Valdībai pieejamā budžeta ietvaros būtu jāpiešķir augstāka prioritāte veselības aprūpei, jo pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem budžeta izdevumu līmeņiem veselības aprūpei Eiropā, secina Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperti.
Pat tad, ja veselības jomai novirzītu 12 procentus no budžeta ieņēmumiem, tas vienalga būtu zem Eiropas Savienības vidējā izdevumu līmeņa medicīnai.
Pārskatā par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā un izaicinājumiem starptautiskās pieredzes kontekstā eksperti norāda, ka Latvijai būtiski jāpielielina valsts finansējums veselības aprūpei. PVO iesaka paredzēt vismaz 12 procentus valsts kopbudžeta ieņēmumu veselības aprūpei, kas joprojām būtu zem ES vidusmēra, bet būtu salīdzināmi ar Igauniju un Lietuvu (Latvijā pašlaik tiek novirzīti 9,8 procenti). Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka septiņu gadu laikā veselības aprūpes finansējums ir jāpalielina līdz 14 procentiem no valsts budžeta, bet 12 procenti būtu pats minimums. PVO skatījumā augstākas prioritātes piešķiršana veselības aprūpei varētu mazināt plaisu starp Latviju un salīdzināmām valstīm Eiropas Savienībā un ārpus tās.
Cita rādītāja griezumā - finansējums no iekšzemes kopprodukta (IKP) veselības aprūpei Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4 procentiem, savukārt Latvijā finansējums ir 2,9% no IKP. «Tas nozīmē, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei ir būtiski mazāks pat par pašu mazāko, kāds ir jebkurā no OECD valstīm,» saka veselības ministre.
Bez apņemšanās paaugstināt budžeta izdevumus veselības aprūpei, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, kas paredzētu ikmēneša maksājumu noteiktā apjomā, nenodrošinās ieguvumus, un rezultātā pasliktināsies iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, secina PVO. Ja sistēmu balstīs uz iedzīvotāju iemaksām, atsevišķas iedzīvotāju grupas tiktu izslēgtas no publiskās veselības aprūpes sistēmas. Kā pozitīvu risinājumu PVO redz priekšlikumu daļu no pašreizējām sociālās apdrošināšanas iemaksām novirzīt veselības aprūpes vajadzībām. Šādai pieejai ir nodokļu politikas reformas raksturs, un nebūtu jāgroza noteikumi par pakalpojumu pieejamību, kā arī jādala pakalpojumu kopums. Uzlabojoties fiskālajai telpai, valdība viegli varētu palielināt šo veselības aprūpes vajadzībām iezīmēto maksājumu daļu bez īpašām administratīvajām izmaksām.
PVO eksperti vērtējuši arī Latvijas Bankas piedāvājumu radīt konkurenci starp Nacionālo veselības dienestu un privātajām apdrošināšanas kompānijām, taču, pēc PVO domām, tas nesniegtu cerētos rezultātus. Pakalpojumu pircēju (dienesta un apdrošināšanas kompāniju) konkurence palielinātu sarežģītību un paaugstinātu transakciju izmaksas. «Ir grūti atrast veselības aprūpes sistēmu piemērus, kur publiskas un privātas pircēju aģentūras konkurētu savā starpā, lai piedāvātu obligātus veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem ar identiskiem vai ļoti līdzīgiem nosacījumiem. Tā ir pieeja, kas nav īstenota nevienā Eiropas valstī,» uzsvērts PVO ziņojumā.
VIEDOKLIS
«Uz iedzīvotāju iemaksām balstītas veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nozīmētu, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas tiktu izslēgtas no publiskās veselības aprūpes sistēmas,» atzīst Pasaules veselības organizācijas eksperti
