Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 17. oktobrī piešķīra parfimērijas ražotājam Dzintars divus mēnešus, lai uzņēmums vienotos ar saviem kreditoriem par parādu atmaksu.
Dzintara lūgums pēc tiesiskās aizsardzības procesa dabiski seko katastrofāli sliktajai 2015. gada bilancei, kur uzrādīts 5,9 miljonu eiro apgrozījums un 2,6 miljonu eiro zaudējumi. Tad jau iznāk, ka uzņēmums nevis kaut cik nopelnījis no katra eiro par pārdoto produkciju, bet piemaksājis 50 eirocentus, lai tiktu no šīs produkcijas vaļā. Šāda labdarība pret Dzintara smaržu un ziežu pircējiem segta uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina, kas Valsts ieņēmumu dienesta personā pagaidām piedevuši uzņēmumam 3,2 miljonu eiro nodokļu parādu. Tiesiskās aizsardzības process ir viens no veidiem, kā šādu pielaidību pret nodokļu parādniekiem iedabūt likumā noteiktos rāmjos.
Valsts iestāžu mīkstsirdība un juridiskās procedūras gan nevar aizvietot saimniecisko darbību, kā to uzskatāmi parāda cita labi pazīstama uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs piemērs. Tajā gadījumā valsts Privatizācijas aģentūras personā atteicās atzīt par ticamiem uzņēmuma vadītāju solījumus sākt savu parādu nomaksu vēlāk ar nosacījumu, ka tas būšot kaut kad, bet noteikti stipri vēlāk. Bez kreditoru piekrišanas tiesiskās aizsardzības procesu nav iespējams turpināt, tāpēc tiesa pasludināja KVV Liepājas metalurgu par maksātnespējīgu.
Dzintara gadījums no bēdīgā Liepājas gadījuma tomēr atšķiras ar diviem apstākļiem. Pirmais, ka uzņēmuma darbība šobrīd nav apturēta. Otrais, ka Dzintars, vismaz pēc uzņēmuma valdes locekles Dagnijas Maikes teiktā, varot uzrādīt parakstītus līgumus par produkcijas pārdošanu lielā apjomā Ķīnas, Irānas un citu valstu pircējiem. Tālāk jau kreditoru kompetencē ir šādus dokumentus rūpīgi izlasīt un saprast, vai tie tiešām ir līgumi, vai tikai līgumiem maksimāli līdzīgi noformēti iespējamo darījumu uzskaitījumi, kas nekādas saistības nevienam neuzliek. Jāsaprot arī tas, ko nozīmē pirmās lielās preču kravas aizsūtīšana uz Ķīnu šā gada septembrī. Proti, vai uzņēmums neturpina 2015. gada praksi no preču pārdošanas gūt nevis peļņu, bet zaudējumus.
Plaši pazīstams ir ne tikai Dzintars, bet arī tā lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs, kurš bieži kritizējis Latvijas valsti par ekonomisko vidi, kas esot nelabvēlīga ražotājiem. Jau sen varēja sākt jautāt, kā Dzintars šajā nelabvēlīgajā vidē tomēr līdz šim izdzīvojis. Par vēl jo nepārliecinošākiem I. Gerčikova apgalvojumus padara Madara Cosmetics ekspansīvā attīstība. Šis uzņēmums vismaz nespeciālistu skatījumā ražo to pašu, ko Dzintars, bet 2015. gadā spējis strādāt ar 3,9 miljonu eiro apgrozījumu (+29% pret 2014. gadu, kamēr Dzintaram šajā salīdzinājumā -7%) un - galvenais - ar 489 tūkstošu eiro peļņu (+19%, kamēr Dzintaram divreiz lielāki zaudējumi). Optimistiskā skatījumā Madara Cosmetics panākumus var iztulkot kā argumentu, ka Dzintaram ir iespējams no savām nepatikšanām izķepuroties.
