Kopš "Parex bankas" restrukturizācijas 2010.gada augustā, kad tika nodalīti un "Revertā" atstāti tikai problemātiskie aktīvi ar ilgstošām likviditātes un maksātnespējas problēmām, "Reverta" atguvusi 704 miljonus eiro, kas ir 63% no visiem "Revertā" atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, intervijā aģentūrai LETA sacīja problemātisko aktīvu pārvaldītājas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.
Viņa vērtēja, ka tas ir ļoti būtisks sasniegums.
Līdz šim valsts dažādu maksājumu veidā no "Revertas" atguvusi 641 miljonu eiro, no kā 397 miljoni eiro ir tiešais maksājums Valsts kasē, bet otra daļa - atbrīvojums no valsts galvojuma sindicēto parādu nomaksai.
Vaicāta, cik daudz līdzekļu "Revertai" vēl varētu izdoties atgūt, Deglava skaidroja, ka tas atkarīgs no atlikušo aktīvu pārdošanas procesa un tiesvedībām. Marta beigās "Revertas" rīcībā palikušais portfelis bija 139 miljoni eiro. Tas ir aktīvu kopums, kas vēl jāizstrādā un ir pieejams pārdošanai. Nedaudz vairāk kā ceturtā daļa no portfeļa ir nekustamie īpašumi, bet pārējais ir izsniegtie kredīti jeb prasījuma tiesības. Papildus tam ir celtas prasības pret bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem un valdes locekļiem 234 miljonu eiro apmērā.
Pašlaik "Revertas" grupas nekustamo īpašumu portfelī ir virs 100 vienībām, no tām 15 nekustamā īpašuma objekti ir Lietuvā, viens - Krievijā. No nekustamā īpašuma portfeļa struktūras puse ir zemes īpašumi, bet otra puse - komercīpašumi, ieguldījumu īpašumi un privātmājas. Dzīvokļu ir ļoti maz.
Savukārt kredītportfelis ir neviendabīgāks. Zināma daļa no kredītportfeļa, no prasījuma saistībām joprojām ir Krievijā, lielākā daļa ir Latvijā, nebūtiska daļa - Igaunijā, saprātīga daļa - Lietuvā, informēja "Revertas" vadītāja.
Deglava skaidroja, ka nekustamo īpašumu pārdošana ir atkarīga no investoru intereses. Pašlaik pastāv gan ģeopolitiska, gan vispārēja nenoteiktība, un investoru interese par Latviju ir apsīkusi. Otrs faktors, kas jāņem vērā, ir tas, ka labākie aktīvi tika pārdoti pirmie, un palikušais ir mazāk pievilcīgs potenciālajiem investoriem.
"Ja runājam par to, kāpēc kādi aktīvi tik ilgi nav realizēti, tad jāņem vērā, ka runājam par tādu kredītu atgūšanu, kur parādnieks nevēlas vienoties vai arī veic likumīgas vai puslikumīgas darbības, lai novilcinātu parādu atmaksu. Tad mums jāvēršas tiesā, un tiesāšanās process Latvijā aizņem vidēji piecus līdz septiņus gadus. Ja to sākām 2010.gadā, tad tagad ir pirmie augļi. Ja sākām 2013.gadā, tad process vēl ir tikai vidū," sacīja Deglava.
"Revertas" vadītāja skaidroja, ka līdzekļu atgūšanu ietekmēja arī nekustamā īpašuma burbulis - ja savulaik bija izsniegts kredīts nekustamā īpašuma iegādei miljona eiro apmērā, tad tagad šī īpašuma vērtība ir zem 100 000 eiro.
Vaicāta, cik daudz līdzekļu no savulaik "Parex bankā" ieguldītā valstij neizdosies atgūt, Deglava sacīja, ka kopējais neatgūto līdzekļu apmērs ir Privatizācijas aģentūras jautājums, jo aģentūra redz kopainu - gan no bankas "Citadele", gan "Revertas" atgūtos līdzekļus. "Mēs varam runāt par to, ko esam izdarījuši. "Revertai" bija atstāts 1,1 miljards eiro, no kā esam atguvuši 704 miljonus. Par to varam stāstīt un atbildēt," rezumēja "Revertas" valdes priekšsēdētāja.
Kā ziņots, "Reverta" ir savulaik valsts pārņemtās "Parex bankas" mantojums. Pēc "Parex bankas" sadalīšanas "Revertas" portfelī tika atstāti zemas kvalitātes aktīvi ar ilgstošām atmaksas grūtībām. Eiropas Komisijas apstiprinātais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns paredz, ka "Revertas" darbība tiks izbeigta 2017.gada beigās.
Jūnija vidū valdība atbalstīja "Revertas" kredītportfeļa un nekustamā īpašuma apakšportfeļu pārdošanu, vienlaikus turpinot aktīvu izstrādi. Kredītportfeļa un nekustamā īpašuma portfeļa pārdošanas procesu palīdzēs organizēt konsultants.
Visa intervija ar Deglavu lasāma aģentūras LETA mājaslapā sadaļā LETA+ un biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".
