Šogad Jāņu sieru drīkstēt ražot un tirgot tikai retais. Tas saistīts ar stingriem kritērijiem, ko šim produktam uzliek prestižā zīme autentisks produkts".
Ja pirms gada Jāņu sieru varēja ražot jebkura Latvijas pienotava, tad tagad tādas ir tikai piecas - Rankas, Lazdonas, Straupes, kā arī Valmieras un Dundagas, kas nosolījušās Jāņu sieru gatavināt pēc stingrām, tradicionālām receptēm. Tas saistīts ar to, ka pagājušā gada novembrī Jāņu siers tika iekļauts Eiropas Savienības īpatnību reģistrā un tagad tiek aizsargāts ar preču zīmi "Garantētā tradicionālā īpatnība”.
Sociālajos tīklos jaunā kārtība gan raisa plašu neapmierinātību un iebildumus.
Šim puikam mamma sien Jāņu sieru. Šis puika, pateicoties cilvēkiem, zaudējis daļu nākotnes - viņas mammas darbs kopš maija izsludināts ārpus likuma. Jo viņa mamma prot siet Jāņu sieru. Bēdīgi, ka, maskējoties zem labiem vārdiem, naudas dieviņi dzen prom mūsu tikumus no Latvijas zemes," tā sociālajos tīklos vēsta Jānis Zušs.
Savukārt komentētāji šo ierakstu papildina ar saviem viedokļiem:
Mamma var droši turpināt siet sieru un nosaukt to, piemēram, par Līgo sieru, vai Jāņu dienas sieru un tml.
Ja atradās pieci monopolisti un viņu lobētāji, kas prihvatizēja tautas tradīciju, to faktiski nozogot pārējiem, tad lai paši savu sieru arī ēd un mūrē no tā mājas. Bet latvieši Jāņos sieru sēja un sies!
Nosaukumā nav būtība. Būtība ir sierā, garšā. Sauc vienalga kā un pārdod - ja cilvēki garšu atpazīs, pirks kā iepriekš
