Dzīvnieku draugu organizācijas ik pa laikam iekļūst vietās, kur tiek turēti dzīvnieki. Pērn tas notika ar kažokzvēru fermām, bet šoreiz dzīvnieku tiesību aizstāvji uzņēmuši šķebinošus kadrus olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Izplūkātas spalvas, šķībi apgriezti knābji, lauztas kājas un no būriem neizvāktas maitas. Dzīvnieku tiesību aizstāvji pārmet, ka tā nav pienācīga izturēšanās pret putniem. Ražotāji pārmetumus norada. Safilmētais esot izņēmuma gadījums. Jebkurā ganāmpulkā, kur ir simtiem tūkstoši dzīvnieku, būs savainotie un kritušie. Likums neesot pārkāpts, jo minimālās prasības fermas ievērojot.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji uzskata, ka vistām, kā jebkuriem dzīvniekiem ir savas vajadzības un tās nedrīkst uztvert kā kombināta mašinērijas sastāvdaļu, ka tas ir šobrīd. Tāpēc esot jāatsakās no daudz stāvu sprostu sistēmām. Ražotāji brīdina, ka tas olas sadārdzinās līdz pat divām reizēm un samazinās Latvijas uzņēmu konkurētspēju.
Šie kadri ir uzņemti septembrī olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī. Daugavpils fermā ir 82 tūkstoši vistu. Madonā četrās kūtīs ir 140 tūkstoši. Madonas putnu fermā ir vairāk nekā 100 tūkstoši vistu, kas gadā izdēj miljoniem olu. Dzīvnieku tiesību aktīvisti uzskata, ka vistas te tiek mocītas. Netiekot ievērotas pat tās labturības prasības, kas noteiktas likumā.
AĻONA , Dzīvnieku tiesību aktīviste
Ieejot iekšā ir tāda sajūta, ka tu ej tādā rūpnīcā. Nu, iesperot pirmo soli iekšā nemaz nevar padomāt, ka tur ir dzīvnieki. Tur ir milzīgas metāla konstrukcijas, milzīga mašinērija Tikai pieejot pie sprostiem var redzēt, ka tur ir saspiesti dzīvnieki. Mani visvairāk pārsteidz tas kaut kāds bezkaislīgums. Kā pret dzīvām būtnēm izturas. Viņas saspiež pa desmitiem dzīvnieku vienā sprostā. Sakrauj piecos stāvos.
Dējējvistu labturību regulē īpaši ministru kabineta noteikumi. Katrai vistai sprostā jānodrošina 750 kvadrātcentimetru platība. Sprostā jābūt norobežotai ligzdai, kurā vista neatrodas uz stiepļu pinuma. Nav arī pakaišu materiāla, kas apmierinātu dējējvistu dabisko vajadzību knābāt un kašņāties. Beigtie putni no sprostiem jāizvāc diennakts laikā.
Ražotnes Daugavpilī un Madonā no 2012.gada pieder akciju sabiedrībai Balticovo. Uzņēmums ir lielākais olu ražotājs Baltijā un Ziemeļeiropā. Modernākā un lielākā ražotne un uzņēmuma vadība ir Iecavā. Daugavpils un Madonas ražotnes pēc nopirkšanas ir rekonstruētas, taču būtiska modernizācija nav notikusi.
Balticovo vadība noliedz, ka uzņēmumā pārkāptu vistu labturības prasības. Vistas uzturot atbilstoši likumam. Aktīvisti fiksējuši izņēmuma gadījumus problemātiskākajās kūtīs. To nevarot attiecināt uz visu uzņēmumu. Turklāt ar iekļūšanu ražotnēs aktīvisti varētu būt nodarījuši postu uzņēmumam, jo vistu ganāmpulkam pēc tādas trokšņošanas naktī esot stress, sākas veselības problēmas un krītoties ražīgums.
INITA ZUTE, AS “Balticovo” veterinārā dienesta vadītāja
Tā jau nav būra platība. Tai vistai tur ir tālāk. No šī video jau jūs neredzat, cik liels ir būris un cik vistas ir uz vienu kvadrātmetru.
A viņas automātiski iet uz gaismu, tāpēc izskatās ka viss ir čupā. Viņām interesē un viņas iet uz gaismu.
Valdens: Šī prasība ir 750 kvadrātcentimetri vienai vistai. Pie tās jau mēs pieturamies.
Šitik liels laukums.
Valdens: 750 kvadrātcentmetru?
Nē..
Ja galds ir šitik liels, tik liela daļa ir kvadrātmetrs..
Valdens: Tad gandrīz kvadrātmetrs arī ir..
Pitagors: Nē, tas ir 10 tūkstoši kvadrātcentimetru ir kvadrātmetrā.
750 kvadrātcentimetru ir mazāk kā viena desmitā daļa no kvadrātmetra
Zute: Nē nē nē, kvadrātmetrs ir metrs reiz metrs.
10 tūkstoši kvadrātcentimetru
Tārpi konteineros pie beigtajām vistām esot nenovēršama parādība siltā laikā. Citās fermās esot izdevies panākt, ka miskasti izved iznīcināšanai reizi divās dienās, taču Madonā pakalpojums pieejams tikai reizi nedēļā. Pārmetumi par beigto vistu neizvākšanu no sprostiem esot nevietā.
Balticovo jau šobrīd veikaliem piegādā arī olas, kas nav ražotas sprostu sistēmā, bet iegūtas no kūtīs un ganībās turētām vistām. Tās ir no 50 līdz 200 procentiem dārgākas par parastajām olām. Brīvāk turētajām vistām ir lielāks risks inficēties, nepieciešams vairāk medikamentu.
Pārtikas un veterinārais dienests labturības prasību ievērošanu vistu novietnēs pārbauda regulāri. Reizi gadā. Ja konstatē pārkāpumus, tad uzdod tos novērst un pēc laiciņa pārbauda atkal. Abās aktīvistu apmeklētajās ražotnēs labturības pārkāpumi konstatēti arī iepriekš.
Pakaišu ierīces varēs atjaunot tikai tad, kad vecie putni būs aizvākti, būri būs tukši un tos varēs uzlabot. Vistu parazīti esot tieši Madonas novietnes problēma. Tos esot grūti izskaust pat tad, kad novietne ir tukša.
Balticovo līdz šim nav ticis sveikā cauri. Par pārkāpumiem piemēroti naudas sodi. Salīdzinot ar uzņēmuma apgrozījumu un peļņu, tie gan ir niecīgi. Pērn uzņēmums apgrozīja 46 miljonus eiro, nopelnīja 5,6 miljonus:
2011. gads - SIA Daugavpils putni 500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2012. gads - As Balticovo (Daugavpils) sods 500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2013. gads - As Balticovo (Madona) sods 1000 Ls, par labturības pārkāpumiem
2013. gads - As Balticovo (Iecava) sods 2500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2015. gads - As Balticovo (Iecava) sods 3300 eiro, par labturības pārkāpumiem
2016. gads - As Balticovo (Iecava) sods 1800 eiro, par labturības pārkāpumiem
Olas, atkarībā no ražošanas veida tiek dalītas trīs kategorijās. Ar pirmo apzīmē tās, kas savāktas no vistām, kam ir iespēja brīvi ganīties norobežotā teritorijā. Ar ciparu divi apzīmē olas, kuru dējējas turētas kūtī, bet ne sprostā. Sprostā turēto vistu olas ir apzīmētas ar trijnieku. Dzīvnieku aizstāvji cer, ka pircēji apdomāsies, pārvarēs taupību un izvēlēsies pirkt mazliet dārgākas olas, kuru dējējas nav cietušas sprostos. Dzīvnieku draugu lielākais mērķis ir panākt tādu sabiedrības attieksmi, ka arī lielās konditorejas fabrikas un ēdināšanas uzņēmumi pieprasīs no ražotāja olas, kuru dējējas nav iesprostotas pārblīvētos sprostos.
