Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā

Valsts kanceleja ES prezidentūras nodrošināšanai neefektīvi iztērējusi 100 000 eio

© F64

Valsts kanceleja Eiropas Savienības (ES) prezidentūras nodrošināšanai neefektīvi iztērējusi 100 000 eiro, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Kā vēsta telekanāls LNT, revīzijā atklājies, ka pagājušajā gadā neatbilstoši paredzētajam mērķim izlietoti 100 000 eiro, ko Valsts kanceleja bija iztērējusi prezidentūrai paredzētajam tehniskajam aprīkojumam, kas prezidentūras laikā nemaz nav bijis nodots lietošanā.

Latvija bija ES prezidējošā valsts pērn pirmajā pusgadā. Gatavošanās tam sākās jau 2009.gada nogalē, taču arī ar to bijis par maz, lai pienācīgi saplānotu visus izdevumus un naudas izlietojums būtu efektīvs, secinājusi Valsts kontrole, revidējot pagājušā gada Valsts kancelejas tēriņus. Atklāts, ka paredzētajiem mērķiem nav izmantoti 100 000 eiro jeb 15% no visa pērn prezidentūrai atvēlētā finansējuma.

Runa ir par 48 000 eiro vērtu piekļuves kontroles sistēmu valdības ēkā, kas ekspluatācijā tika nodota gandrīz mēnesi pēc prezidentūras beigām. Četri portatīvie datori 16 000 eiro vērtībā, ko Satversmes aizsardzības birojs sertificējis darbam ar neizpaužamu informāciju, lietošanai tika nodoti piecus mēnešus pēc prezidentūras beigām. Savukārt bagāžas kontroles rentgena iekārta, kas prezidentūras vajadzībām tika nopirkta par gandrīz 36 000 eiro, netiek lietota joprojām, lai gan apritējis jau gads, kopš Latvija vairs nevada ES.

Valsts kontroles ieskatā tas liecina par to, ka Valsts kanceleja nebija izvērtējusi visus riskus, kas saistīti ar iepirkumiem.

Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kurš gan amatā tika apstiprināts jau pēc prezidentūras beigām, atklātajiem pārkāpumiem piekrīt. "Valsts kontrole ir absolūti godprātīgi izdarījusi savu darbu un revīzijā ir identificējusi pārkāpumu par to, ka, jā, līdzekļi netika izmantoti savlaicīgi, lai tos varētu likt lietā jau prezidentūras laikā. Tā ir mūsu kļūda, ko mēs turpmāk mācīsimies un strādāsim labāk," atzina Krieviņš.

Viņš norādīja, ka kanceleja turpmāk iepirkumiem sāks gatavoties, pirms vēl vispār zināms, vai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. "Tas ir viens no secinājumiem - esam mēģinājuši pārskatīt iepirkuma sistēmu Valsts kancelejā. Un otrs ir tas, ka nav jāprasa nauda, ja tu neesi gatavs," vērtēja Krieviņš.

Prezidentūrai pirktais aprīkojums tiek izmantots Valsts kancelejas darbības nodrošināšanai, tāpēc Valsts kontrole izdevumus nav atzinusi par nelietderīgiem. Tās vienīgais ieteikums ir beidzot sākt lietot rentgena iekārtu, kuras dīkstāve tiek pamatota ar to, ka ir ieilgusi speciālistu apmācīšana, kā ar to rīkoties.

Revīzijā atklātie trūkumi piesaistījuši Saeimas deputātu uzmanību. Ar to, kā Valsts kanceleja tērējusi prezidentūrai atvēlēto finansējumu, iepazīsies divas Saeimas komisijas - vispirms to vērtēs Publisko izdevumu komisija, bet vēlāk - arī Eiropas lietu komisija.