Valstij būtu izdevīgāk, ja "KVV Liepājas metalurgu" pārdotu kā vienotu uzņēmumu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Maksātnespējas administratoram būs jāvērtē, vai iespējams pārdot uzņēmumu kā kopumu un vai par šādu risinājumu varēs vienoties ar visiem kreditoriem. "Tas Latvijai būtu labākais variants," teica ministrs, paskaidrojot, ka šādā gadījumā būtu lielāka cerība, ka uzņēmums savu darbību varētu atjaunot.
Ja ar kreditoru vairākumu nevarēs panākt vienošanos par uzņēmuma kā vienota veseluma pārdošanu un manta tiks izpārdota pa daļām, tad uzņēmums, kas nodrošina valdības aktīvu aizsardzību, darīšot visu, lai atgūtu pēc iespējas vairāk ieguldīto resursu. Jau patlaban šie aktīvi tiekot apsargāti, un ir pieņemts lēmums ieguldīt līdzekļus, lai ziemas sezonā nodrošinātu, ka iekārtas netiek sabojātas laika apstākļu dēļ.
Ašeradens atzina, ka izdevumi, lai uzturētu iekārtas, ir salīdzinoši nelieli. "Tas ir daudz prātīgāk, nekā ļaut tam visam sasalt," piebilda politiķis.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.
Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Grupas" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Grupas" izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.
Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Grupa" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.
Savukārt Ukrainas "KVV Group" ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.
