Bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska nodibinātās Demogrāfisko lietu padomes pastāvēšanas laikā valsts zaudējusi simts tūkstošus iedzīvotāju.
Demogrāfisko lietu padome tika izveidota 2011. gada vasarā, kas nozīmē, ka kopš tā laika pagājuši tieši seši gadi. Šāds laika posms neskaitās ne starp ilgajiem, ne tā sauktajiem apaļajiem, kas rosina cilvēkus un arī institūcijas rīkot svinības. Tomēr šī jubileja izceļas ar iespaidīgu un apaļu skaitli - ar simts tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri padomes pastāvēšanas laikā izgaisuši no valsts ne vien miera, bet it kā saimnieciskās dzīves augšupejas gados.
Demogrāfisko lietu padomes darbībai Neatkarīgā ir sekojusi kopš tās nodibināšanas. 2011. gada 5. jūlijā avīze pastāstīja, ka padomes dibināšanas jeb atklāšanas sēde notikusi jau 3. jūnijā, taču pēc tam Ministru prezidentam kopā ar viņa preses sekretāru Mārtiņu Panki vajadzēja veselu mēnesi, līdz viņi spēja paskaidrot Neatkarīgajai, kas padomei padomā: «Šobrīd galvenais darbības virziens ir Latvijas iedzīvotāju izceļošanas mazināšana un ārzemēs strādājošo stimulēšana atgriezties Latvijā» utt. Demogrāfijas lietu padome tādējādi izrādījās imigrācijas vai reemigrācijas padome.
Pašreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis ir ne vien iesēdies V. Dombrovska un Laimdotas Straujumas iesildītajā Demogrāfisko lietu padomes priekšsēdētāja krēslā, bet arī licis izveidot Demogrāfisko lietu centru, ko vada Saeimas deputāts Imants Parādnieks.
Neticami, bet fakts, ka Demogrāfisko lietu padome var atskaitīties par pozitīviem demogrāfiskajiem rādītājiem, kas fiksēti laikā pēc padomes izveidošanas. Šo rādītāju nepārtrauktā uzlabošanās mierīgi sadzīvo ar valsts iedzīvotāju skaita nepārtraukto sarukumu. Rādītāju uzlabošanās kvintesence ir dzimstības pieaugums, par ko Centrālā statistikas pārvalde nupat kā sniedza kārtējo liecību: «2016. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits - 10 943 bērni - ir par 224 mazuļiem jeb 2% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.» Galvenais ir tas, ka šāds pieaugums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas. Neko vairāk no padomes arī prasīt nevar, jo cilvēku bērni dzimst tikai pēc iznēsāšanas laika deviņu mēnešu garumā. Ja lūkojamies dzimstības datos apkopojumā pa ceturkšņiem, tad pavērsiens no ilgstoša samazinājuma katrā nākamajā ceturksnī pret to pašu ceturksni iepriekšējā gadā parādās jau 2012. gada 1. ceturksnī kaut pa dažiem desmitiem jaundzimušo. Tālāk 2. ceturksnī pieaugums sasniedz jau vairākus simtus pāris jaundzimušo, un tā tas turpinās gadu no gada līdz šai baltai dienai. Ceturkšņu rezultāti summējas gada rezultātos un tiek paspilgtināti arī ar dzimstības koeficientu pieaugumu. To jēga ir parādīt, ka palielinās bērnu skaits vidēji statistiskai sievietei, nevis sieviešu kopskaits caurmērā auglīgā vecumā.
Līdzīgi var atskaitīties arī par cilvēku mehāniskās kustības izmaiņām, ja atceramies par Demogrāfisko lietu padomes pieteikumu 2011. gada vasarā. Pat ja summārā emigrācija nav apturēta, tā tomēr uzreiz pēc padomes dibināšanas saruka divkārtīgi no -20 077 cilvēkiem 2011. gadā līdz - 11 860 cilvēkiem 2012. gadā utt. līdz -8652 cilvēkiem 2014. gadā. 2013. gadā un 2015. gadā migrācijas izmaiņas pat pārmetās neliela imigrācijas pieauguma virzienā, bet būsim saprotoši par to, cik daudz vilinājumu Latvijas iedzīvotājiem piedāvā visa plašā pasaule.
Kā pazaudēt 100 tūkstošus
Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums no 2 miljoniem 60,6 tūkstošiem 2011. gada jūnijā līdz vienam miljonam 961,6 tūkstošiem šā gada jūnijā
2011. gada jūnijs
2 060,6
2012. gada jūnijs
2 034,7
2013. gada jūnijs
2 014,2
2014. gada jūnijs
1 996,1
2015. gada jūnijs
1 978,5
2016. gada jūnijs
1 961,6
