Neraugoties uz pastāvošām iespējām finansiāli atbalstīt cūku audzētājus, kuru uzņēmējdarbība ir apdraudēta Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās, Eiropas Savienība (ES) to negrasoties darīt, kas savukārt varētu būt skaidrojams ar nevēlēšanos kāpināt konkurenci cūkgaļas tirgū, aģentūru LETA informēja nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Lai aicinātu rast kompensācijas mehānismu ĀCM skartajām zonām, Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Aļģis Baraviks 20.maijā rosināja tikties Eiropas lauksaimnieku organizācijas "Copa-Cogeca" dalībniekiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem no lauksaimniecības darba grupām.
Sarunā piedalījās "Copa-Cogeca" cūkgaļas darba grupas vadītājs Antonio Tavares, Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Baraviks, grupas pārstāvis Daniels Azevedo, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece, savukārt sarunu vadīja "Copa" viceprezidente un biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
"Sanāksmē pārliecinājāmies, ka ES nav vienota, jo ir "lielās" un "mazās" valstis. Jā, pastāv kopējais krīzes fonds, bet tas netiek iedarbināts situācijās, kad problēmas skar mazās valstis vai nelielus lauksaimniecības sektorus. Šobrīd esam buferis starp Eiropu un Austrumu kaimiņiem, no kurienes izplatās ĀCM, bet reālu palīdzību ražotāji saņemt nevar. Eiropā ir cūkgaļas pārprodukcija, un klusībā ražotāji priecājas, ka kādā valstī ražošana samazinās," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa arī norādīja, ka komisijas pārstāvju atbilde, ka neesot instrumentu, kas ļautu izmaksāt atbalstu, nevalstiskās organizācijas neapmierināja, līdz ar to tās turpinās darbu, lai pie ĀCM skarto teritoriju cūkaudzētājiem nonāktu finansiāls atbalsts.
Savukārt Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Lejniece sacīja, ka situācijas lielākā problēma ir tā, ka ĀCM zonā esošajiem cūkkopības uzņēmumiem iepircēji nemaksā tirgus cenu par realizēto produkciju, bet gan 10-30% zemāku, vai atsakās pirkt vispār.
"Patlaban, kad cūkgaļas cena visā ES ir zema, mēra zonā esošās cūkkopības komercfermas nonākušas bezizejas situācijā. Pārtraukt darbību nozarē nevar, jo saņemti ES fondu līdzekļi cūku labturības prasību ieviešanai un fermas modernizācijai, tātad tās ir saistības uz pieciem gadiem, arī saistības pret bankām,' sacīja biedrības vadītāja.
Jau vēstīts, ka arī Zemkopības ministrija norādījusi, ka papildu valsts atbalsta cūku īpašniekiem nebūs. Cūkgaļas iepirkuma cenas atšķirība 2016.gada maija sākumā, salīdzinot ar 2014.gada jūliju pirms Krievijas embargo, bija 20%, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas viedokli uzskatāms par normālām tirgus svārstībām, līdz ar to situācija nozarē nav vērtējama kā kritiska.
Kā ziņots, līdz 20.maijam konstatētas 424 ar ĀCM slimas mežacūkas 47 novadu 134 pagastos, kā arī vienā pilsētā - Pļaviņās. Mājas cūku populācijā kaite kopš tās uzliesmošanas 2014.gada jūnijā skārusi 213 mājas cūkas Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas novadā.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
