Mērķis amatpersonu paziņojumiem par AS "KVV Liepājas metalurgs" šantāžu un to, ka investīciju strīdam nav nekāda pamata, ir novērst sabiedrības uzmanību no situācijas uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs", paziņojumā medijiem norāda metalurģijas uzņēmuma akcionārs "KVV Group".
Uzņēmumā norāda, ka vairāku Latvijas amatpersonu paziņojumi par to, ka investīciju strīdam starp "KVV Group" un Latvijas valsti nav nekāda pamata, liecina par negatavību ievērot valstij radušos ekonomiskos un reputācijas riskus. Kā apgalvo "KVV Group", tas liecinot par stūrgalvīgu nevēlēšanos iedarbināt valsts rīcībā esošās ekonomiskās sviras, lai atrisinātu sarežģīto problēmu mezglu, kas savilcies ap uzņēmumu "KVV Liepājas metalurgs".
"Pēdējā pusgada laikā mēs neesam redzējuši nekādas reālas darbības, kas liecinātu par valdības pretimnākšanu "KVV Liepājas metalurgam". Nevar teikt, ka neviens cilvēks valdībā nesaprastu visu izveidojušās situācijas sarežģītību. Tajā pašā laikā neviens arī neuzņēmās atbildību pacelties virs "eirocirkulāru" rāmjiem, lai pieņemtu lēmumu, kas uzņēmumam ļautu noturēties," saka "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.
Uzņēmumā uzsver, ka praktisku piedāvājumu un kopīgas sadarbības vietā "Latvijas birokrātija no "KVV Liepājas metalurga" augstākās vadības pieprasīja nebeidzamus reorganizācijas plānus, atstājot sev vien lomu, kas piederas novērotājam no malas". Šī pozīcija, kā arī tas, ka investoru darbības tiek vērtētas kā šantāža, liecinot par valsts kā saimnieciska subjekta rīcībnespēju.
"Ja Latvijas valdība tik tiešām būtu noraizējusies par investīciju klimata pievilcību reģionā, tā radītu tādus priekšnoteikumus un iedarbinātu tādus ekonomiskos mehānismus, lai mēs jau pašlaik redzētu investoru rindu, kas būtu gatavi "pārķert" "KVV Liepājas metalurgu". Tajā pašā laikā neredzam ne rindu, ne investorus", saka Talanovs.
"KVV Group" uzskata, ka pašreizējā situācijā paziņojumi par šantāžu vai arī par to, ka investīciju strīdam nav nekāda pamata, nav nekas vairāk par manevru, kura mērķis ir novērst sabiedrības uzmanību no situācijas uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs". "Šādi paziņojumi liecina arī par pilnīgu neieinteresētību uzņēmuma nākotnē un tajā strādājošo cilvēku likteņos," uzsver uzņēmumā.
Kā ziņots, ņemot vērā, ka situācija metalurģijas nozarē nedaudz uzlabojas, interesi par grūtībās nonākušā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" aktīviem izrāda citi iespējamie investori, intervijā Latvijas Radio sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.
Viņš uzsvēra, ka patlaban jauni investori netiek meklēti, jo uzņēmumam ir īpašnieks, taču ir uzņēmēji, kuri paši izrāda interesi par "KVV Liepājas metalurgs" aktīviem.
Loginovs atzina, ka gadījumā, ja uzņēmuma īpašnieki nerīkosies, visticamāk, agrāk vai vēlāk "KVV Liepājas metalurga" maksātnespēja ir neizbēgama. Patlaban maksātnespējas pieteikšana ir atkarīga no kreditoriem, jo parāda apjoms jau esot pietiekamā apjomā. PA vadītājs norādīja, valsts kā nodrošinātais kreditors nevar iesniegt maksātnespējas pieteikumu, to var darīt nenodrošinātie kreditori - darbinieki, resursu piegādātāji.
Kā ziņots, valdība šodien turpinās skatīt jautājumu par situāciju metalurģijas uzņēmumā AS "KVV Liepājas metalurgs". Valdības sēdes darba kārtība paredz, ka sēdes slēgtajā daļā tiks uzklausīts Ekonomikas ministrijas un PA sagatavotais informatīvais ziņojums par prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu".
Ministru kabinets jautājumu par "KVV Liepājas metalurgu" aiz slēgtām durvīm skatīja arī pagājušajā nedēļā. Pēc sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pauda bažas, ka pie esošā "KVV Liepājas metalurga" akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību.
Ašeradens stāstīja, ka PA meitassabiedrība SIA "FeLM" sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban samanāmas "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas pazīmes. ""KVV Liepājas metalurga" piedāvājumi nav produktīvi," piebilda ekonomikas ministrs.
Ukrainas investori "KVV Group" ziemā pieņēma lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas konservāciju, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - "pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei".
Iekonservējot rūpnīcu, "KVV Liepājas metalurgs" plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.
