Slimnīcu, valsts kapitālsabiedrību, peļņa pagājušajā gadā nav bijusi liela, un to ar Ministru kabineta lēmumu atļauts paturēt ārstniecības iestāžu rīcībā un neizmaksāt valstij dividendēs. Finanšu ministrija gan pretojās šādam lēmumam, jo uzskata, ka šāda rīcība «radīs negatīvu ietekmi uz 2016. gada valsts budžeta ieņēmumiem».
Valdība izskatīja Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto ziņojumu par sešām valsts finansētām slimnīcām, kuras kopumā pērn guvušas 70 000 eiro peļņu. Slimnīcām, kurām par to sniegtajiem pakalpojumiem veidojas tīrā peļņa, saskaņā ar likumu jāatmaksā valstij dividendes. Ziņojumā gan nav iekļauti dati par divām lielākajām valsts kapitālsabiedrībām - Rīgas Austrumu slimnīcu un P. Stradiņa slimnīcu, jo Rīgas Austrumu slimnīca strādā ar zaudējumiem, bet Stradiņa slimnīcai dividendes netiek aprēķinātas, skaidro Veselības ministrijā (VM). Ministrija virzīja priekšlikumu ļaut šīm sešām valsts finansētajām slimnīcām šo peļņas daļu paturēt. Taču VM nevarēja vienoties ar Finanšu ministriju, un talkā nāca Pārresoru koordinācijas centrs, sagatavojot ziņojumu. Valdība nolēma ļaut dividendēs izmaksājamo peļņas daļu savā īpašumā paturēt Daugavpils Psihoneiroloģiskajai slimnīcai, Aknīstes Psihoneiroloģiskajai slimnīcai, Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, Nacionālajam rehabilitācijas centram Vaivari, Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai Ainaži un Strenču Psihoneiroloģiskajai slimnīcai.
Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainaži varēs paturēt 5294,70 eiro no tīrās peļņas par 2015. gadu, šī nauda saskaņā ar VM priekšlikumu ir jānovirza bērnu dzīvojamo istabiņu renovācijai un ārkārtas situāciju seku novēršanai, lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Savukārt FM neatbalsta VM rīkojuma projekta tālāku virzību, jo tā īstenošana radīs negatīvu ietekmi uz 2016. gada valsts budžeta ieņēmumiem. VM priekšlikums nesadalīto peļņu novirzīt bērnu dzīvojamo istabiņu renovācijai (11 palātu remontam) un ārkārtas situācijām (piemēram, nestandarta logu stiklu, vitrīnu un citu bojājumu novēršanai) ir atbalstāms no pakalpojumu kvalitātes un sociālās ietekmes viedokļa, uzsver Pārresoru koordinācijas centrs, vienlaikus piebilstot, ka šāda aprīkojuma iegāde būtu laikus paredzama. Šī situācija spilgti ataino bēdīgo situāciju veselības aprūpē, kad pat bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai jācīnās par katru eiro, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi mazajiem pacientiem.
Aknīstes Psihoneiroloģiskajai slimnīcai ļaus paturēt 2302,20 eiro, kas jāizlieto 3. ārstnieciskā korpusa ventilācijas sistēmas uzlabošanai, uzstādot dzesēšanas sistēmu. Arī te FM iebilda, bet koordinācijas centrs uzskata, ka var ļaut paturēt naudu, tikai nākotnē šādi izdevumi esot jāplāno uz priekšu. Bērnu slimnīca 3320,10 eiro drīkstēs izlietot hematoonkoloģijas nodaļas aprīkojuma nodrošināšanai, kas tiks izmantots valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Daugavpils Psihoneiroloģiskā slimnīca 6291 eiro novirzīs aprīkojuma iegādei bērnu rehabilitācijas vajadzībām, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Rehabilitācijas centrs Vaivari nopelnītos 9810 eiro varēs izlietot teritorijas vides pieejamības prasību nodrošināšanai. Savukārt lielāko summu - 42 665 eiro no tīrās peļņas - varēs izmantot Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca. Iestāde plānojusi nodrošināt vides pieejamību pacientiem ar kustību traucējumiem.
