Rīga, 24.aug., LETA. ASV kongresmeņi šodien tikšanās laikā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) apliecināja stingru un nemainīgu ASV atbalstu Latvijas drošībai, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Rinkēvičs tikās ar septiņu ASV kongresmeņu delegāciju, kas Latvijā ieradusies ASV Kongresa Bruņoto spēku komitejas dalībnieka Krisa Gibsona vadībā.
Sarunā ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē regulāras ASV administrācijas un Kongresa pārstāvju vizītes reģionā un īpaši Latvijā, jo tām ir ne vien praktiska, bet arī simboliska nozīme. Gibsons norādīja, ka ASV Kongresa delegācijas vizītes mērķis ir akcentēt gan ASV Republikāņu, gan Demokrātu partijas stingru atbalstu ASV viceprezidenta Džo Baidena Latvijā paustajam par ASV nemainīgo nostāju NATO principu un apņemšanos ievērošanai saistībā ar NATO Vašingtonas līguma 5.pantu.
Kongresa pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto valsts aizsardzības un starptautiskās drošības stiprināšanas jomā, tostarp Latvijas apņemšanos palielināt aizsardzības izdevumus, kā arī Latvijas sniegto ieguldījumu, piedaloties kopīgās NATO starptautiskās militārās misijās ārvalstīs. Tāpat tika uzsvērta Latvijas bruņoto spēku izcilā sadarbība ar ASV Mičiganas Nacionālo gvardi. ASV Kongresa delegācija sarunā arī atzina, ka Latvijas kā OECD dalībvalsts statuss apliecina valsts ekonomisko briedumu.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvija dalību OECD nav uzskatījusi par pašmērķi, bet gan instrumentu turpmākai uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ekonomikas attīstībai. Iestāšanās process ir bijis spēcīgs stimuls, lai veiktu reformas Latvijas sabiedrībai un tās drošībai svarīgos jautājumos.
Runājot par drošības politikas un valsts aizsardzības jautājumiem, ministrs uzsvēra, ka Latvija pilda savus mājasdarbus, stiprinot valsts aizsardzības spējas, - 2% no iekšzemes kopprodukta tiks sasniegti līdz 2018.gadam.
Sarunas laikā tika pārrunāti arī aktuālie starptautiskās un reģionālās drošības jautājumi, tostarp Krievijas īstenotā agresija Ukrainā, tās ietekme uz drošības situāciju reģionā un eiroatlantiskajā telpā, kā arī ES un ASV sankciju politika iepretim Krievijai. Tāpat notika viedokļu apmaiņa par sadarbības stiprināšanu ar Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, Sīrijas krīzi, kas ir izraisījusi lielāko migrācijas vilni kopš Otrā pasaules kara, bēgļu krīzes jautājumu, ES nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās, kā arī par enerģētiskās drošības un diversifikācijas jautājumiem.
Abas puses bija vienisprātis, ka ir būtiski stiprināt valstu ekonomisko sadarbību, tostarp veicinot regulāras uzņēmējdarbības vizītes. Tika atzīts, ka Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības līguma jeb TTIP noslēgšana stiprinātu ne tikai ES un ASV ekonomisko sadarbību un investīciju piesaisti, bet tam būtu arī ģeopolitiska nozīme.
