Manuprāt, stāsti par nodokļiem medijos arvien vairāk izpaužas kā asarainas melodrāmas, nevis lietišķs skaidrojums, kas un kā. Pēdējā laikā par galveno (pamatā – slikto) varoni kļuvis nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Neatkarīgā uzmeklēja ekonomisti, neatkarīgo eksperti Jevgeņiju Zaicevu, lai uzzinātu viņas viedokli par divām lietām – par NĪN un to, kam valdība tērē naudu.
- Kas tas te par monstru - nekustamā īpašuma nodoklis? Tikai aug un aug…
- Ir vairāki faktori, kuru dēļ šis nodoklis ik gadu aug. Pirmais faktors saistīts ar to, ka tad, kad mainīja nodokļa likmi, tika noteikts, ka nodokļa likmes un kadastrālās vērtības paaugstināšana tika sadalīta pa vairākiem gadiem. Process ilgst kopš 2011. gada, un šis faktors jau beidzas.
Otrais faktors nostrādāja šajā, 2016 ., gadā. Valsts sāka cīnīties ar to, ka ļaudis, kuriem ir vairāk nekā viens nekustamais īpašums, nedeklarē ienākumus no tā. Izīrē dzīvokli, bet nodokli no šiem ienākumiem valstij nemaksā. Un, tā kā dzīvoklis tiek izīrēts uz laiku, cilvēki, kuri to īrē, nevar tur deklarēties. Kopš 2016. gada NĪN aprēķinā iekļauts papildu kritērijs - nodokļa likme dzīvesvietai ir atkarīga no tā, vai dzīvoklī (mājā, vasarnīcā) ir kāds deklarējies vai nav. Ja ir, tad nodokļa likme ir 0,2-0,6 procenti no kadastrālās vērtības. Ja nav - 1,5%. Šis faktors stipri vien palielināja NĪN 2016. gadā.
- Bet kāda velna pēc vajadzēja ar šo paaugstināšanu braukt virsū, teiksim, pensionāriem viņu vasarnīcās?
- Par to, ka tā sanāks, neviens nebija kā pienākas padomājis. Vasarnīcas ir pagaidu dzīvesvietas. Pensionāriem, lai samazinātu nodokli, ir tikai viena izeja - deklarēt papildu dzīvesvietu. Proti, nav jāizrakstās no Rīgas dzīvokļa, bet ir jādeklarē papildu dzīvesvieta vasarnīcā. Pašvaldībai tas būs pamats nepiemērot paaugstināto nodokļa likmi. Pensionāri iekrita visvairāk. Taču tas attiecas uz visiem. 2016. gadā situāciju labot vairs nevar. Taču to līdzīgā kārtā (deklarējot papildu dzīvesvietu - vasarnīcu) var labot 2017. gadā.
Trešais faktors. 2010. gadā ar NĪN apliekamo objektu sarakstā tika iekļautas būves. Būves (tātad arī inženiertehniskas būvkonstrukcijas, kas nav māja), kā arī ekspluatācijā nenodoti objekti, nepabeigtā celtniecība. Nodokļa likme tām - 1,5%.
Ceturtais faktors, kurš paaugstina nodokli, ir tas, ka Rīgas dome mēģina cīnīties ar bīstamām un pamestām ēkām. Pašvaldība dara to, ko tā ir tiesīga darīt, - piemēro paaugstinātu NĪN likmi. Tas ir absolūti loģiski.
2017. gadā gaidāma kārtējā nekustamā īpašuma objektu kadastrālās vērtības paaugstināšana. Un pat tad, ja saglabāsies iepriekšējā nodokļa likme, tas būs nākamais faktors, kurš palielinās nodokļa summu. Saskaņā ar likumu kadastrālā vērtība ir periodiski jāpārskata. To pārskata atbilstoši tam, kāda ir tirgus vērtības maiņas tendence (uz augšu vai leju). Šodien kadastrālā vērtība vidēji ir 65-70% no nekustamā īpašuma objektu tirgus vērtības.
Kadastrālo vērtību rēķina, balstoties uz bāzes cenu, kurai piemēro dažādus, paaugstinošus vai pazeminošus, koeficientus. Valsts zemes dienests ir ierosinājis, sākot ar 2017. gadu, ieviest vēl vienu koeficientu. Koriģējošu koeficientu, kurš ņem vērā objekta uzcelšanas gadu. Saprotams, ka jaunie daudzstāvu nami ir komfortablāki un tādēļ tiem jāmaksā dārgāk nekā mājām, kuras celtas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados. Patlaban viena kvadrātmetra kadastrālā vērtība abos gadījumos ir gandrīz vienāda.
- Taču jurists Klementijs Rancāns uzskata kadastrālo vērtību par kadastrālo nodokli. Un kategoriski paziņo: «Kadastrālajai vērtēšanai nav nekādas saistības ar īpašuma patieso vērtību.»
- Šajā gadījumā viņš kā jurists ir izpaudies formāli. Piārējies…
Mums, tāpat kā tas pieņemts pasaules praksē, nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli orientējas uz tā tirgus vērtību. Un, lai jurista kungs atceras 2005.-2007. gadu, kad viņa kolēģi ar daudzkārtējiem viena un tā paša objekta pirkšanas-pārdošanas darījumiem palīdzēja uzpūst nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Galvenā problēma ir citur. Kur? Rietumos nekustamais īpašums pamatā pieder bagātiem un turīgiem ļaudīm. Ļaudīm, kuri nepārtiek no algas, kuri nemaksā nodokļus kā darbaspēks. Tāpēc viņu nekustamais īpašums, kuru tie izmanto biznesā vai kā ienākumu gūšanas avotu, tiek aplikts ar paaugstinātu nodokli.
Galvenā problēma ir tā, ka pie mums ļaudis ir gandrīz nabagi, pārtiek tikai no algas, kas zemāka par vidējo... Taču viņiem ir nekustamais īpašums, kuru viņus deviņdesmitajos gados privatizācijas procesā piespieda izpirkt aiz bailēm to pazaudēt. Un tagad viņiem grib paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli. Tāpat kā visā pasaulē NĪN ir samērā liels. Bet tur šis īpašums ir ienākumu avots. Šeit - dzīvesvieta, kuru izdodas ar grūtībām apmaksāt...
- Vai tad nerēķinās ar to, ka cilvēkam ir vienīgais mājoklis...
- Pareizi - visā pasaulē vienīgais mājoklis līdz zināmai summai tiek no NĪN atbrīvots. Arī pie mums nodokļa likme ir atkarīga no mājokļa kadastrālās vērtības: - līdz 56 915 eiro - 0,2%; - no 56 915 līdz 106 715 eiro - 0,4%; - virs 106 715 eiro - 0,6%.
Taču mēs esam pārāk maza, nabadzīga valsts, lai atļautos vēl paaugstināt nodokļa likmes. Mēs nevaram pacelt NĪN kopumā. To var un vajag pacelt bagātajiem. Ja tev ir vairāk nekā viens nekustamais īpašums, vairāk nekā viens dzīvoklis, tad tu jau esi nosacīti bagāts cilvēks.
- Es tā skatos, ka visumā jūs šo situāciju ar NĪN uzskatāt par pieņemamu. Bet kāpēc tad cilvēki stāv uz ausīm? Kas nav izdarīts?
- Neinformēja, neizskaidroja problēmu. Kā vienmēr. Pie mums tie, kuri šīs lietas izstrādā, dara to vispārīgā mērogā. Pēc tam tiek iedarbināts precizēšanas mehānisms. Turklāt viņi nav praktiķi.
Taču kas te nav saprotams? Tie, kuri nopirka dārgu, jaunu mājokli, - esiet tik laipni, maksājiet. Tas ir absolūti normāli. Ja man ir vecs mājoklis, kāpēc man jāmaksā tikpat kā par jaunu? Tā ir normāla pieeja, kas tiks ieviesta nākamgad. Proti, visi pēdējie pasākumi tiešām ir loģiski.
Taču tos nepareizi pasniedz. Klaigātāji klaigā. Mūs laupa! Cilvēks zvana, stāsta - man ir lieli nodokļi. Bet, līdzko sāc skaidrot, izrādās, ka viņam ir četri dzīvokļi. Vienā viņš dzīvo, trīs izīrē. Un valstij nodokļus no tā nemaksā.
Tātad pieļaut nodokļa likmes palielināšanu nedrīkst. Tāpēc, ka nekustamais īpašums pie mums nepieder bagātajiem, bet visiem iedzīvotājiem kaut cik vienmērīgi. Taču, ciktāl runā par NĪN, pieeja ir saprātīga.
Protams, vajag uzdot valdībai jautājumu - kam tā tērē naudu. Bet tā jau ir cita dziesma.
- Nu tad uzdziedāsim. Tērēta taču tiek šī nodokļu nauda.
- Izmantojot to, ka vien nedaudzi saprot, kas tas ir - Latvijas valsts budžets un kā ienākumus varētu tērēt, valdība, runājot par budžetu un ienākumiem, vienmēr manipulē ar skaitļiem.
Faktiski 2016. gadā plānots gūt 7,4 miljardus eiro valsts budžeta ienākumu. Taču valdība visiem izdevumiem pašā valstī plāno tērēt tikai 4,3 miljardus eiro savas naudas. Vēl dažādām vajadzībām iespējams apgūt 0,95 miljardus Eiropas fondu naudas.
Proti, tiešajiem tēriņiem šajā gadā valdības rīcībā ir tikai 16,5% no plānotās iekšzemes kopprodukta (IKP) summas (26,13 miljardi eiro)!
- Kāpēc tik vien?
- Tur jau tā lieta, ka Latvijā valsts budžetu veido divas daļas - valsts pamatbudžets un valsts sociālais budžets.
Valsts sociālajā budžetā ienāk valsts sociālās apdrošināšanas nauda, un no tā tiek segti maksājumi sešās valsts sociālās apdrošināšanas jomās. Galvenā joma - vecuma pensijas.
Nekam citam šī specializētā budžeta naudu valdība nav tiesīga tērēt. Tas darbojas ar proficītu (ienākumi pārsniedz izdevumus). Līdz krīzei šis budžets bija uzkrājis ap miljardu latu un tieši šo uzkrājumu dēļ krīzē izdzīvoja. Arī tagad speciālais budžets dzīvo ar uzkrājumu un atkal uzkrāj naudu...
Valdības vajadzībām domāta tikai valsts pamatbudžeta nauda. Vairāk nekā miljardu ienākumu tajā veido ārvalstu finanšu palīdzība (Eiropas fondi). 2012. gadā tā bija 1,195 miljardi eiro. 2016. gadā plānoti 947,2 miljoni. To, kā šie eirofondi tiek apgūti, mēs zinām pietiekami labi. Piemēram, pirms pāris nedēļām valdība izskatīja jautājumu par to, ka ministrijas līdz šim nav izpildījušas Ministru kabineta noteikumu izstrādes un pieņemšanas plānu, lai varētu sākt izmantot (dalīt) Eiropas naudu.
Lūk, tā, godīgi sakot, arī iznāk, ka valdības rīcībā, lai segtu visus tās solītos izdevumus - aizsardzībai, medicīnai, izglītībai, kultūrai un vistuvākajam - sev pašiem ir tik vien kādi 4,3 miljardi eiro. Bet tas ir ļoti maz - tikai 16,5% no IKP.
Tieši tāpēc tagad jau bijušais (paldies Dievam) veselības ministrs Belēvičs veidoja stratēģiju, kā apiet aizliegumu un iekļaut valdības izdevumos sociālā budžeta ienākumus. Tas ir pats bīstamākais moments. Jo, ja tā notiktu, mūsu valsts būtu reāli bankrotējusi. Valdība diemžēl prot naudu tikai tērēt un nesaprot, no kurienes tā rodas...
- Bet kas tad īsti ir zemo nodokļu ienākumu iemesls? Iekasēšana? Vai varbūt budžets ir neefektīvi konstruēts?
- Kopumā budžets ir pareizs. Taču problēma ir tā, ka samazinās nodokļu maksātāju bāze. Un valsts pamatbudžets ir ļoti maziņš.
Nodokļu ienākumu pamatkomponents ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Bet pēdējos četros gados tas faktiski neaug. Kāpēc? Tāpēc, ka neaug iekšējais patēriņš.
PVN ienākumus budžetā pamatā veido PVN ienākumi no vairumtirdzniecības, no iepirkumu summām, no valsts iedzīvotāju un tās viesu patēriņa. Viss pārējais ir vienkārši šī nodokļa kruķīšana.
Problēma ir tā, ka neaug iedzīvotāju pieprasījums. Kāpēc? Algas taču aug. Taču starpību cilvēks netērē vis sev, bet nes uz banku. Lai segtu kredītus. To Finanšu ministrija (FM) neredz un nesaprot.
Sākot ar 2012. gadu, nāca klāt jauns faktors - kredīta brīvdienu beigas. Proti, 2010. gada oktobrī ekonomika sāka augt. 2012. gadā sākās stabilizācija un ļaudīm nācās atjaunot savus maksājumus sakarā ar atliktajām hipotekārajām kredītsaistībām. Tieši ar to skaidrojams fakts, kāpēc, augot algai, neaug iedzīvotāju pieprasījums - vairumtirdzniecības apgrozījums.
Tas nozīmē, ka šodien mēs ievācam «trekno gadu» valdības bezatbildības augļus. Tad valdība, lai apturētu kredītu bumu, nedarīja neko. Šīs Kalvīša kunga valdības tuvredzības sekas mēs jutīsim (kā ekonomikas izaugsmes bremzi) vēl 10-15, bet varbūt arī 20 gadus.
Lūk, tādā stāvoklī ir galvenais nodokļu ienākumu avots - PVN. PVN iekasēšanas plāns nepildās jau divus gadus (2014. un 2015.). Un arī 2016. gadā situācija nav labāka. Taču, plānojot budžeta ienākumus, FM, tāpat kā iepriekš, rēķinās ar ekonomikas un iedzīvotāju patēriņa izaugsmi.
Nodokļu ienākumus ietekmē arī tas, ka ekonomikā atkal sākusies krīze. Taču valdība to pagaidām pilnā apmērā neatzīst un plānojot «spēlējas» ar gaidāmā IKP pieauguma procentiem. Viens no galvenajiem ekonomikas krīzes sākšanās iemesliem ir Krievijas atbilde uz ES pret to vērstajām sankcijām, kuras noveda pie tā, ka mūsu lauksaimniecība ar tās pienu un pārtikas produktu ražošanu vairs netika pieprasīta. Tā zaudēja savus ienākumus, zaudēja Krievijas tirgu.
Lauksaimniecība vēl nav pārkārtojusies. Precīzāk - tai šim nolūkam nav naudas. Ja valdība būtu gudrāka, tā izstrādātu programmu un iedotu zemniekiem naudu, lai tie pārveido savas piensaimniecības par labu gaļas lopkopībai. Pasaulē ir kolosāls liellopu gaļas pieprasījums. Taču, lai pārkārtotos, vajadzīga nauda. Bet valsts sistēma naudu nedod. Nauda tiek dota vien dažādām vadlīnijām, kuras dzimušas ierēdņu un viņiem pietuvināto galvās...
Sankciju dēļ samazinājās arī transporta pārvadājumi. CSP vēsta - gada laikā par 10%. Plus ostu problēmas - samazinās arī kravu pārkraušanas apjomi. Un nav saprotams - kāpēc? Vai tikai tāpēc, ka remontē dzelzceļu, vai arī dēļ mūsu «stingrās» pozīcijas sankciju sakarā... Latvijas ostas pagaidām glābj vien tas, ka mēs pārkraujam tā sauktās «netīrās» kravas - ogles, slāpekļa un kālija mēslojumu. Arī mēslojums pasaulē ir labi pieprasīts.
Trešais ekonomikas bremzēšanas faktors - mūsu vietējā pašdarbība vai (it kā) nacionālo interešu aizsardzība. Aināra Šlesera ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem par naudu un nekustamo īpašumu saistītais projekts bija labs ekonomisks risinājums. Šis risinājums ļāva atdzīvināt celtniecību, kas allaž nosaka ekonomikas izaugsmi. Bet, galvenais, Šlesera projekts līdzēja atdzīvināt «mirstošo» nekustamo īpašumu tirgu. Taču, tiklīdz process startēja un tika uzsākti jauni celtniecības projekti, «nacionālās intereses» izrādījās svarīgākas - vispirms tika paceltas nekustamā īpašuma cenas, bet tagad vispār ieviests papildu maksājums par uzturēšanās atļaujas atjaunošanu...
Kāds ir rezultāts? Celtniecība apstājās. CSP paziņoja, ka pirmajā kvartālā, salīdzinot ar pērno gadu, te ir mīnus 14%. Bet tā jau ir krīze. Jo satur ķēdes reakciju, kas noved pie citu ekonomikas jomu izaugsmes samazināšanās.
Ko šodien būvē Latvijas celtnieki? Dzīvojamās mājas. Bet valsts, sevišķi Rīga un tās apkārtne, jau ir pārbāzta ar nepabeigtām un neapdzīvotām mājām, ciematiem. Ko vēl būvē celtnieki Latvijā? Gandrīz neko. Rīga un dažas citas pašvaldības izsit Eiropas naudu skolu, bērnudārzu, sociālo objektu remontam. Taču skolas slēgs...
- Ko tomēr ir iespējams darīt, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi?
- Darīt vajag to, ko zina un dara katrs normāls biznesmenis uzņēmumā brīdī, kad krīt ienākumi, - samazināt izdevumus. Bet šajā ziņā mums te pagaidām ir tikai bēdīga pieredze.
Pirmais par nepieciešamību pārskatīt budžeta tēriņus, būdams premjers pirmo reizi, ierunājās Šķēles kungs. Rezultāts - atkāpās mēneša ietvaros. Otrais par tēriņu pārskatīšanu piespiedu kārtā, saistībā ar starptautisko kreditoru prasībām, izteicās Valdis Dombrovskis. Un, būdams labs birokrāts ar Eiropas pieredzi, organizēja procesu, kurš saucās «funkcionālais audits». Praksē tā bija vienkārši fikcija. Faktiski samazināja tikai nodokļu inspekciju.
Trešā par nepieciešamību pārskatīt budžeta izdevumus pērnā gada septembrī pavēstīja premjere Straujumas kundze. Pēc pusotra mēneša viņa pameta amatu. Taču Straujumas kundze, būdama pieredzējusi ierēdne, rīkojās gudrāk - viņa ne tikai paziņoja par nepieciešamību pārskatīt (inventarizēt) tēriņus, bet droši vien deva atbilstošu komandu Valsts kontrolei. Rezultāts - Valsts kontrole palaikam ziņo, ka te vai tur uzgājusi 15, 40, 20 miljonus neizmantotu eiro.
Cik tālu ies šis ministriju un aģentūru dzīlēs neizmantotās naudas meklēšanas process, nav zināms. Tas var būt ilgs un veiksmīgs tikai tad, ja cilvēki pie valsts stūres gribēs ieviest kārtību un ar «stingru» roku vadīt kuģi «Latvija» tālāk. Pagaidām augšu noskaņojumi liekas dīvaini. Sarīkots kārtējais uzbrauciens nodokļu inspekcijai. «PVN mazgāšanas shēmas» kļuvušas pārlieku caurspīdīgas.
Un nav zināms, kā gan iekasēt nodokļus, ja valdībai, politiķiem un Saeimai nav tautas uzticības. Taču finanšu ministre ir uzdevusi nodokļu inspekcijai - atgūt tautas uzticību. To, kuru zaudēja paši valdošie...
