Rīdzinieki iecienījuši peldes Daugavā, un daži pārgalvīgākie lec ūdenī no tilta. Cik tas ir droši un kā tiek kontrolēts?
Policija novērojusi lēcējus Daugavā no Salu tilta un dzelzceļa tilta Bolderājā. No Vanšu tilta lecot tikai pašnāvnieki, Dzelzceļa tilts neesot pieejams, savukārt Dienvidu tilta apkaimē tādu novērojumu neesot. Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka policija vasarā tiltiem pievērš īpašu uzmanību: «Lai gan pēc novērojumiem tādu gadījumu, kad lec no tilta, nav daudz, par to tiek domāts. Izmantojam Satiksmes departamenta uzstādītās kameras uz tilta.»
Daugavas krastā Rīgā ir tikai divas oficiālās peldvietas - Lucavsalā un pie Vanšu tilta. Tur regulāri patrulē glābēji. Citas vietas uzrauga vien Ūdens policija un tuvumā esošās struktūrvienības. «Tiltus uzrauga ekipāžas, kas pa tiem regulāri pārvietojas. Uz visiem tiltiem ir videonovērošanas kameras. Uz Vanšu tilta tādas ir sešas, uz Akmens - viena uz tilta un viena blakus, bet uz Salu tilta nesen tika uzstādītas 23 kameras, jo pabeigta tilta rekonstrukcija un bija redzams, ka nepieciešams veids, kā uzraudzīt drošību uz tilta.» Sodi lēcējiem variējas, viss atkarīgs no vietas un apstākļiem. «Lielākoties šie gadījumi tiek vērtēti kā sīkais huligānisms, līdz ar to sods ir no 70 līdz 500 eiro.»
Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas priekšnieks Valdis Voins stāsta, ka viņu pārvaldībā nav peldvietu, bet karstajā laikā cilvēki tāpat dodas upes tuvumā: «Ir dzelzceļa tilts, kas iet uz Daugavgrīvu. Lielāki un mazāki censoņi tur lec upē. Vēl piesien virvi, lai var iešūpoties. Tā ir paaugstinātas bīstamības zona, jo tur ir dzelzceļš, apakšā var iet kuģi, tilts ir augsts. Mums jāatbild par tā drošību, jo tas ir ostas īpašumā.» V. Voins stāsta, ka tilta tuvumā uzstādītas speciālas novērošanas kameras, lai var nosūtīt patruļu brīdī, kad uz tilta notiek kāda kustība.
«Šogad ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpēm izcēluši 52 noslīkušus cilvēkus. Bet faktiski noslīkušo skaits var būt lielāks, jo mūsu rīcībā ir informācija par tiem gadījumiem, kuros ugunsdzēsēji glābēji ir tikuši izsaukti,» saka VUGD pārstāve Inta Šaboha. Dati par maiju un jūniju vēl nav apkopoti, bet katrā nedēļas nogalē kāds iet bojā peldoties. Jāņu brīvdienās noslīka četri cilvēki, arī mazs bērns, liecina VUGD informācija.
T. Sadovskis aicina rīdziniekus atpūsties oficiālajās peldvietās un atcerēties arī par līdzcilvēkiem: «Ja redz kādu, kas vēlas lēkt no tilta, jāziņo Pašvaldības policijai. Nesen bija gadījums, kad cilvēks stāvēja uz Vanšu tilta margām un gatavojās lēkt, bet garāmgājēji to ignorēja. Cilvēks gāja bojā.» Pašvaldības policijas pārstāvis skaidro, ka lēkt no tilta ir bīstami: tilti Rīgā virs Daugavas ir augsti, un cilvēks var sasisties. «Tas, protams, arī var traucēt ūdens satiksmi. Lēcējs neredz, kas ir zem tilta. Varbūt brauc tieši kāds ūdens motociklists. Tiek apdraudēta cilvēka dzīvība.»
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Juris Šveklis uzskata, ka lēcieni no tik augstām vietām kā tilti virs Daugavas ir ārkārtīgi bīstami: «Ko tik var sasist! Pirmām kārtām jau ūdenī var būt svešķermeņi. Var gūt traumas, sākot ar galvu un beidzot ar dibenu, kājām. Jo lielāks un smagāks cilvēks, jo lielāks trieciens. Traumas var variēties no vēdera muskuļu sasitumiem līdz nieru, aknu, liesas plīsumiem.»
Tagad iespējams ne vien pa tiešo zvanīt Rīgas Pašvaldības policijai, bet izmantot arī mobilo aplikāciju. Novērotāji var sūtīt fotogrāfijas un video tieši no notikuma vietas.
UZZIŅAI
Neesiet vienaldzīgs!
Ja redzat kādu uz tilta margām, apstājieties!
Zvaniet uz tālruni 110 vai izmantojiet Rīgas Pašvaldības policijas mobilo aplikāciju
Ja cilvēks gatavojas lēkt, centieties pēc iespējas ilgāk viņu atturēt
