Pēc trim mēnešiem saskaņā ar esošo likumdošanu jāstājas spēkā izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtībā.
Proti, no šī nodokļa režīma ir paredzēts izslēgt 37 nozares, piemēram, mežizstrādi, apdrošināšanu, datorprogrammēšanu, informācijas pakalpojumu, finanšu pakalpojumu sniegšanu, juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumus utt.
Taču, tā kā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām šobrīd izstrādā alternatīvus nodokļu maksāšanas režīmus, FM rosina šo likuma normu izslēgt no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma un saglabāt esošo kārtību.
FM uzskata, ka nav efektīvi uz vienu gadu ieviest ierobežojumus attiecībā uz nozarēm, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Papildus šāda nozaru saraksta veidošana var radīt problēmas no komercdarbības atbalsta viedokļa attiecībā uz atbalsta uzskaiti.
«Ņemot vērā to, ka tiek radīts jauns atbalsta instruments mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, tad komplicēti administrējama nozaru ierobežojuma noteikšana uz vienu diviem gadiem ir nelietderīga un būtiski palielina administratīvo slogu tieši normas ieviešanas stadijā 2017. gadā,» uzsver FM.
Šodien šo jautājumu paredzēts skatīt valdības sēdē.
Pēc ministrijas domām, mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtu saglabājams vēl tikai divus gadus. Ja FM iecere gūs arī citu ministru un pēc tam arī Saeimas deputātu atbalstu, tad esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, ja tie vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra.
