Cilvēku un putnu līdzāspastāvēšana pilsētas vidē kļūst arvien ciešāka, un pamazām it kā labi domātā cilvēku rīcība maina putnu dabiskos ieradumus un izturēšanos. Dažkārt tad jāiejaucas glābējiem.
Atceroties pirmdienas notikumus pie viesnīcas Hotel Roma Rīgā, tās pārvaldītāja Linda Abu Meri Neatkarīgajai atzīst: šķitis, ka viesnīca uz dažām stundām pārtraukusi darbu, lai glābtu iekšpagalmā iekritušu kaijas mazuli. «Sazvanījām Ornitologu biedrību, kas mūs nosūtīja uz nākamo iestādi. Rīgas Zooloģiskais dārzs teica, lai sazināmies ar Dr. Beinerta klīniku, kura pieņemtu mazuli, ja būtu ievainots,» stāsta L. Abu Meri. Putnēna vecāki lidinājušies virs viesnīcas un klaigājuši. Arī mazās kaijas nogādāšana kanālmalā neesot palīdzējusi - putnēna vecāki mazulim uzmanību neesot pievērsuši. «Prieks, ka ugunsdzēsēji nāca palīgā. Ligzdu uz viesnīcas jumta diemžēl neatradām. Beigās zoodārzs mazuli pieņēma,» atvieglota par situācijas atrisināšanos ir L. Abu Meri.
Glābēju darbs bieži saistīts ar iekšpagalmos vai ventilācijas šahtās ielidojušām kaijām. Pērn 132 gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedzis palīdzību putniem - kaijām, vārnām, baložiem, pīlēm, stārķiem, gulbjiem un citiem putniem. Glābēji atzīst, ka iedzīvotāji situāciju bieži pārprot. Rudenī, kad sāk aizsalt ūdenskrātuves, cilvēki, ieraugot mazkustīgos gulbjus, secina, ka tie ir iesaluši.
Ierasta vieta, kur iedzīvotājus priecē gulbji, ir Ķengaraga mikrorajonā Rīgā. Pie Daugavas mola ikdienā pulcējas vairāki desmiti paugurknābja gulbju, kuri kā pēc pulksteņa ierodas uz maltīti. Kā Neatkarīgajai stāsta vietējā iedzīvotāja Santa, putni ir ļoti iemīļoti un tiek baroti ar maizi. Brīvdienās un labā laikā gulbju barotāju ir daudz, bet aukstā laikā ir citādi. «Atceros, ka ziemā gulbji nāca uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, lai meklētu ēdienu. Arī es pati, redzot, ka ziemas laikā putnus baro reti, esmu devusies speciāli pirkt baltmaizi.» Ieraugot cilvēku, putni steidzas pretī un miermīlīgi stiepj kaklus pēc maizes. Kāds nešpetnāks gulbju pāris nolēmis izaudzēt mazuļus tuvējā Ķengaraga dīķī, kam visapkārt ir mājas un ko iepriekš lielie putni par perēšanas vietu nekad nebija izvēlējušies. Perēšanas laikā ģimenes galva izpletis spārnus un nav ļāvis nevienam tuvoties ligzdai, kura bija izveidota diezgan atklātā vietā. Arī tagad tēviņš kareivīgi aizstāv savus jaunuļus.
Arī Salaspilī pie ūdenstilpes, kura atrodas pie galvenās ielas, dzelzceļa pārbrauktuves un kafejnīcas, klajā krasta malā ligzdu uzbūvējis baltais gulbis. Vietējā iedzīvotāja Anita stāsta, ka šeit ģimenes ar bērniem baro pīles un arī gulbis nolēmis izmantot iespēju.
Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko uzsver, ka agresīvi var būt tie gulbji, kurus cilvēks baro. Putni, kuri pie cilvēka nav pieraduši, turēsies drošā attālumā. «Putnu pētnieki dodas uz vietām pilsētās, kur pulcējas gulbju bari. Rīgas HES radījusi labvēlīgu vidi minēto putnu dzīvei vecupes vietās un Dārziņu apkaimē. Putni pārvietojās no šīm teritorijām uz Daugavas molu, kur zina, ka tos baros,» stāsta D. Boiko. Šiem lielajiem putniem nav dabisko ienaidnieku, tas var būt tikai cilvēks. Ornitologs atklāj, ka gulbjus īpaši traumē makšķernieku atstātās auklas un āķi. Zvejas auklas var sabojāt kājas un spārnus. Gulbjus neiesaka barot ar maizi. Novērots, ka ar maizi baroto putnu mūžs ir īsāks, kaut gan nepieciešami padziļināti pētījumi. «Ja no mazotnes baro mazos gulbēnus, rezultāts var būt skumjš - laikā, kad putniem jādodas prom, jaunuļi paliek un nepietiekamas barības dēļ var iet bojā,» saka D. Boiko.
