Veselības jomas reformas veikšana uz budžeta deficīta rēķina nākotnē valstij var radīt problēmas, aģentūrai LETA sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Viņš norādīja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, valdība pirmo reizi ir izveidojusi fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas uzskatāms par būtisku sasniegumu fiskālās disciplīnas jomā.
"Kaut gan kopumā fiskālā politika valstī tiek īstenota atbildīgi, nopietna problēma ir centieni uz valsts budžeta deficīta rēķina īstenot veselības aprūpes reformas, kas nākotnē var radīt riskus valsts finanšu situācijai," uzsvēra Platais.
Plašāk par secinājumiem fiskālās disciplīnas jomā padome informēs nākamnedēļ, 6.oktobrī, kad tiks publiskots gadskārtējais "Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums", kas ir padomes izstrādātais nozīmīgākais dokuments, kurā analizēta valsts institūciju, tostarp Finanšu ministrijas, citu ministriju un valdības kopumā, īstenotā fiskālā politika un makroekonomikas attīstības tendences valstī, kā arī valsts budžeta sastādīšana un budžeta izpildes rādītāju atbilstība prognozētajiem rezultātiem.
Fiskālās disciplīnas padome ar ziņojuma secinājumiem iepazīstinās plkst.11 Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.
Preses konferencē piedalīsies Platais, Fiskālās disciplīnas padomes biedrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Tā sāka darbu 2014.gada 1.janvārī.
