No Latvijas valsts uzņēmuma Liepājas metalurgs pamatražotnes atpirkušajiem Ukrainas metāllūžņu vācējiem KVV Group neveicas ne Latvijā, ne Ukrainā.
Ukraiņi Latvijā atpirka metālkausēšanas krāsni un metāla lējumu velmēšanas iekārtas. Abas ražotnes šobrīd slēgtas, un tās apsargā bijušie metalurgi, kuriem apsolīts par pacietību un metāllūžņu zagļu atgaiņāšanu kaut kad izmaksāt algu, ko uzņēmums viņiem parādā vēl no metāla apstrādes laikiem. Pagājušajā nedēļā uzņēmums tika atrādīts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš publiski apliecināja, ka līdz šim metāla izlaupīšana uzņēmumā nav pieļauta. Tajā pašā laikā viņš pavēstīja, ka sarunas ar KVV Group pārstāvjiem neko nav devušas jeb nonākušas strupceļā.
KVV Group pārstāvis Latvijā ir uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs pārvaldnieks Igors Talanovs. Viņš apgalvo, ka uzņēmuma īpašnieki negrasās to pamest, bet pakāpeniski modernizēt ar cerību, ka līdz modernizācijas pabeigšanai mainīsies ekonomiskā situācija. Cerēt iespējams gan uz metāla cenu kāpumu un metāllūžņu cenu kritumu pasaules tirgū, gan uz pavērsienu uz ekonomisko pieaugumu pasaulē, gan uz elektrības cenu pazemināšanos Latvijā. Labākajā gadījumā šīs pārgrozības notiks divos trijos gados. Nav skaidri līdzekļu avoti modernizācijas un esošo iekārtu un ēku apsargāšanas izmaksu segšanai, kas noteikti daudzu miljonu eiro apmērā.
Tikai A. Ašeradens apstiprina, ka esot brīdinājuma vēstule no KVV Group par to, ka ukraiņi varētu prasīt no Latvijas kompensāciju par it kā noslēptu informāciju vai vēl nezin ko, kāpēc viņiem nav izdevies ekspluatēt Liepājas metalurģiskās ražotnes tā, kā viņi cerējuši. Finanšu ministrija vakar pievienojās citu iestāžu apgalvojumiem, ka ukraiņi neko neprasot, jo prasīt neesot ko. Latvija ir pietiekami bieži zaudējusi starptautiskajās tiesās, lai lielu uzticību šādi apgalvojumi neraisītu.
Paplašinās no Ukrainas nākušo ziņu klāsts par KVV Group nepatikšanām dzimtenē, ja vien Ukrainas un Krievijas konflikta dēļ nebūtu zudusi skaidrība par uzņēmuma valstisko piederību. Proti, liela daļa tā aktīvu palikusi Krievijas okupētajā Krimā. KVV Group saprotamā nevēlēšanās šos īpašumus pamest novedusi līdz uzņēmuma līdzīpašnieka Jevgeņija Kazmina apcietināšanai Ukrainā it kā par «separātisma finansēšanu». Varbūt tomēr ticamāk šo situāciju izskaidrot ar reiderismu, kurā pretējās pusēs nonākušie uzņēmēji vaino viens otru ar gandrīz vieniem un tiem pašiem vārdiem. Nav iespējams izšķirt, kurš kuru vairāk apkrāpis, ja uz notikumiem Ukrainā skatāmies no Latvijas. Šeit jāapmierinās ar internetā atrodamām liecībām par to, cik rūpīgi pie J. Kazmina un viņa pušelnieka Valērija Krištaļa diskreditācijas strādāts jau vairāk nekā gadu. Apritē ir palaisti videosižeti, kuros ziņa par KVV Group pirkumu Latvijā pasniegta kā pierādījums, ka KVV Group varot pasūtīt artilērijas apšaudi pret Donbasa uzņēmumiem, lai tos pārvērstu par metāllūžņiem, ko pārkausēšot Liepājā.
