Tuvojoties dienestu vadītāju pilnvaru termiņa beigām, Ministru kabinets atkārtoti amatos apstiprinājis Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes līdzšinējos vadītājus. Tiesa, Intam Ķuzim nākamos divus gadus policija būs jāvada pretēji savām vēlmēm.
Pirmo reizi I. Ķuzis Valsts policijas priekšnieka amatā tika apstiprināts 2011. gada augustā, bet pirms tam viņš bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks - stājoties pie šā amata pienākumu pildīšanas, viņam tika piešķirta ģenerāļa pakāpe.
Saskaņā ar neoficiālu informāciju I. Ķuzis jau ilglaicīgi iekšlietu ministram paudis vēlmi pensionēties no valsts dienesta un sākt darboties privātajā biznesā. Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ģenerāļa vēlme bija nepatīkams pārsteigums, jo Vienotību pārstāvošais ministrs policijas rindās nesaskatīja I. Ķuzim cienīgu un situācijai valstī atbilstošu kandidatūru. Tādēļ, neraugoties uz ģenerāļa vēlmēm, ministrs viņu tomēr pārliecināja turpināt vadīt Valsts policiju vismaz pāris gadus. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ I. Ķuža pilnvaru termiņš atšķirībā no kolēģiem robežsardzē un glābšanas dienestā pagarināts tikai uz diviem gadiem.
Tiesa, valdības sēdē otrdien ministrs uzsvēra, ka termiņa pagarināšana tikai uz diviem gadiem nenozīmējot to, ka I. Ķuža pilnvaras pēc tiem nevar tikt pagarinātas.
Apliecinot gatavību turpināt vadīt policiju, I. Ķuzis klātesošos ministrus informēja, ka viens no galvenajiem viņa uzdevumiem nākamajos divos gados būs policijas izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana un divu jaunu struktūrvienību izveidošana - sevišķi smago ekonomisko noziegumu izmeklēšanas vienības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības izveide.
Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka, atslogojot Kārtības policiju, kurai vairs nebūs jāstrādā ar kriminālprocesu, tai tiks dāvāts vairāk laika, lai iecirkņa inspektori varētu pievērsties preventīvo pasākumu veikšanai. Savukārt reaģējot uz saasinājušos situāciju visā Eiropā, reģionos tiks veidotas Valsts policijas sevišķo uzdevumu bataljona filiāles. «Lai arī reģionos, ne tikai galvaspilsētā, varētu reaģēt uz kaut kādām masu nekārtībām,» saka R. Kozlovskis.
Uz pieciem gadiem tika pagarināts glābēju vadītāja Oskara Āboliņa pilnvaru termiņš. Viņš dienestā sāka strādāt jau 1992. gadā, kļūstot par Rīgas pilsētas pārvaldes Centra rajona nodaļas ugunsdzēsēju. Arī viņš dienesta vadītāja amatā sāka strādāt 2011. gadā.
Nākamajos piecos gados O. Āboliņš iecerējis pastiprināti pievērsties dienesta materiālā nodrošinājuma pilnveidošanai.
Viņš uzsver, ka jāstrādā pie glābēju darba apstākļu uzlabošanas un materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidošanas. Tomēr kopumā, pēc viņa teiktā, pašreizējā situācija ir ļoti labvēlīga un nevar sūdzēties par līdzekļu trūkumu.
Uz tādu pašu termiņu pilnvaras tika pagarinātas arī līdzšinējam Valsts robežsardzes vadītājam Normundam Garbaram. Līdzīgi kolēģiem no policijas un glābšanas dienesta arī viņš amatā stājās 2011. gadā. Līdz tam viņš vadīja robežsardzes Rīgas pārvaldi.
N. Garbars atzīst, ka robežsardzi uzņēmies vadīt ļoti sarežģītā laikā, kad Latvijas robežu nelegāli šķērso aizvien vairāk personu. Lai stabilizētu situāciju uz robežas, nepieciešams atrast valsts iespējām piemērotākos risinājumus, jo pilnīgi visu iecerēto robežas stiprināšanas projektu pabeigšana vismaz tuvākajos divos gados neesot iespējama.
«Pašreizējā prioritāte ir atrast saprātīgus risinājumus robežas nodrošināšanai un uzraudzībai,» saka robežsardzes vadītājs.
