Tā vietā, lai palīdzētu puisim, kurš pirmajās minūtēs viens pats sniedza pirmo palīdzību vairākiem avārijā cietušajiem, garāmbraucēji lēnām ripināja garām, kāds bembists pat uztaurēja. Un neviens neapstājās. Varbūt tāpēc, ka ārā stipri lija.
Jānis Eglītis tovakar feisbukā ierakstīja rūgtus vārdus: «Visi garāmbraucēji filmēja un fotografēja, bet neviens nepiestāja pat, lai apjautātos, vai nepieciešama palīdzība, brīdī, kad zēnu mēğināju noturēt pie dzīvības.
Izanalizējiet savus video mājās, iespējams, sniedzu nekvalitatīvu pirmo palīdzību, un varēsiet iemest šeit kādu komentāru par to.»
Tētis vienkārši aizmiga
Jānis pats ir policists. Viņš zina, kā sniegt pirmo palīdzību. Zina, kurš cietušais pirmais jāglābj, kuru nedrīkst kustināt, kuru vajag ietīt folijā, ar kuru vajag vienkārši parunāt. Tikai jāsaprot, ka viens cilvēks vienlaikus visu darīt nevar. Var jau būt, ka konkrētajā gadījumā tas nebija izšķiroši. Ātrie ieradās tiešām ātri - sešas minūtes pēc izsaukuma. Atdzīvināt puiku centās divas brigādes. Diemžēl nesekmīgi. Taču pirms tam - šo sešu minūšu laikā salīdzinoši blīvā satiksmē uz Jelgavas apvedceļa atradās tikai viens uz cilvēcisku līdzcietību spējīgs cilvēks.
Pirmdien ap pusdienlaiku Jānis bija ceļā mājup no Lietuvas. Avārija bija notikusi pie pagrieziena uz Ozolniekiem un Brankām. Pašu sadursmes brīdi viņš neredzēja, bet tas noticis tikko. Avarējušās mašīnas vēl kūpējušas. DAF autofūre un Hyundai universālis, kurā braukusi ģimene no Krievijas. Puisītim 11 gadu, meitiņām 5 un 14. Tēvs, māte.
Mazāk cietusī meitene, kuru Jānis iesēdināja sildīties savā mašīnā, vēlāk stāstīja, ka braukuši mājās no atvaļinājuma. Tētis bija noguris. Vienkārši aizmiga pie stūres.
Zēns vēl elpoja
Smagās mašīnas šoferis vispirms centies raut pa labi uz ceļa nomales pusi, taču vieglā mašīna trajektoriju nemainīja. Tad smagais metis pa kreisi. Tomēr no sadursmes izvairīties nav izdevies. Brīdī, kad Jānis piesteidzies, visi, ieskaitot smagās mašīnas šoferi, bija šokā. Māte, abas meitenes. Tēvs kratīja smagi cietušo puiku un kliedza, domājot, ka dēls jau miris. Kliedza arī māte. Jānis šoka stāvoklī esošo tēvu pastūma malā, jo acīm redzams bijis, ka zēnam ir smaga muguras trauma. Viņš vēl krampjos raustījies, ādas krāsa bija burtiski zila. Jānis sāka mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. Šķitis, ka puika uz to brīdi atsāka elpot. Starp zobiem viņam vēl iegrūda pildspalvu, lai elpa neaizkrīt. Meiteni, kura bija vairāk cietusi, Jānis neļāva kustināt, bet apsedza ar foliju. Lija lietus, visi burtiski drebējuši no aukstuma un uztraukuma. Raudājuši, klieguši. Un tad jau klāt bija pirmā ātrās palīdzības brigāde, pārņemot cietušo glābšanu. Bērnu māte visu šo laiku bija nomodā - padevās un noğība tikai, kad visi bērni jau bija aizvesti prom - puika uz morgu, meitenes uz slimnīcu. Ceturtā uz notikuma vietu atbraukusī mediķu brigāde sirds masāžu un elpināšanu veica viņai pašai.
Un visas šīs drāmas laikā cilvēki lēnām brauca garām un aizrautīgi filmēja. «Vienkārši baiga attieksme,» saka Jānis Eglītis.
Jāpalīdz, nevis jābildē
Mediķi allaž uzsver, cik svarīga kritiskās situācijās ir līdzcilvēku atsaucība. Cik svarīgi ir nekavējoties palīdzēt cilvēkam, kurš ir nobijies, kuram sāp. Un sevišķi jau pie smagām traumām, asiņošanas, bezsamaņas tas ir dzīvības vai nāves jautājums. Diemžēl pat ārsti ne vienmēr un ne visiem spēj palīdzēt - ja traumas nav savietojamas ar dzīvību, kā šajā gadījumā. Taču no filmēšanas un fotografēšanas gan nevienam labāk nepaliek. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola stāsta, ka reizēm šādi filmētāji pat traucē ārstiem darīt viņu darbu, fiziski aizšķērsojot ceļu, un tādējādi rada papildu risku nākamajai nelaimei. Turklāt maldīgi ir domāt - ko tad es, es jau neko neprotu un nekā nevaru palīdzēt. Ārsti arī pa tālruni var soli pa solim diktēt, kā rīkoties, kā sniegt palīdzību, ja vien zvanītājs pats ir adekvāts. Turklāt pa laikam gadoties situācijas, kad nelaimes gadījumam ir daudz liecinieku, internetā daudz bilžu un prikolīgu video, bet glābšanas dienestiem neviens nav atjēdzies piezvanīt, uzskatot, ka to gan jau noteikti kāds cits būs izdarījis. Bet izrādās, tā domājuši visi.
