Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Ingas Koļegovas devība izraisa aizdomas

VISI SAVĒJIE. Ierēdne un uzņēmēja Inga Koļegova (no kreisās) ceturtdien Latvijas Darba devēju konfederācijā stādījās priekšā tās prezidentam Vitālijam Gavrilovam un savam kolēģim kokapstrādes nozarē, a/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētājam Uldim Biķim. Līdzās V. Gavrilovam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola © F64

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova savu pārsēšanos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores krēslā kārto no pamatdarba brīvajā laikā – atvaļinājumā, kas palīdz viņai būt nesastopamai un neizjautājamai par viņas uzņēmējdarbību.

I. Koļegovas kļūšana par šobrīd vienīgo un ticamo kandidāti uz VID ģenerāldirektores amatu ir izraisījusi viņas ilgu gadu laikā rakstīto valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju studēšanu. Tas pats attiecas uz viņai piederošā uzņēmuma Pallogs bilanču pētīšanu. Pirmais iespaids par šiem dokumentiem tāds, ka tie ne ar ko būtisku neatšķiras no līdzīgiem sacerējumiem kādreizējā VID darbinieka Roberta Dirnēna izpildījumā. To publiskošana izrādījās iepriekšējās VID vadītāju komandas beigu sākums un, iespējams, pavēra uz VID ceļu I. Koļegovai. Tas gan ir tikai iespaids, kuru I. Koļegova varētu izkliedēt, lai gan viegli nebūs. Pieņemsim, ka viņai vajadzīgs laiks līdz atvaļinājuma beigām 1. augustā, lai sakopotu drosmi, spēkus un varbūt arī dokumentus, kas atsaistītu viņu no aizdomām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tādā gadījumā paliktu tikai rūgtums par augstā amatā esošas ierēdnes deklarāciju aizpildīšanas paviršību jau tādā pakāpē, ka to var sākt saukt par nicību pret valsti, kurā viņa tik brīnišķīgi iekārtojusies. Ceturtdien sāka šķist, ka laiks vajadzīgs arī finanšu ministrei Danai ReiznieceiOzolai, lai vēlreiz pārdomātu nepieciešamību uzņemties atbildību par I. Koļegovu pēc ministres iepriekš daudzkārt atkārtotā attiecībā uz VID iepriekšējiem vadītājiem, ka «pār VID kritusi milzu šaubu ēna, kas mazina cilvēku vēlmi maksāt nodokļus» (konkrētie vārdi no šā gada 18. februāra Neatkarīgās).

I. Koļegova jau ilgus gadus ir ierēdne tādos amatos, kuru pildītājiem jāatskaitās par savām finansēm. Apmēram tikpat ilgi viņa ir arī apskaužami veiksmīga uzņēmuma Pallogs līdzīpašniece. Sakritība starp viņas kāpšanu pa karjeras kāpnēm un uzņēmuma apgrozījuma un peļņas izaugsmi ir tik apbrīnojami precīza, ka jāsaņemas, lai noticētu, kā tā taču ir tikai sakritība. Firmas.lv datubāze rāda, ka uzņēmumu 2004. gadā dibinājis I. Koļegovas brālis Māris Zudāns uz pusēm ar Elmāru Švirkstu. Jau nākamajā gadā M. Zudāna kapitāls nezin kādā veidā nonācis pie viņa māsas, kurai patiešām piemīt liels ķēriens uz uzņēmējdarbību. Vispirms viņa atstāja brāli par uzņēmuma vadītāju un tagad pārmaiņus aizdod un dāvina brāļa ģimenei naudu, ko brālis kā uzņēmuma vadītājs izmaksā māsai kā uzņēmuma īpašniecei dividendēs. Sarunās pie šīs plašās un draudzīgās ģimenes galda noteikti visiem ir skaidrs, kā un kāpēc starp šiem cilvēkiem un viņiem piederošām firmām sadalīts kopā pusotrs miljons eiro vai kāpēc Inga aizdevusi brāļasievai Lienei naudu vispirms mājas pirkšanai un pēc tam celšanai. Jautājumi rodas par jucekli šo darbību dokumentēšanā I. Koļegovas deklarācijās.

Bez I. Koļegovas prasmes saņemt, lai atdotu, un atdot, lai saņemtu, viņai piederošam uzņēmumam noteikti neklātos tik lieliski, kā Firmas.lv liecina par pagājušo gadu. Proti, Palloga apgrozījums sasniedzis 11,7 miljonus eiro un peļņa - 985 135 eiro (gandrīz dubultojusies salīdzinājumā ar 2014. gadu). Sarūpējuši to visu 196 darbinieki, kas nozīmē, ka katrs no viņiem bagātinājis savus saimniekus ar 985 135/196 = 5026 eiro, kas palikuši pāri pēc algu un visiem citiem ražošanas izdevumiem, amortizācijas atskaitījumiem un nodokļiem. Uz to uzmanību jau vērsusi ekonomiste Jevgeņija Zaiceva, ka par vidējo algu uzņēmumā 2015. gadā uzrādīti 516,40 eiro jeb nedaudz vairāk kā 300 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. No vienas puses, tas iekļaujas stāstā par uzņēmumu, kas ražo paliktņus. Iespējams, ka pat Pierīgā, kur pierakstīts uzņēmums, cilvēki par šādu algu sanaglo 2-3 dēļus, ja neko vairāk viņi neprot. No otras puses, pārāk viegli un vilinoši ir nopelnīt miljonu ar šādu produkciju un nepilniem pāris simtiem spējās ierobežotu cilvēku. Vai tiešām pasaulē nepastāv konkurence starp šādiem ražotājiem pat pēc norādes uz Eiropas Savienības muitas barjerām pret dēļu naglotājiem Sibīrijas taigā un Brazīlijas džungļos? Varbūt tomēr šāda konkurence ir un peļņas nav, bet toties «ir iespējama algas saņemšana konvertos un ir redzams šīs kreisās naudas avots - dividendes, no kurām regulāri atsakās uzņēmuma īpašnieks», kā pieļauj J. Zaiceva.

Labākajā gadījumā M. Zudāns un E. Švirksts uzaicinās ciemos uz uzņēmumu Pallogs un parādīs, ka nekas tur nav tā, kā pēc viņu atskaitēm var spriest. Viņiem taču vajadzētu būt visvairāk ieinteresētiem, lai piepildās Ministru prezidenta Māra Kučinska vārdi, ka «šaubas par VID ģenerāldirektora amata pretendentes nodokļu nomaksu ir jānovērš». Atbilstoši Ministru prezidenta teiktajam, «ja tur būtu kaut mazākā nelikumība, tad, protams, ka tāds kandidāts arī nevar būt».