Izmetusi līkumu pa nekam nederīgu īpašnieku zemesgrāmatām, kādreizējā militārā pilsētiņa Skrunda1 drīzumā atkal nonāks armijas rīcībā, un vietējie cer, ka līdz ar karavīru atgriešanos arī dzīve Skrundas novadā kopumā ies uz augšu.
Krievijas armija no Skrundas projām aizgāja 1999. gada 23. oktobrī. Kā tāda Černobiļa - tikai bez radiācijas - rēgainā pilsētiņa lēnām drupa kopā, ieauga kokos. Neparastu vietu tūristi, metāla zagļi un vietējie huligāni te arvien bijuši bieži viesi. Taču sevišķi smags pilsētiņai izrādījās aizpagājušais gads - vēl pirms to pārņēma Skrundas pašvaldība.
Tūristi to nepaglābs
Gadu gaitā pēc vairākām nesekmīgām izsolēm objekts bija apaudzis ar nodokļu un citiem parādiem. Visu, kas vēl bija noskrūvējams, nozāģējams un aizstiepjams, tā brīža apsaimniekotāji nekavējās tirgot nost. Skrundas domes lēmums pārņemt objektu nāca par vēlu, lai to saglābtu, taču agrāk nebija iespējams izsolēs figurējušo lielo summu dēļ, kas tā arī netika samaksātas. Pirmajā izsolē tā sasniedza pat pusotru miljonu latu. Pie pašvaldības pilsētiņa nonāca par nieka 12 tūkstošiem eiro. Taču arī tagad nekādu dižu saimniekošanu 45 hektārus plašajā ciematā pašvaldība nespēj izvērst. Apsveicams jau ir fakts, ka tagad aplūkot izvazāto padomju armijas mantojumu par nelielu atlīdzību var organizētas tūristu grupas. Cilvēkus šādas vietas patiešām interesē. Raņķu pagasta pārvaldes vadītājs Ritvars Stepanovs stāsta, ka pie viņiem braucot ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī dāņi, norvēģi, kaimiņi igauņi. Taču šis nav ilgstošs risinājums. Slogs pašvaldībai pārāk liels. Tāpēc armijas piedāvājums pārņemt īpašumu nācis īstajā brīdī.
Kauja apdzīvotā vietā
Skrundas novada domes sēde, kurā plānots lemt par pilsētiņas nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā, notiks jaunnedēļ. Līdz tam turpinās abu pušu sarunas par nosacījumiem, ar kādiem notiktu objekta un daļēji arī tā teritorijā esošā autoceļa pārņemšana īpašumā. Tie pagaidām publiskoti netiek. Preses dienests vēsta vien to, ka īpašums armijai ir nepieciešams: «Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir pabeigusi darbu pie izvērtējuma par nekustamā īpašuma «Mežaine» Skrundā izmantošanas iespējām valsts aizsardzības vajadzībām un atzinusi, ka minētais nekustamais īpašums sniedz iespējas to izmantot dažādu aizsardzības uzdevumu izpildei.»
Jāpaskaidro, ka līdz ar sabiedroto biežāku uzturēšanos Latvijā esošo militāro poligonu jaudas ir teju izsmeltas. Trūkst brīvu laiku un vietas mācībām, trūkst kazarmu dzīvošanai. Milzīgs pluss Skrundai ir vecā apbūve - kādreiz te atradās gan militāri objekti, gan dzīvojamais masīvs ar visu veidu palīgēkām. Karavīriem ir būtiski trenēties kaujai apdzīvotā vietā, taču kara spēles pa īstam apdzīvotās vietās vietējiem ļaudīm rada neērtības. Arī armijai jārēķinās ar virkni ierobežojumu. Tāpēc bieži rīkot tādas mācības kā, piemēram, nesen Vidzemē WENDEN 2016 nav iespējams. Savukārt, tiekot pie savas spoku pilsētiņas, bruņotie spēki varēs rīkoties pilnībā pēc saviem ieskatiem un vajadzībām. Skrunda1 šajā ziņā jau ir iemēģināta. Dažādi militāri vingrinājumi te notikuši jau līdz šim un plānoti arī jaunnedēļ.
Varbūt pie reizes
Sarunu iznākums ar pašvaldību, visticamāk, būs pozitīvs. Tāpat kā deputātu balsojums. Ints Folkmanis, ilggadējs šī militārā mantojuma pētnieks un eksperts, stāsta, ka vairākums deputātu atbalsta īpašuma nodošanu Aizsardzības ministrijai. Opozīcijā esot vien daži, kas sapņo par tūrisma attīstīšanas iespējām. Taču tūristu straume agri vai vēlu izsīks, un īpašums esot pārlieku izpostīts. «Agrāk te izskatījās kā Černobiļā - iekonservēts laiks, tikai bez radiācijas. Jā, laika zobs šo to nograuza. Bet tad vienā vasarā viss tika nodzīvots.» Tāpēc armija tagad būtu labākais risinājums. Gan infrastruktūru uzlabotu, gan ar savu klātbūtni radītu pieprasījumu pēc dažādiem vietējiem pakalpojumiem. Ints Folkmanis cer, ka bruņotie spēki aizdomāsies par vēl kādu objektu - skrundenieku raižu iemeslu. Skrundas arodskolas veclaicīgajā ēkā pirms dažiem gadiem tika ieguldīti
4,3 miljoni eiro no ES fondiem. Un tad valdība nolēma arodskolu slēgt. Pašlaik Valsts nekustamie īpašumi kārto dokumentus skolas izsolīšanai, taču vispirms to piedāvās valsts institūcijām - varbūt kādam var noderēt, un kāpēc lai tā nebūtu armija.
