Ministru kabineta noteikumi Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība joprojām ir spēkā līdzšinējā versijā, tātad līdz 1. jūlijam visiem Latvijas suņiem jāčipējas un jāreģistrējas Lauksaimniecības datu centrā. Zemkopības ministrija uz pusgadu grib šīs prasības atcelt, bet valdība jautājuma izlemšanu atlikusi uz nedēļu.
Līdz ar to muļķīgā situācijā ir to dzīvnieku saimnieki, kas čipēšanu atstājuši uz pēdējo brīdi. Ja uzreiz pēc svētkiem skries uz klīniku un reģistru, var nākties krietni pārmaksāt. Ja neskries - būs neapzinīgi, turklāt riskēs ar pārsimt eiro lielu sodu.
Pagājušajā pirmdienā grozījumi noteikumos akceptēti Ministru kabineta komitejā un virzīti tālāk uz valdības sēdi. Taču Nacionālās apvienības ministru lūguma dēļ lemšana uz nedēļu atlikta.
Muļļāšanās ar šiem noteikumiem turpinās jau gadiem ilgi, un vairākums iesaistīto organizāciju ir kategoriski pret kārtējo termiņa pārcelšanu. Zemkopības ministrijas argumentācija ir nekam nederīga. Vispirms ministrija centās pierādīt, ka laukos dzīvo nabadzīgāki cilvēki nekā pilsētās un laukos suņi tāpēc nav jāčipē. Taču šāda pieeja būtu diskriminējoša un pretrunā čipēšanas jēgai, jo mērķis jau ir atrast to nelieti, kurš suni pametis, un tā suņa saimnieku, kurš atbildīgs par sakostu aitu. Turklāt tieši lauki piegādā visvairāk pamestu suņu patversmēm. Kad nu šie argumenti tika izbrāķēti, ministrija sacerēja jaunus, un tagad jau visi suņu īpašnieki pataisīti par trūcīgiem neliešiem, kuri 1. jūlijā piesies savus suņus mežā pie koka, jo nevar atļauties samaksāt par čipēšanu un reģistrāciju. Lai tā nenotiktu, viņiem vēl līdz 1. janvārim būšot atļauts krāt naudu.
Nepilni 40 000 suņu Latvijā jau ir mikročipēti, pēc Latvijas Veterinārārstu biedrības aplēsēm, vēl aptuveni tikpat daudziem čipi jāievada. Tieši šīs procedūras kārtības maiņa, iespējams, ir galvenais iemesls, kādēļ noteikumi jāgroza. Čipēšana komplektā ar datu ievadīšanu reģistrā patiešām ir gana dārga - vairāk par 30 eiro. Pašlaik to veic tikai veterinārārsti, taču valdības plānā ir paplašināt čipēt tiesīgo personu loku. To drīkstēs darīt arī apmācītas personas patversmēs un veterinārā dienesta inspektori. Tas būtiski samazināšot izmaksas, teikts grozījumu anotācijā.
Veterinārārstu biedrība iebilst - identiska situācija ar zirgu mikročipēšanu liecinot, ka izmaksas gluži otrādi - pieaug. Turklāt pašlaik iestājies tāds juceklis, ka daudzi saimnieki savus zirgus vairs nečipē, bet citiem zirgiem iesēdināti pat vairāki čipi.
Jebkurā gadījumā, lai paplašinātu suņu čipētāju loku, nepieciešami arī grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, ko pieņemt var vienīgi Saeima. Savukārt tur grozījumi varētu iestrēgt. Kuluāros runā, ka gan kārtējais čipēšanas termiņa pagarinājums, gan veterinārārstu darba izdāļāšana ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Zemkopības ministrijas specveltījums Veterinārārstu biedrībai, kas suņkopības jautājumos ir pārāk nepaklausīga.
Iespējams, šodienas sēdē valdība izdomās atkal ko jaunu, bet pagaidām suņu īpašniekiem jārēķinās, ka līdz noteiktajam termiņam, kad sunim jābūt čipētam un reģistrētam, atlikušas vien trīs dienas. Tas attiecas gan uz kucēnu, gan uz senioru.
