No Ķīnas uz Latviju palaistais pirmais kravas vilciens apliecina līdz šim paveikto un tālāk iespējamo ekonomiskajās attiecībās starp abām valstīm.
«Tagad arī Latvija ir iezīmēta Ķīnas Jaunā zīda ceļa kartē,» savu komentāru notikušajam no Ķīnas atsūtīja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš kopā ar ministrijas un valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš vadītājiem pagājušajā ceturtdienā piedalījās vilciena palaišanā ceļā uz Latviju no Ķīnas pilsētas Jivu (angļu valodā Yiwu) un turpmākajās dienās uzstājās tur notiekošā gadatirgū, kur praktiski visu pasaules valstu vairumtirgotāji ierodas slēgt līgumus par Ķīnas preču piegādēm. Latvijas pārstāvji stāstīja par sauszemes ceļa un tieši Latvijas maršruta priekšrocībām šo preču nogādāšanā uz Eiropu. Jau pāris gadus notiek konteinervilcienu reisi starp Jivu un Spānijas galvaspilsētu Madridi.
Par Latvijas vilcienu jāprecizē, ka šoreiz tas 11 066 kilometrus garo ceļu veic tikai izmēģinājuma braucienā. Tā pienākšana Rīgā 5. novembrī ir pieskaņota tam, ka šajā dienā Rīgā sāksies sarunas 16+1, kas nozīmē Ķīnas premjerministra Li Kecjana sarunas ar 16 Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu valdību vadītājiem par tālāko sadarbību. Ķīna šim forumam izvēlējusies valstis, kas atrodas abās pusēs Eiropas Savienības austrumu robežai, t.i., gan ES ietilpstošas, gan neietilpstošas valstis. Šāds Ķīnas potenciālo partnervalstu izvietojums padara preču tranzīta jautājumus par centrālajiem 16+1 sarunās, jo galvenie Ķīnas preču noņēmēji nav šajās valstīs, bet vēl tālāk uz Rietumiem. No Ķīnas pienākušais vilciens varētu būt galvenais, ar ko Latvijai izcelties, jo vēl 15 valstis konkurē ar mums par Ķīnas preču piesaisti. Citiem vārdiem sakot, vilcienam ir jāattaisno nauda un laiks, ko Latvija ieguldījusi šā gada sarunu organizēšanā.
Rīgā notiekošās 16+1 sarunas būs jau piektās kopš to aizsākuma 2012. gadā Varšavā. Valdību vadītājiem šajā formātā ir jārisina politiski, nevis tehniski jautājumi par Ķīnas preču sūtīšanas laika saīsināšanu, ja tās pārliek no gadu desmitiem attīstītajiem ūdensceļiem uz sauszemes maršrutiem. Būtu pārsteidzīgi solīt, ka Rīgas sarunas beigsies ar tādu līgumu noslēgšanu vai paziņojumiem, kam sekos acīm redzamas preču plūsmas starp Ķīnu un Latviju. Ļoti uzmanīgs šajā ziņā ir arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis. Neatkarīgajai viņš vēstīja, ka «augstu novērtē Latvijas un Ķīnas iesaistīto iestāžu un uzņēmumu ieguldīto darbu, lai būtu iespējama pirmā Ķīnas vilciena došanās uz Rīgu», bet tālāk aprobežojās ar «cerību, ka ar pirmā vilciena pārkraušanu šis projekts neapstāsies un kravas no Ķīnas uz Latviju tiks vestas regulāri».
Šo cerību piepildīšanai ļoti svarīgi ir tas, kādā tempā līdz Latvijai nonākušās Ķīnas preces tiks tālāk līdz saviem gala patērētājiem un cik pilnus izdosies piekrāmēt tos konteinerus, kas neizbēgami jāvelk atpakaļ uz Ķīnu: jo tie tukšāki, jo maršruts izmaksā dārgāk. Šo jautājumu risināšanai U. Augulis ir parakstījis saprašanās memorandu ar Vācijas Duisburgas ostas valdes priekšsēdētāju Eriku Stāki, turklāt dokumenta statusu paaugstinājis M. Kučinskis ar savu klātbūtni tā parakstīšanā.
Pirms valdību vadītāju sarunām parasti notiekošajās sarunās ministru un citu augstu amatpersonu līmenī Latviju ir pārstāvējis gan satiksmes ministrs U. Augulis, gan arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš šoruden uzkavējās Ķīnā ilgāku laiku. Sarunā ar Neatkarīgo viņš norādīja, ka «Latvija nepārsniegs Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības rāmi», bet tālāk uzskaitīja iespējas šāda rāmja iekšpusē. Līdzās tranzīta apkalpošanai šajā rāmi ietilpst arī Latvijas preču eksports uz Ķīnu un kopuzņēmumu veidošana tiklab ar Ķīnas kapitālu šeit, kā ar Latvijas kapitālu tur.
No sabiedrības viedokļa pārliecinošākais arguments Latvijas un Ķīnas attiecību dinamikai būtu tiešā avioreisa atklāšana starp abām valstīm. Šajā gadījumā par Rīgas partneri minēta Ķīnas pilsēta Čendu. Viens no nepieciešamajiem soļiem šāda reisa virzienā ir 23. septembra memorands, ko parakstījuši U. Augulis un Ķīnas Tautas Republikas Civilās aviācijas aģentūras administrators Fengs Ženglins. Atliek cerēt kopā ar M. Kučinski, ka izdosies īstenot šeit minētos un vēl citus Latvijas un Ķīnas attiecību virzienus un plānus.
