Par laikus nesamaksātu administratīvo sodu – 15 eiro – kāds rīdzinieks saņēma paziņojumu no tiesu izpildītāja.
Nu no viņa tiek prasīti 65 eiro, un aizmāršība izmaksāja par 433 procentiem vairāk. Šis piemērs Neatkarīgo rosināja noskaidrot, vai tiesu izpildītāju iesaistīšana nodrošina parādu atgūšanu un vai amata atlīdzības likme ir samērīga attiecībā pret parāda summu, jo, piemēram, 15 eiro liela naudas soda dēļ no «mazā» parādnieka tiek piedzīti jau 65 eiro, bet no «lielā» parādnieka tiesu izpildītāja amata atlīdzība ir nesalīdzināmi mazāka - pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tā var būt tikai 0,20 procentu.
Pēdējo trīs gadu laikā pilnībā neatgūto parādu apjoms tikai administratīvo pārkāpumu lietās vien ir mērāms miljonos eiro - vairāk nekā 40 miljoni. Tātad kopējā neatgūto parādu summa ir daudzkārt lielāka, un tie nav desmitiem miljonu eiro. Tieslietu ministrijas atbildē Neatkarīgajai teikts, ka tās rīcībā nav informācijas par nepiedzītajām summām, kas iet garām gan valsts, gan pašvaldību kasei. Toties Tieslietu ministrija informē, ka 2015. gadā administratīvo pārkāpumu lietās tiesu izpildītājiem izdevies piedzīt 58 071 295,20 eiro, 2014. gadā - 11 782 547,03 eiro, 2013. gadā - 11 638 104,47 eiro.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore atzīst, ka neatgūto sodu apmērs ir liels. Tas esot tāpēc, ka administratīvo sodu bieži uzliekot tiem, kas to neesot spējīgi nomaksāt, vai personām, no kurām to nevarot piedzīt. Vai arī iestājies noilgums. Tādējādi 2015. gadā tiesu izpildītāji nevarēja piedzīt 18,6 miljonus, 2014. gadā - 8,5 miljonus, bet 2013. gadā - gandrīz 13 miljonus eiro. A. Spore skaidro, ka parādnieku statusā, kad piedziņā iesaistās tiesu izpildītājs, visbiežāk nonāk tie, kas saņem minimālo algu. Turklāt valsts noteikusi, kādos gadījumos un cik lieli līdzekļi ir jāatstāj parādnieka rīcībā. Tad nu sanākot, ka vai nu nekā nevar piedzīt, vai nekā daudz.
Tiesu izpildītāji šādos gadījumos it kā strādā par velti, taču viņiem ir iespēja šos zaudējumus kompensēt, pateicoties tiem, kuri sodus samaksā. «Viņi daļēji subsidē tos, no kuriem dažādu iemeslu nevar piedzīt naudu,» piebilst A. Spore. Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības likmes nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tiesu izpildītājs saņem gan amata atlīdzību, gan amata atlīdzību procentos no atgūtās summas. Piemēram, jau minētajā 15 eiro parādnieka lietā tiesu izpildītāja amata atlīdzība ir 35,57 eiro, amata atlīdzības takse procentos - 2,25 eiro, bet par dokumentu nosūtīšanu aprēķināts 1,44 eiro. Ja piedzenamā summa ir līdz 71 eiro, tad amata atlīdzība noteikta 35,57 eiro. Matemātiski rēķinot, ja piedzen maksimālo summu - 71 eiro, tad tiesu izpildītājs saņem pusi no tās. Ja piedzenamā summa ir vairāk nekā 142 287 eiro, teiksim, 142 288 eiro, tad tiesu izpildītāja atlīdzība ir 0,20 procentu jeb 284,57 eiro, kam gan jāpiepluso atlīdzība procentos no atgūtās summas. Atkarībā no atgūtās summas apmēra šī atlīdzība var sasniegt desmitiem tūkstošu eiro.
Tieslietu ministrijā skaidro, ka zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši taksei, savukārt atlīdzības takses apmēru nosaka Ministru kabinets. «Pēdējo reizi takses tika pārskatītas salīdzinoši nesen - 2012. gadā, izdodot jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr. 451 Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm, kas ir spēkā no 2012. gada 1. septembra un ar kuriem spēku zaudēja 2004. gada 28. decembra noteikumi, kas bija spēkā no 2005. gada 1. janvāra,» atbildē Neatkarīgajai raksta Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne. Ar jaunajiem noteikumiem tika samazinātas zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses - neliela apmēra parāda piedziņas lietās vidēji par 37 procentiem, bet izpildu lietās, kurās piedziņa tiek vērsta uz parādniekam piederošu nekustamo īpašumu, - līdz pat 60 procentiem, salīdzinot ar taksēm, kas bija spēkā pirms tam. Tāpat tika ieviests atbrīvojums no maksas par informācijas iegūšanu no valsts iestādēm.
