Zinot, ka Eiropas Komisija atbalsta budžeta deficīta palielināšanu, lai finansētu veselības aprūpi, Latvijas Krona un kolīta slimnieku biedrība iesniegusi Veselības ministrijā priekšlikumu novērst diskrimināciju un tāpat kā citiem autoimūno slimību pacientiem noteikt 100 procentu kompensāciju bioloģisko medikamentu iegādei.
«Mēs iesniedzām konkrētus aprēķinus un piemēru, kā, kompensējot pacientiem zāles, valsts var ietaupīt budžeta līdzekļus,» Neatkarīgajai saka biedrības valdes loceklis Zigurds Prūsis.
Iekaisīgu zarnu slimību (Krona slimības, čūlainā kolīta) un psoriāzes pacienti joprojām tiek diskriminēti, jo atšķirībā no vairāku citu autoimūno slimību slimniekiem nesaņem pilnu bioloģisko medikamentu kompensāciju, lai gan atbilst Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības kritērijiem, uzsver Z. Prūsis. Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā Krona slimības, čūlainā kolīta un arī psoriāzes pacientiem nav nodrošināta bioloģisko zāļu pieejamība ar pilnu cenas kompensāciju. «Tās ir smagas, hroniskas autoimūnas slimības, kuru pacientiem joprojām ir ierobežotas iespējas izmantot efektīvus, tajā skaitā bioloģiskos, medikamentus. Latvijā šiem pacientiem ir jāmaksā pacientu līdzmaksājums, kas ir 25 procenti no zāļu izmaksām. Pacienti visbiežāk spiesti lietot lētākus, taču mazāk efektīvus medikamentus, kas viņu stāvokli neuzlabo, turklāt valsts budžetam tiek radīti arvien lielāki ārstēšanas, darba nespējas un invaliditātes pabalstu izdevumi,» stāsta pacientu pārstāvis. Priekšlikumā veselības ministrei, ar kuru pacientu biedrība nupat kā tikusies, ierosināts apmaksāt 100 procentu apmērā iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanā izmantojamos bioloģiskos medikamentus un sniegts aprēķins, kā izdotos ietaupīt. Tas panākams tādā veidā: pacientiem, kuri lieto atbilstošu terapiju, ir mazāks risks nonākt slimnīcā, kur par viņu uzturēšanos maksā valsts, viņiem nav jāņem slimības lapas, kuras citādi ir ilgstošas un arī apmaksā valsts, mazāks risks veidoties komplikācijām, kuru dēļ nepieciešamas operācijas un aprūpe intensīvajā terapijā.
«Pacienti, kuriem ir smaga slimības forma, paši tikpat kā nespēj apmaksāt efektīvu medikamentu iegādi, viņiem ir liegta iespēja pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Daudzi gados jauni pacienti zaudē darbspējas un papildina invalīdu pulku, radot arvien lielākus izdevumus valsts budžetam,» skaidro Z. Prūsis. Pacientam mēnesī līdzmaksājums tikai par zālēm var sasniegt 300 eiro. Šādu summu ik mēnesi maksā pacients Edgars Kaplers, kurš Neatkarīgajai atklāja savu pacienta pieredzi. Pēc diagnozes noteikšanas ārstu konsilijs atzina, ka Edgaram ir tiesības saņemt bioloģiskos medikamentus, taču sākotnēji pašam bija jāmaksā puse, tagad 25 procenti, un vairāki simti eiro par zālēm ir jāmaksā, pat ja pacients nelieto oriģinālo medikamentu, bet kā Edgara gadījumā - līdzinieku (biosimilāru).
Latvijā nav datu bāzes, cik pie mums ir šādu pacientu, jo neviens uzskaiti neveic. Vienīgais skaitlis, kas ir publiski pieejams, - 1700 pacientu, kuri saņem kādu no valsts kompensējamiem medikamentiem šo zarnu slimību ārstēšanai. Pacientu reģistra izveide arī ir viens no pacientu aicinājumiem Veselības ministrijai, savukārt zāļu kompensāciju 100 procentu apmērā biedrība uzskata par pilnībā atbilstošu Eiropas Komisijas kritērijiem papildu naudas piešķiršanā veselības nozarei. «Konkrētu solījumu nebija, jo pēc ministres teiktā viss atkarīgs no veselības finansējuma, taču tikām uzklausīti,» secina Z. Prūsis. Viena no idejām bija veidot sistēmu, lai vismaz tie pacienti, kuriem ir ārstu konsilija lēmums par bioloģisko medikamentu nepieciešamību ārstēšanā, saņemtu zāles bez maksas.
