Tikai dažos policijas iecirkņos ir atbilstošas telpas vardarbībā cietušo bērnu un liecinieku pratināšanai, bet visbiežāk noziegumu upurus iztaujā turpat izmeklētāju darba kabinetā.
Tāpat tikai daļā pratināšanu tas notiek psihologa klātbūtnē, lai gan bērna, īpaši - vardarbībā cietušā, interesēs ir viņu iztaujāt iespējami saudzīgākā veidā un tā, lai pratināšanu nevajadzētu atkārtot un saruna ar bērnu būtu pietiekami spēcīgs pierādījums izmeklēšanā un tiesas procesā.
Par nepieņemamu šo situāciju uzskata tiesībsargs, kas veicis pārbaudes lietu par nepilngadīgo cietušo un liecinieku nopratināšanu. Kā piemēru tiesībsargs Juris Jansons min situāciju, ka policijas iecirknī bērnu pratina darba telpās, ko izmanto vairāki policisti, vai telpās, kuras ir «gaišās krāsās», bet līdz tām bērnu ved pa tumšu gaiteni, garām aizturēto kamerām ar restēm...
Cietušo bērnu vairāk
Tikai sešu mēnešu laikā šogad noziegumos cietis 281 bērns un vairāk nekā trešā daļa bērnu cietuši no seksuālās vardarbības, bet 25 procenti no cietsirdīgas un vardarbīgas apiešanās. 108 bērni cietuši savās ģimenēs, savā dzīvesvietā, norāda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Runājot par lietu izmeklēšanu, konkrēti - nepilngadīgo pratināšanu, viņš uzsver, ka nav tādu kriminālprocesu, kuros viss būtu tikai labi vai tikai slikti. Tā kā policija ir valsts finansēta iestāde, tai jāizdzīvo ar piešķirto naudu - gan psihologu piesaistei, gan telpu pielāgošanai bērnu iztaujāšanai, gan video un audio ierakstu veikšanai.
Kā situāciju kopumā redz tiesībsargs, kas veicis pārbaudi, apzinot situāciju piecu reģionu policijas iecirkņos, kuros nonāk cietušie bērni? Tiesībsargs pievērsis uzmanību diviem svarīgiem aspektiem - bērnu nopratināšanai atbilstošās telpās un to pieejamībai, kā arī pratināšanai ar speciālistu palīdzību (vai psihologs tiek pieaicināts un vai bērnu nopratināšana tiek veikta pēc speciālas metodikas, kas īpaši svarīga dzimumnoziegumos). No tiesībsarga apkopotās informācijas izriet, ka Latvijā netiek nodrošinātas atbilstošas telpas nepilngadīgo pratināšanai. Pašlaik bērnu izvaicāšana notiek policijas iecirknī, kas nav labākā vieta bērna izvaicāšanai, jo tam neatbilst ne telpas, ne infrastruktūra. Pat ja konkrētā telpa ir gaiša un tajā ir mīkstās mēbeles, bērnu atved uz policijas iecirkni, kur, bērna izpratnē, ved tikai noziedzniekus, atsevišķos iecirkņos jāiet garām kamerām vai pa tumšu gaiteni.
Pratina darba kabinetos
Apkopojot Valsts policijas reģionālo pārvalžu sniegto informāciju par nepilngadīgo liecinieku un cietušo pratināšanu kriminālprocesā, noskaidrots, ka Rīgas reģiona pārvaldes teritoriālajos policijas iecirkņos nav specializēti iekārtotu telpu, kas paredzētas nepilngadīgo cietušo un liecinieku pratināšanai. Bērnu pratināšana lielākoties notiek izmeklētāju darba kabinetos, taču Rīgā policija ir arī noslēgusi līgumu ar uzņēmumu, kas nodrošina telpu un psihologa pakalpojumus izmeklēšanā, taču, kā norāda paši policisti, specializētās telpas bērnu pratināšanai ir jāpiesaka aptuveni četrus mēnešus (!) iepriekš. Triju reģionu atsevišķos policijas iecirkņos ir atsevišķas telpas bērnu nopratināšanai, bet Latgales reģiona pārvaldē ir seši iecirkņi, un nevienā no tiem nav speciāli aprīkotu telpu bērnu nopratināšanai. Pārbaudes lietā gan arī secināts, ka var būt izveidotas atsevišķas telpas, taču tas nenozīmē, ka tā ir piemērota bērnu pratināšanai. Vairāki iecirkņi izmanto krīžu centru telpas, kurās iztaujāt bērnus. Daudzos iecirkņos nemaz nav iespēju veikt video vai audio ierakstu, taču no nākamā gada tas izmeklēšanā būs obligāti.
Vajag psihologu vai nevajag?
Tiesībsargs J. Jansons uzsver, ka vide, kādā bērnu iztaujā, ir svarīga, taču otra būtiska lieta ir veids, kā to dara, un vai piesaista psihologu, un vai tas ir pieejams jebkurā laikā, kad noticis noziegums pret bērnu. «Ja bērnam par notikušo jāstāsta vairākas reizes un katru reizi citam speciālistam, notiek bērna atkārtota pakļaušana vardarbībai,» saka ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons, «90 procentos gadījumu, kad bērns cietis no seksuālas vardarbības, viņš pāridarītāju pazīst vai tas ir kāds no ģimenes locekļiem. Bērnam tā ir liela trauma, jo vairs nav kam uzticēties. Tas ir jāņem vērā bērna izjautāšanā, jo ar bērnu jāizveido emocionāla saite.»
Kriminālprocesa likums pieļauj izvēli - pieaicināt psihologu, jautāt tā viedokli vai ne. Taču tiesībsargs pārbaudē secinājis, ka izmeklētāji nereti izvairās gan no pratināšanas ar psihologa starpniecību, gan videoliecību veikšanas, jo tas «nav ērti un ekonomiski». J. Jansons secina, ka šāda prakse nav pieļaujama, jo nenodrošina īpašu aizsardzību bērniem, un ierosina noteikt kā pienākumu izmeklētājiem noskaidrot psihologa viedokli. Pārbaudē atklājās, ka ir policijas iecirkņi, kuri reti vai nekad nepieaicina psihologu...
Ceļā uz Bērnu māju
Vardarbībā cietuša bērna interesēs būtu, lai pratināšana notiek vienu reizi, tā tiek dokumentēta un to veic speciāli sagatavots profesionālis. Kā piemēru centra Dardedze juriste Laura Ceļmale min Bērnu mājas modeli. «Bērnu iztaujā īpašā telpā, taču interviju citā kabinetā novēro visi speciālisti, kuri šajā lietā ir iesaistīti, proti, nevis bērns tiek vadāts uz policiju, bāriņtiesu, sociālo dienestu, tiesu mediķa kabinetu, bet visi speciālisti sabrauc pie bērna,» stāsta juriste. Šāds modelis darbojas daudzās valstīs, un to ievieš arī Igaunijā un Lietuvā. Šajā pašā namā, kas no ārpuses atgādina privātmāju, bērnam var veikt arī medicīnisko pārbaudi. «Vardarbības, īpaši seksuālās, gadījumos mūsdienās medicīnisku pierādījumu ir arvien mazāk, galvenais pierādījums ir bērna liecība, tāpēc ir tik liela nozīme, kā mēs bērnu iztaujājam,» uzsver L. Ceļmale. Tieši Dardedze aktualizējusi jautājumu par cietušo bērnu pratināšanas apstākļiem, jo saprata, ka starp labo praksi, kā jāstrādā ar cietušiem bērniem, un reālo dzīvi ir dziļa aiza. L. Ceļmale uzsver, ka problēma ir ne tikai telpu noformējumā, bet arī - vai tiek izmantota bērnu saudzējoša pratināšanas taktika. Drīzumā Bērnu mājas modeli varētu ieviest arī Latvijā, jo Noziedzības novēršanas padomes sēde par to vienojusies sanāksmē jūnijā.
Noziegumos cietušo bērnu skaits Latvijā
• 2016. gada sešos mēnešos cietis 281, kas ir par 55 vairāk nekā šajā laika posmā pērn
• 32,4% bērnu cietuši noziegumos, kas saistīti ar tikumību un dzimumneaizskaramību
• 26,3% gadījumu bērni cietuši noziegumos, kas saistīti ar mantisko nodarījumu
• 24,5% noziegumu, kas saistīti ar cietsirdību un vardarbību
Avots: Valsts policija
