Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Uzņēmēji ambiciozajos startapos saskata draudus

© collabortank.com/

Jaunuzņēmumu jeb startap skaita ziņā Latvijai nav jākaunas ne no mūždien apskaustās Igaunijas, ne Skandināvijas valstīm. Lai šiem uzņēmumiem palīdzētu straujāk attīstīties, Saeima veidos īpašu likumu. Savukārt darba devēju pārstāvji jau pauž bažas, ka šis likums viņu jau tā sūro ikdienu padarīs vēl grūtāku.

Saskaņā ar bijušā ekonomikas ministra, tagadējā jaunuzņēmumu pārstāvja Daniela Pavļuta skaidroto par startapu nevar dēvēties ikviens jaundibināts uzņēmums. Šo nosaukumu ir cienīgi nest tikai tie komersanti, kuriem ir liels potenciāls ļoti īsā laikā gūt milzīgu peļņu, vienlaikus sadzīvojot ar apziņu, ka jaunajam uzņēmumam ir liela riska pakāpe zaudēt visus ieguldījumus. Piemēram, Latvijā tikai vienam procentam startapu esot lemts izaugt par nopietnu un pelnošu uzņēmumu.

Saskaņā ar pieejamo statistiku Latvijā ir 240 šādai definīcijai atbilstošu uzņēmumu, kuri piesaistījuši 108 miljonus eiro lielas investīcijas. Lietuvā tādu ir 220 ar 143 investīcijās piesaistītajiem miljoniem eiro, bet Igaunijā 420 ar 267 miljoniem eiro.

Neraugoties uz to, gan D. Pavļuts, gan Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, pēc kuras iniciatīvas Saeimā pirmdien notika topošajam likumam veltīta konference, norāda, ka ar šiem rādītājiem Latvija var lepoties, jo Lietuvai ir stipri lielāka ekonomika, bet Igaunijai dziļākas startapu tradīcijas.

«Uz Baltijas un Skandināvijas valstu fona startapu jeb jaunuzņēmumu jomā Latvija izskatās ļoti labi. Tas atspēko stereotipu par latvieti kā darba ņēmēju bez uzņēmējdarbības dziņas,» uzsvēra L. Čigāne.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi startapu jomu regulējošu likuma projektu, ar kuru iecerēts atvieglot šo uzņēmumu nodokļu nomaksas nosacījumus, ja tie atbildīs noteiktiem kritērijiem. Piemēram, darbaspēka nodokļu atvieglojumus jaunuzņēmums varēs saņemt, ja būs piesaistījis vismaz 30 tūkstošus eiro lielas investīcijas un tajā strādās noteikts skaits cilvēku vismaz ar maģistra grādu. Atlaides būs spēkā līdz brīdim, kad uzņēmums sasniegs noteiktu apgrozījumu.

Lai saņemtu valsts atbalstu, uzņēmumam visā savas pastāvēšanas laikā ir jāveic komercdarbība un ieņēmumi nedrīkstēs pārsniegt 5 000 000 eiro pirmajos piecos pastāvēšanas gados un 200 000 eiro - pirmajos divos pastāvēšanas gados.

Likuma projekts ir nonācis Saeimā, un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau norāda uz tajā iekļautajiem potenciālajiem draudiem jau stabilajiem uzņēmumiem.

Ar labu vārdu par spēju izstrādāt likumu gandrīz dažu dienu laikā Ekonomikas ministriju uzteica LTRK vadītājs Jānis Endziņš, bet uzreiz piebilda, ka šādā steigā tapušam likumam neizbēgami ir arī nepilnības.

LTRK un darba devējus, piemēram, satraucot jaunuzņēmumiem piedāvātās darbaspēka nodokļu atlaides, kuras pie augsti kvalificētiem speciālistiem maksājamajās algās jaunos uzņēmumus var nostādīt sevišķi izdevīgā pozīcijā, tādējādi radot vidi spējīgāko darbinieku pārvilināšanai pie sevis.

Neesot arī skaidrs, vai 30 tūkstoši eiro, kuri jāpiesaista investīcijās, ir pārāk maza vai liela summa. Ja tā ir pārāk maza, valstij secen iešot lielas nodokļos neiekasētas summas, ja par lielu - likumam neesot jēgas.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un D. Pavļuts gan mierināja bažu paudējus, ka, vērtējot esošo situāciju un likumprojektā iestrādāto atlases sistēmu, paredzams, ka gadā šādu uzņēmumu nebūs vairāk par 30, bet tajos nodarbināto - ne vairāk par 150. Respektīvi, budžeta zaudējumi un potenciāli pārvilināmo darbinieku skaits nemaz nebūs tik liels.