Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata pretendentu izvērtēšana norisināsies vēl līdz 1.novembrim, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte-Krūmiņa.
Patlaban tiekot gaidīti trešās kārtas rezultāti - personāla atlases kompānijas veiktais kompetenču vērtējums. Komisijai vajadzēšot nedaudz vairāk laika, lai kvalitatīvi veiktu pretendentu izvērtējumu, līdz ar to tā vērsusies pie finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS), lūdzot pagarināt termiņu, līdz kuram jānosauc trešo atlases kārtu izturējušais pretendents vai pretendenti.
Juberte-Krūmiņa uzsvēra, ka lēmumu par kandidātiem komisija pieņems iespējami īsākā laikā.
Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" iepriekš vēstīja, ka VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai izvirzīti Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.
Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga", tad Ņikitins ir Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks, kurš savulaik bijis "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS "Nordeka" un AS "Balta". 2004.gadā viņš sāka darbu Latvijas Bankā, kur bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.
Rumba ir nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas "Deloitte Latvia" un VID vadītāja konkursā pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību. "Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekoši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekoši daudz izaicinājumu, IKP neaug, un es ceru, ka, izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā, Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgtspējīgāk," teicis Rumba.
Cīrule gribot izmainīt VID darbu, un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās "Balta" un "Gjensidige Baltija".
Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam Reizniece-Ozola mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.
