Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Maxima trauksmi iedarbinājis nezināms huligāns

EKSPERTĪZES REZULTĀTS. Kristians Katcingers un Nabils A. Fueds prezentē ekspertīzes secinājumus. Galvenais no tiem – ugunsgrēka trauksmes signāls un jumta sabrukšana nebija saistīti, tā bija sagadīšanās © F64

Uzņēmums Maxima Latvija vairākās civillietās jau iesniedzis un arī krimināllietā izmantos ekspertīzes rezultātus, ko ieguvuši divi vācu eksperti Kristians Katcingers un Nabils A. Fueds.

Jumta sabrukuma iemesli viņu skatījumā tie paši, kas konstatēti citās ekspertīzēs - pārāk maz un pārāk mazas skrūves pārlūzušajā jumta kopnē. Savukārt attiecībā uz ugunsdrošības signalizāciju šis pagaidām ir vienīgais atzinums, un tas var būtiski ietekmēt tiesvedības gaitu.

2013. gada 21. novembrī pirms ēkas sabrukšanas ugunsdrošības trauksme skanējusi daudzkārt - it kā brīdinot par tuvojošos nelaimi. Ik pēc mirkļa atslēgta, sistēma automātiski atjaunojusies un signalizācija iedarbojusies no jauna. Tā 37 reizes!

Sakarības vai sakritība

Vācu ekspertu uzdevums bija noskaidrot, vai pastāv savstarpēja sakarība starp ugunsdrošības sistēmas aktivizēšanos un jumta sabrukšanu. Eksperti secinājuši, ka - nē: «Tā bija neveiksmīga sakritība šajā dienā. Tā bija sagadīšanās.» Kāda nezināma persona apakšzemes autostāvvietā atvērusi ugunsdzēsības šļūteni, tādējādi automātiski aktivizējot signalizācijas sistēmas. Zvana iztraucēta, šī persona acīmredzot aizgriezusi vārstu ciet, bet ne līdz galam. Un tāpēc ugunsdzēsības sistēmas uzvedušās kā prātā jukušas. Saspiestais gaiss plūdis no sistēmas ārā, ūdens iekšā, kompresors centās atjaunot gaisa spiedienu. Var teikt - sakritība, var teikt - mistika, bet 54 cilvēku nāvi šī tehnoloģiskā epizode novērst nespēja.

Vāciešu sniegtais atzinums ir ļoti svarīgs daudzo tiesvedību kontekstā, jo juridiski ļauj apšaubīt faktu, ka cilvēki gāja bojā tāpēc, ka ignorēta ugunsdrošības trauksme. Tas apšauba, ka trauksmes sistēma brīdinājusi atbildīgos darbiniekus, bet viņi to ignorējuši, un cilvēki gāja bojā viņu bezdarbības vai darbības dēļ. Vācieši apgalvo, ka jumts sabrucis pēkšņi, bez brīdinošām skaņām vai putekļiem, kas pagūtu salīst dūmu detektoros. Trauksmes signālam ar to neesot nekāda sakara. Ugunsdrošības sistēmām nav paredzēts reaģēt uz ēkas vibrācijām.

Kāds atvēra šļūteni

Šī gan joprojām ir tikai hipotēze, taču ekspertu skatījumā ticamākā. Savus secinājumus vācieši pagājušajā nedēļā prezentēja nozares konferencē Būvniecība. Arhitektūra. Pilsētvide 2016 - sadaļā Būvniecība un ugunsdrošība. Savukārt pēc tam - arī masu medijiem. Eksperti detalizēti skaidroja, kādas ugunsdrošības sistēmas ēkā bija ierīkotas, pēc kādiem principiem tās darbojušās, un tostarp arī rādīja fotoattēlu, kas liecina - kāds patiešām bija atvēris ugunsdzēsības šļūtenes skapi, un arī šļūtene bija vilkta laukā, bet pēc tam iemesta atpakaļ.

Automātiski rodas jautājums, kas būtu šķetināms tālāk - vai pagrabstāvā bija novērošanas kameras un - vai tās fiksējušas šo nezināmo huligānu, kurš varbūt mašīnu bija izdomājis noskalot. Bet varbūt šļūteni kāds aizticis vēlāk, lai ietekmētu ekspertīžu rezultātus. Eksperti gan apgalvo, ka pults drošības sistēmu elektroniskā žurnāla datus policija bija nekavējoties izņēmusi, tieši tādēļ, lai neviens nemēģinātu tos mainīt. Tos viņi saņēmuši nesagrozītus.

Rīcība jāvērtē tiesā

Šī ir neatkarīga ekspertīze, taču tās pasūtītājs ir SIA Maxima Latvija, un rezultāti ir uzņēmumam labvēlīgi. Prezentācijā vācu eksperti saņēma jautājumu, vai viņiem var uzticēties un cik neatkarīgi no pasūtītāja viņi ir savos spriedumos. K. Katcingers uz to atbildēja: «Mēs savu ekspertīzi veicām pēc labākās sirdsapziņas un ticības. Mēs esam arhitekti!» Vienalga - rasē mājas vai ugunsdrošības sistēmas, viņu atbildība ir stingri reglamentēta. Taujāts, vai veikala drošības darbinieki un signalizāciju apkalpojošā uzņēmuma cilvēki bija rīkojušies pareizi - atbilstoši drošības instrukcijām un loģikai -, eksperts no komentāriem atturējās. Šis neesot bijis konkrētās ekspertīzes jautājums. Viss atkarīgs no konkrētās valsts normatīvajiem aktiem un spriežams tiesai.

Vācieši ekspertīzi veikuši no 2013. gada 13. decembra līdz 2015. gada 20. martam. Tikai tagad pasūtītājs nolēmis publiskot šos rezultātus. Uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris skaidro, ka vispirms bija nepieciešams tos iesniegt tiesā un arī vienoties ar ekspertiem par atkārtotu ierašanos Latvijā. Nepieciešamības gadījumā viņi arī dosies izskaidrot rezultātus tiesā. Dzīvesgājuma apraksti liecina, ka šaubām par abu vācu ekspertu profesionālo pieredzi nav vietas. Abi strādā vadošos vācu inženierijas uzņēmumos, kas sniedz pakalpojumus ļoti respektabliem klientiem.

Cita lieta, ka nepieciešamība pēc šāda mēroga un smaguma ekspertīzes ir ārkārtīgs retums, tāpat kā šāda pieredze.

NOTIKUMU HRONOLOĢIJA

21.11.2013.

16.21. Ugunsgrēka vadības panelis aktivizējas.

Signāls nāk no sūkņu stacijas, kas atrodas pazemes autostāvvietā.

Ugunsgrēks ēkā netiek konstatēts. Mēģinājumi atjaunot ugunsdrošības vadības paneļa darbību

16.34. Apsardzes darbinieks zvana uzņēmumam SIA Vesmann (ugunsdrošības sistēmas tehniskās apkopes uzņēmums)

17.02. Ierodas uzņēmuma SIA Vesmann pārstāvis, un tiek veikta ugunsgrēka trauksmes sistēmas pārbaude

17.05. SIA Vesmann pārstāvis nošķir signālu no sūkņu stacijas un veic sistēmas atjaunošanu:

Tīkla sadales telpā tiek izslēgta dūmu aizvadīšanas sistēma

Servera telpā tiek atiestatīta automātiskās balss izziņošanas sistēma

Tiek izslēgts ūdens sūknis

Noliktavas telpu vēdināšanas telpā tiek pārbaudīta ūdens noplūde uz grīdas, tiek ieslēgta ventilācijas sistēma

Ugunsdzēšanas šļūtenes skapja pārbaude - skapja durvis nav atbilstoši aizvērtas

Sistēma uztur ugunsgrēka trauksmes funkcijas. Ugunsgrēka gadījumā ugunsgrēka trauksmes un noteikšanas sistēma darbotos atbilstoši.

17.44. Pirmais jumta nogruvums

19.04. Otrais jumta nogruvums

Visticamākā hipotēze, kāpēc bija ugunsgrēka trauksme 21.11.2013.

Kāds apakšzemes autostāvvietā atvēra vienu no ugunsdzēšanas šļūteņu skapjiem un tieši pēc tam izņēma ugunsdzēšanas šļūteni - iespējams, lai iegūtu ūdeni. Viņi varēja neapzināties, ka ugunsdzēšanas šļūtenes bija daļa no sausās ugunsdzēšanas sistēmas. Tā kā cauruļu sistēmā pazeminājās spiediens un sāka darboties trauksmes sirēna, šīs personas nekavējoties aizvēra krānu un ievietoja ugunsdzēšanas šļūteni atpakaļ skapī. Šāda notikumu gaita varētu izskaidrot, kāpēc ugunsdzēšanas šļūteņu skapis nebija atbilstoši aizslēgts un 5. un 6. līnijas (ugunsdzēšanas šļūtenes) bija atvērtas un aktivizēja ūdens sūkni (kurš atradās dzīvojamās ēkas pagrabā), kas nosūtīja signālu uz ugunsdrošības sistēmas vadības paneli.

Avots: Ekspertu prezentācija