts budžets no tā varētu ciest, ja PVN samazināšana izrādīsies neefektīva. Tāpat augļu un dārzeņu sektorā būtiska problēma ir ēnu ekonomikai, kam, samazinot PVN likmi, nozare cer rast risinājumu. «Ja mēs redzam, ka PVN samazināšana ļoti labi strādā, tad, protams, var skatīties tālāk arī uz pārējām nozarēm. Mums ir jāredz arī atdeve, ka tiešām uzlabojas saimniecību situācija, PVN aprite,» teica E. Strazdiņa.
M. Dzelzkalēja-Burmistre ir pārliecināta, ka, samazinot PVN, pozitīva ietekme uz nozari nebūs ilgi jāgaida, jo tiem, kas uzpērk ar PVN neapliktos augļus un dārzeņus no Polijas, to iepirkums nesīs mazāku peļņu kā līdz šim, bet, pērkot vietējo ražu, būs jātiek galā ar mazāku formalitāšu nastu.
Jautāta, cik lielu PVN likmi lauksaimnieki gribētu savai produkcijai, M. Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka līdz šim izskanējusī 12% likme lauksaimniekus neapmierinātu, jo gala cena augļiem un dārzeņiem joprojām būs pietiekami liela, lai nespētu konkurēt ar Polijas produkciju.
Zemnieki uzskata, ka pieņemama jau būtu 5% likme, bet sliktākajā gadījumā - 7%. «Zemkopības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju veidos darba grupu, lai noskaidrotu ietekmi uz nozari,» saka M. Dzelzkalēja-Burmistre.
